Uzzini, kam valsts dzēsīs studiju kredītus! 0
Valdība nolēmusi, ka studiju un studējošā kredītu dzēšanai no valsts budžeta šogad tērēs gandrīz 2,4 miljonus eiro. Vislielākās izredzes uz valsts palīdzību kredīta dzēšanā būs valsts pārvaldes un tiesu darbiniekiem, kā arī skolotājiem.
Valsts uzsāks dzēst 406 studiju kredītus, kas ņemti studiju maksu segšanai un 200 studējošā kredītus, ko piešķir ikdienas vajadzību segšanai.
Ierēdņiem vislielākās izredzes atbrīvoties no parādu jūga
Ministru kabinetā apstiprinātais rīkojums paredz, ka vislielākās izredzes atbrīvoties no studiju parāda jūga šogad būs valsts pārvaldes darbiniekiem, kā arī prokuratūrā un tiesās dažādos amatos nodarbinātajiem, jo valsts gatava dzēst studiju kredītus pat 165 šajā nozarē strādājošajiem.
Šajā profesiju grupā priekšrocības saņemt valsts atbalstu būs skolās strādājošajiem pedagogiem, turklāt tiem, kuri strādā ārpus Rīgas un Rīgas reģiona. Nākamie rindā būs profesionālās izglītības skolotāji un bērnudārzu audzinātāji.
Nākamā lielākā grupa, kam tiks dzēsti kredīti ir sociālajā jomā nodarbinātie – sociālie darbinieki, aprūpētāji, rehabilitētāji, sociālo iestāžu vadītāji, psihologi u.c. Valsts gatava sniegt atvalstu 50 šīs jomas darbiniekiem.
Priekšroka būs medmāsām
Arī 38 ārstniecības personas varēs saņemt valsts palīdzību kredīta dzēšanā. Ja uz kredīta dzēšanu pieteikties vairāk nekā 30 mediķi, tad priekšroka kredītu dzēšanā būs medmāsām, turklāt tām, kuras sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Nākamie rindā būs sertificēti ārsti – lielākas izredzes saņemt valsts atbalstu būs ārpus Rīgas un Rīgas reģiona nodarbinātajiem. Seko ārsta palīgi un dažas citas mediķu grupas.
Tāpat kredītu valsts gatava dzēst 23 dažādu jomu darbiniekiem, kuri strādā augstskolās un zinātniskajos institūtos un 20 kultūras jomā nodarbinātajiem – bibliotekāriem u.c.
Arī uz studējošā kredīta dzēšanu visvairāk var pretendēt valsts pārvaldē, tiesās un prokuratūrā strādājošie. Saskaņā ar valdības rīkojumu, šo kredītu dzēsīs 81 minētajās jomās strādājošajam.
Nākamā dāsnāk atbalstītā grupa atkal ir skolotāji – 36 no viņiem dzēsīs šo kredītu, tāpat kā 34 augstskolās un zinātniskajos institūtos nodarbinātajiem. Uz studējošā kredīta dzēšanu var pieteikties arī ārstniecības personas, sociālajā un kultūras jomā strādājošie.
Tiem, kas vēlas, lai viņu kredīti tiktu dzēsti un atbilst rīkojuma nosacījumiem, mēneša laikā jāpiesakās Studiju un zinātnes administrācijā.
Svarīgi noturēt jaunos speciālistus
Rīkojuma projektus par kredītu dzēšanu izskatīšanai valdībā iesniedza Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), ņemot vērā arī citu ministriju viedokli par to, kuru profesiju pārstāvjiem vajadzētu dzēst ar studijām saistītos kredītus. Kredīti tiek dzēsti strādājošajiem tajās jomās, kurās valsts iestāžu ieskatā jo sevišķi svarīgi piesaistīt un noturēt jaunos speciālistus.
Nosacījums par to, ka daļā jomu kredītus vispirms dzēš speciālistiem, kuru darbavietas atrodas ārpus Rīgas un Rīgas reģiona, rīkojumā iekļauts tikai šogad. Tas darīts, lai pēc iespējas izlīdzinātu publisko pakalpojumu pieejamību un efektivitāti visā Latvijas teritorijā.
Lemjot, kam lielākas tiesības pretendēt uz valsts atbalstu, izvērtēta arī informācija, kāda ir alga attiecīgajā profesijā strādājošiem, kādi ir amata pienākumu veikšanai nepieciešamo zināšanu apjoms un citi faktori, informē IZM.
Valsts turpinās dzēst kredītus arī tiem augstskolu absolventiem, kuri kvalificējušies kredīta dzēšanai iepriekšējos gados. Līdz ar to studiju kredītu dzēšanai šogad tērēs kopumā 1,1 miljons eiro. Savukārt studējošo kredītu dzēšanai kopumā izlietos 718 628 eiro.
Šādu ar studijām saistīto kredītu dzēšanai šogad atvēlēti 117 784 eiro. Tāpat valsts daļēji dzēš kredītus bijušajiem studentiem, kam piedzimuši bērni: 30 procentus no neatmaksātās summas par katru bērnu. Tam atvēlēti 454 952 eiro.