Uzzini, kas ir viens no lielākajiem draudiem globālajai veselībai! 0
Antibiotikas ir viens no lielākajiem medicīnas atklājumiem, taču to nepamatota lietošana rada nopietnu apdraudējumu – antibiotiku rezistenci. Tā kļūst arvien izplatītāka, kad antibiotikas tiek lietotas tad, kad tās nav vajadzīgas vai tiek lietotas nepareizi, vēsta portāls The Sun.
Par spīti tam, ka sabiedrībā pastāv tendence antibiotikas lietot pat pie vieglām saslimšanām, cilvēki, kuriem tās patiesi varētu būt nepieciešamas – piemēram, vecāka gadagājuma pacienti –, bieži vien tās nesaņem pietiekami. Bez antibiotiku palīdzības infekcijas šiem cilvēkiem var kļūt bīstamas, izraisīt sarežģījumus un pat novest līdz hospitalizācijai.
Piemēram, elpceļu infekciju gadījumos vecākiem cilvēkiem antibiotikas tiek izrakstītas ievērojami retāk nekā jaunākiem pacientiem. Arī cilvēkiem ar vairākām veselības problēmām vai hroniskām saslimšanām nereti tiek atteikta antibiotiku terapija, pat ja viņu vispārējais veselības stāvoklis ir trauslāks.
Jāpiebilst, ka antibiotiku izrakstīšanai ne vienmēr būtu jābūt automātiskai reakcijai uz infekcijas simptomiem. Daudzos gadījumos tās nav nepieciešamas – piemēram, saaukstēšanās vai vīrusu izraisītu infekciju gadījumos, kuras organisms var pārvarēt pats. Tomēr, ja pacients ir riska grupā – piemēram, seniori, cilvēki ar novājinātu imunitāti vai sirds mazspēju –, savlaicīga ārstēšana ar antibiotikām var būt ļoti svarīga.
Antibiotikas ir ieteicamas šādos gadījumos:
-ja slimība pati nepāries (piemēram, akne);
-ja tā var viegli izplatīties uz citiem (piemēram, impetigo vai hlamīdijas);
-ja tās būtiski paātrina atveseļošanos (piemēram, nieru infekcijas gadījumā);
-ja slimība var radīt nopietnas komplikācijas (piemēram, pneimonija);
-ja pacients pieder pie riska grupas (piemēram, cilvēki virs 75 gadu vecuma vai ar hroniskām slimībām);
-pirms operācijām, kurās pastāv paaugstināts infekcijas risks.
Diemžēl realitātē bieži redzams pretējais – cilvēki, kam antibiotikas nav nepieciešamas, tās pieprasa un arī saņem, kamēr tie, kuriem tās patiešām būtu vajadzīgas, paliek bez. Tā ir nopietna problēma, kuru nepieciešams risināt, īpaši domājot par sabalansētu, pacientam piemērotu ārstēšanas pieeju.
Svarīgi ir, lai gan ārsti, gan pacienti apzinātos – ārstēšanā nevajag vadīties pēc “katram pa antibiotikai” pieejas. Tā vietā vajadzētu vērtēt katru situāciju individuāli: skatīt pacienta vispārējo veselības stāvokli, iespējamo infekcijas smagumu, komplikāciju riskus un tikai tad pieņemt lēmumu par antibiotiku lietošanu.
