Uzzinām vairāk par zobiem 0
Tie mums vajadzīgi ne tikai, lai satvertu, nokostu un sasmalcinātu ēdienu. Zobi ietekmē arī spēju skaidri, artikulēti runāt.
◆ Lai gan šķietami līdzīgi tam, zobi nav veidoti no kaula – tie ir dažādu ļoti cietu, blīvu audu veidojums.
◆ Zoba redzamās, kroņa, daļas ārējo slāni klāj zobu emalja. To veido viscietākie un vairāk mineralizētie audi ķermenī un tā sargā zobus no kairinājumiem, bojāšanās un nodilšanas.
Emaljas tonis variē no dzeltenīga līdz pelēkbaltam; to nosaka iedzimtība un emaljas slāņa biezums – jo tā biezāka, jo zobi izskatās baltāki –, kā arī ietekmē uzturs.
◆ Zem emaljas atrodas mazliet mīkstāku audu – dentīna slānis, bet zoba viducī – tā mīkstā serde jeb pulpa. To veido saistaudi, kuros caur saknes kanālu un atveri saknes galā ieiet asinsvadi un nervi. Pulpas šūnu izaugumi caur dentīna kanāliņiem gādā par cieto audu apgādi ar barības vielām, kā arī uztver kairinājumus.
◆ Audu cietību nosaka minerālvielu daudzums tajos. Zobu emaljā to ir aptuveni 97%, dentīnā 70–72%, bet saknes daļu apņemošajā cementā – 60%.
◆ Zoba kroņa daļa pāriet kakliņā, ko cieši aptver smaganas, bet tas – zoba saknē.
◆ Zoba sakne atrodas žokļa kaula ligzdiņā jeb alveolā; to tur nostiprina saistaudi (periodonts), kā arī citi apkārtējie audi (parodonts).
◆ Ir četru veidu zobi un katram no tiem savs uzdevums. Atkarībā no vietas zobu rindā tiem ir gan noteikta funkcija, gan tās veikšanai piemērots veidojums. Priekšzobiem, ar kuriem tiek nokosta barība, ir kaltam līdzīga forma un asa, horizontāla griezējvirsma. Acu zobi ir smailāki, šķēpveidīgi – ar tiem barība tiek turēta, plēsta un rauta. Mazo dzerokļu kožamvirsmā ir divi pauguriņi, ar tiem barību saspiež un saberž; savukārt plakanākie lielie dzerokļi, kuru virsmā ir trīs līdz pieci pauguriņi, barību pilnībā sasmalcina.
◆ Pirmie – nepastāvīgie, tā sauktie piena zobi vai precīzāk – to aizmetņi sāk veidoties jau embrionālajā periodā, augļa attīstības sestajā septītajā nedēļā.
Piena zobi parasti sāk šķilties piecu sešu mēnešu vecumā – vispirms divi priekšējie apakšzobiņi, tad tiem pretī – divi augšzobi.
◆ 20 nepastāvīgie zobi lielākoties iznāk noteiktā secībā, taču ne vienmēr viss noris kā pēc grāmatas. Tāpēc vecākiem, kuri ļoti nobažījušies, ka mazulim vēl nav neviena zobiņa, kamēr viņa vienaudzim radu vai draugu ģimenē gan ir, nevajadzētu pār mēru satraukties – jo vai gan redzēts kāds bērns, kuram zobu nebūtu?
Caurmērā visi piena zobi ir izšķīlušies divarpus līdz trīs gadu vecumā.
◆ Sākot ar piecu līdz septiņu gadu vecumu piena jeb nepastāvīgos pakāpeniski nomaina pastāvīgie zobi. Kad iznākuši arī pēdējie, četri līdz seši lielie dzerokļi, pieauguša cilvēka mutē to pavisam ir 32.
◆ Dažreiz pēdējie, mutes dobumā visdziļāk, zobu rindas galā novietotie, tā dēvētie gudrības zobi nemaz neizšķiļas. Tāpēc pastāvīgo zobu kopskaits var variēt no 28 līdz 32, bet palielināts to skaits ir retums.
◆ Ja zobu sakodiens ir pareizs, tiek optimāli izmantotas visas zobu virsmas, tie pilnīgāk nodrošina barības nokošanas un sasmalcināšanas funkciju. Augšzobi saskaras ar apakšzobiem, augšējiem nedaudz pārsedzot apakšējos.
Lai žoklis augtu pareizi un sakodiens veidotos normāls, svarīgi, lai piena zobi būtu veseli un atrastos savā vietā tiem atvēlēto mūžu.
Zobu struktūru ietekmē gan mātes veselības stāvoklis un uzturs augļa attīstības laikā, gan bērna slimības un tas, cik pilnvērtīgs un pietiekams ir viņa uzturs, jo īpaši kalcija un fluora daudzums tajā.
◆ Emaljas eroziju veicina arī skābu dzērienu lietošana un pārmērīga kafijas dzeršana. Kafijmīļiem der zināt, ka viņu iecienītākais dzēriens veicina skābas vides rašanos un minerālvielu aizskalošanu. Tāpēc pēc kafijas malkošanas nereti iesaka izdzert glāzi ūdens vai izskalot muti.
◆ Pastiprināts zobu jutīgums liecina par emaljas bojājumu. To var izraisīt ne tikai jau izveidojies caurums – arī pārāk spēcīga un bieža zobu tīrīšana ar cietu birstīti, noberžot emalju, tāpat nepietiekami rūpīga zobu higiēna, kuras dēļ uz tiem veidojas aplikums un no zobiem tiek izskalotas minerālvielas.
Tā iemesls var būt zobu nodilšana, emalja, kas ar gadiem kļūst plānāka, savu laiku nokalpojušas plombas, zoba kakliņa atklāšanās smaganu atkāpšanās un parodontozes dēļ. Visbiežāk kairinājumu izraisa auksts dzēriens vai ēdiens, retāk – karsts un salds.
◆ Caurumu veidošanos izraisa nepietiekama zobu higiēna – tās dēļ mutes dobumā savairojas kariesa baktērijas, kuru izdalītās skābes saēd emalju. Šīs baktērijas nespēj eksistēt bez ogļhidrātiem, tāpēc svarīgi, lai tām mutē nebūtu no kā baroties.
◆ Nepietiekami cītīga un nepareiza zobu tīrīšana, smēķēšana, nesabalansēts uzturs, tāpat pastiprināta siekalu izdale veicina zobakmens veidošanos. Šie cietie nogulsnējumi rodas no mīkstā aplikuma, kas sakrājas uz zobiem, ja tos pienācīgi nekopj. Zobakmens var uzaugt pat pāris nedēļu laikā, provocējot smaganu asiņošanu, veicinot kariesu, bet ja tas veidojas zem smaganām – parodontozi. Tās dēļ zobi ar laiku kļūst kustīgi un var tikt zaudēti, pat ja citādi ir veseli.
