Uzzini lielākās izmaiņas stundu sarakstā: jaunais izglītības standarts kritizēts, tomēr pieņemts 1
Pēc aptuveni stundu garām diskusijām valdība šodien apstiprināja jauno pamatizglītības standartu. Tas nosaka, kādas prasmes, zināšanas un attieksmes jābūt apguvušiem bērniem, kas pabeidz 3., 6. un 9. klasi.
Standarts būs saistošs visām skolām, taču ar kādām metodēm rezultātu sasniegt, tas lielā mērā paliks katras skolas ziņā.
Standarts nosaka ne tikai to, kādi mācību priekšmeti skolēniem jāmācās, bet arī kādas caurviju prasmes jāapgūst dažādos mācību priekšmetos, piemēram, spēja un vēlme mācīties visu mūžu, kritiskā domāšana un problēmu risināšanas prasmes. Tāpat standartā iekļauti tikumi, piemēram, drosme un godīgums, kas skolēniem mācību procesā būtu jāieaudzina.
Jauno pamatizglītības standartu lielākoties par Eiropas Savienības finansējumu – kopumā teju 14 miljoniem eiro -, divus gadus izstrādāja Valsts izglītības satura centra projekta „Skola2030” laikā.
Jauno mācību saturu skolās pakāpeniski ieviesīs no 2021./2021. mācību gada. Vispirms saskaņā ar jauno standartu sāks mācīties 1., 4., 7. un 10. klases, kaut jaunais vidējās izglītības standarts vēl nav gatavs.
Jaunais izglītības saturs paredz likt lielāku uzsvaru uz skolēnu pašu iesaistīšanos mācību satura apguvē, uz mācīšanos, darot, eksperimentējot un atklājot. Skolotāju loma mainīsies: viņi nevis mācīs bērnus, bet palīdzēs viņiem mācīties.
Kā tieši ieviest jauno standartu, skolotāji mācīsies profesionālās pilnveides kursos. Kursi gan tiks piedāvāti tikai skolu vadības komandām un aptuveni 13 tūkstošiem pedagogu, kas ir trešdaļa no visiem skolotājiem. Iecerēts, ka kursos apmācītie tālāk izglītos kolēģus savā skolā.
To par problēmu uzskata Latvijas Pašvaldību savienību, kuras padomniece Ināra Dundure prasīja, lai valdība, pieņemot pamatizglītības standartu, vienlaikus uzdod Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) izstrādāt Pedagogu profesionālās attiecības plānu. Taču gan K. Šadurskis, gan valdības sēdes vadītāja finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola pauda viedokli, ka tas nav nepieciešams, jo runa par pedagogu profesionālo attīstību ir daudzos citos dokumentos.
Tomēr skaidrs, ka ar standarta pieņemšanu vien reformas nebeidzas, svarīgi, kā tās izdosies ieviest.
Projekta „Skola2030” pārstāve Zane Oliņa arī uzsvēra: „Ar standarta ieviešanu darbs tikai sākas, svarīgs būs ieviešanas process.”
Tikai tad, ja skolotāji noticēs un vēlēsies ieviest pārmaiņas, īstenosies jaunā satura izstrādātāju vīzija, ka nākotnē skolēni iegūs dziļākas un pamatīgākas zināšanas. Svarīgi arī, lai vecāki uzticētos skolotājiem, palīdzētu viņiem mainīt izglītības procesu. Skolām vajadzētu sekot katra bērna izaugsmei, norādīja Z. Oliņa.
Tā kā jaunais mācību saturs paredz stundās vairāk iekļaut tehnoloģiju izmantošanu, I. Dundure prasīja, lai protokollēmumā iekļauj arī uzdevumu apzināt skolās esošo datortehniku un citas tehnoloģijas (standarts paredz, piemēram, 3 D printeru izmantošanu), kā arī aprēķina, cik naudas vajadzēs pilnīgai skolu nodrošināšanai ar tehnoloģijām. Arī te valdības locekļi iebilda: struktūrfondu finansējums jau tiek novirzīts skolu infrastruktūras uzlabošanai, bet vispār skolu aprīkojums ir skolu dibinātāju, tātad lielākoties pašvaldību ziņā.
Pirms standarta apspriešanas valdībā bija daudz diskusiju par literatūras stundu skaitu, ko bija iecerēts samazināt, tomēr literātiem un literatūras skolotājiem izdevās panākt, lai stundu skaitu atstāj pašreizējā līmenī.
Īsi pirms valdības sēdes mūzikas jomas pārstāvji uzzināja, ka jaunais standarts paredz tikai vienu mūzikas stundu nedēļā 4. līdz 6. klasē pašreizējo divu vietā. Tas bijis pārsteigums pat projekta „Skola2030” mūzikas jomas ekspertiem, apliecināja Liene Batņa, kura izstrādāja saturu mūzikas jomā.
Nu sanāk tā, ka standarts prasa, lai skolēniem iemāca to, ko vienā stundā nemaz nevar iemācīt.
Gan diriģents Ints Teterovskis, gan kultūras ministre Dace Melbārde pauda bažas, ka šāds stundu skaita samazinājums apdraudēs Dziesmu svētku kustību. Ministre norādīja, ka mūzikas stundas nu gan nepalielina skolēnu slodzi, jo šajās stundās bērni var atpūsties, piemēram, no matemātikas.
Valdība vienojās pieņemt pamatizglītības standartu ar atrunu, ka IZM un Kultūras ministrijai kopīgi jāmeklē veidi, kā tomēr atjaunot zaudēto mūzikas stundu.
Lielākās izmaiņas stundu sarakstā
Otrā svešvaloda jau no 4. klases
Vēsturi kopā ar sociālajām zinībām māca no 4. klases
Jauns mācību priekšmets Teātra māksla (iepriekš standarta projektā saukts par drāmu)
Tikai viena Mūzikas stunda nedēļā divu vietā 4. līdz 6. klasei
Sports pārsaukts par Sportu un veselību un šim mācību priekšmetam būs trīs stundas nedēļā
Informātiku aizstāj Datorika, vecākajās klasēs ieviesta Programmēšana
Mājturību un tehnoloģijas aizstāj Dizains un tehnoloģijas, palielināts stundu skaits
7. klasē paredzēta Inženierzinību apgūšana
Skolas 10 procentu ietvaros varēs variēt ar stundu skaitu, valsts ģimnāzijas – pat 25 procentu stundu skaitu varēs mainīt pēc saviem ieskatiem
