Uzzinām vairāk par kauliem 0
206 kauli (dažam arī par kādu pārīti vairāk) veido cietu un kustīgu karkasu – skeletu –, kas balsta mūsu ķermeni un piešķir tam formu, nodrošina spēju kustēties, aizsargā iekšējos orgānus, piedalās asinsrades un vielmaiņas procesos un uzkrāj minerālvielas.
* Kauli ir saistaudu paveids, mēdz sacīt, ka tie ir stipri un cieti kā tērauds un viegli un lokani kā alumīnijs. Tie sastāv no specializētām šūnām un olbaltumvielu, lielākoties kolagēna, šķiedrām.
* Kauli veido aptuveni 20% no pieauguša cilvēka ķermeņa svara, bet to skaits dažādā vecumā ir mainīgs, jo skeleta veidošanās norisinās pakāpeniski. Jaundzimušais nāk pasaulē ar aptuveni 270 dažādiem kauliem, kuros skrimšļaudus jau aizstājuši kaulaudi.
Augot pārkaulošanās process turpinās, atsevišķi kauli saplūst, tāpēc to skaits samazinās. Tā bērnībā ir 3 iegurņa kauli – sēžas, kaunuma un zarnukauls –, bet pieaugot tie saaug vienā.
* Kaula augšanu garumā nodrošina skrimšļaudi, kas saglabājušies kaulu galos, tā dēvētajās augšanas zonās, kur skrimšļa šūnas vairojas un pēc tam pārkaulojas. Savukārt par tā augšanu resnumā gādā šūnas kaula plēvē.
* Pārkaulošanās process pilnībā beidzas 22–25 gadu vecumā, bet arī pieaugušam cilvēkam kaulaudi pastāvīgi gan noārdās, gan atjauninās. Tāpēc bojājuma, piemēram, lūzuma gadījumā, kauls spēj sevi salabot – kaula plēves iekšējā slānī atrodas kaulu šūnas osteoblasti, kuriem daloties kauls aug resnumā un biezumā vai lūzuma gadījumā saaug.
* Kauli ir dzīvi, izturīgi, cieti, bet vienlaikus pietiekami elastīgi audi. Tajos ir aptuveni 10% ūdens, 30% organisko vielu un 60% – neorganisko vielu. Galvenā kaulos esošā organiskā viela ir kolagēns, kura šķiedras kaulus padara elastīgus, bet neorganiskās vielas jeb minerālsāļi tiem piešķir cietību.
* Organisko un neorganisko vielu attiecība kaulos cilvēka mūža laikā mainās. Bērnībā un jaunībā organisko vielu kaulos ir vairāk, tāpēc tie ir elastīgāki, lokanāki, bet gados vecākiem cilvēkiem to ir mazāk un kauli – trauslāki.
Kaulu vielmaiņu, to noārdīšanos un atjaunošanos ietekmē vairogdziedzera, epitēlijķermenīšu, virsnieru, augšanas hormoni un dzimumhormoni.
Ja novecošanās, slimīgu procesu vai dzīvesveida nevēlamu ieradumu dēļ kaula šūnu noārdīšanās noris straujāk nekā jaunu veidošanās, attīstās osteoporoze – kaulu blīvums un izturīgums mazinās, tie kļūst plānāki, poraināki, vieglāk traumējami, un palielinās lūzumu risks.
* Kaulu dobumos atrodas asinsvadi un nervi, daļā no tiem – arī sarkanās kaulu smadzenes, ko mēdz dēvēt par asiņu fabriku, jo tajās veidojas sarkanās un baltās asinsšūnas, arī trombocīti. Cilvēkam pieaugot, asinsrades procesi kaulos pakāpeniski apsīkst.
* Skelets sastāv no 80 ass kauliem, 64 augšējo un 62 apakšējo locekļu kauliem. Vairumam cilvēku ir 12 ribu pāri, bet dažiem – arī viens vai vairāki lieki ribu pāri. Aptuveni 10% ir 2 pieres kauli. Tāpēc kaulu kopskaits var būt individuāli atšķirīgs un lielāks par 206.
* Kaulu forma un uzdevumi organismā ir dažādi. Garie jeb cauruļveida kauli veido locekļu – kāju un roku – skeletu un kalpo kā sviras. Īsie kauli atrodas pēdu un plaukstu pamatā, plakanie – daļa galvaskausa kaulu, ribas, krūškauls, iegurņa kauli, lāpstiņas – galvenokārt veic šajās ķermeņa daļās atrodošos orgānu aizsargfunkciju. Jaukta forma ir mugurkaula skriemeļiem un to uzdevums ir nodrošināt mehānisko izturību.
Daļa – augšžoklis, pieres, deniņu, sietiņkauls un spārnkauls – ir tā dēvētie gaisu saturošie jeb pneimatiskie kauli, kuriem ir atveres uz deguna dobumu.
* Galvaskauss, ļoti izturīgs un gandrīz noslēgts 23 kaulu veidojums, sargā smadzenes un maņu orgānus – acis un ausis, kā arī veido seju. Tajā labāk nekā citās ķermeņa daļās redzamas vecuma, dzimuma un rasu atšķirības.
Savukārt mugurkaulā savirknēti 33 gredzenveida skriemeļi, kuru veidojums ļauj noliekt, atliekt un grozīt muguru.
* Daļa kaulu veidoti tā, lai aizsargātu iekšējos orgānus: piemēram, ribas sargā sirdi un plaušas, iegurnis dzimumorgānus, galvaskauss – smadzenes.
* Skelets ar tehnoloģiski izcili veidotiem kaulu savienojumiem – locītavām – un ar to saistītu muskuļu sistēmu ir stingrs ķermeņa balsts, kas ļauj veikt dažādas kustības.
* Cilvēka ķermenī ir vairāk nekā 300 dažādu locītavu. Kaulu galus, kas savienojas locītavā, klāj gluds, nedaudz elastīgs skrimslis, kas mazina berzi, amortizē kustību izraisītus triecienus, bet locītavu apņem somiņa, kuras audi izdala sinoviālo šķidrumu, kas ieeļļo locītavas virsmu, lai tā varētu netraucēti kustēties.
* Cilvēkam ir arī asteskauls, ko veido 4–5 saauguši rudimentāri skriemeļu ķermenīši.
* Kaulu galus savieno muskuļu saites, kas tur tos vietā un neļauj kustēties pārāk tālu, plaši, nedabiski. Piemēram, pēdas pamata kaulus savieno vairāk nekā 12 saites.
* Svarīga kaulu funkcija organismā ir arī minerālvielu uzkrāšana – tajos atrodas puse no organismā esošajām – un līdzdalība vielmaiņas procesos.
Ja organismam minerālvielu trūkst, tiek izmantotas to rezerves no kauliem.
* Atklāts, ka kauli izstrādā īpašu olbaltumvielu osteokalcīnu, kas ietekmē ne vien kaulu augšanu, bet arī insulīna sekrēciju un līdz ar to vielmaiņu. Insulīns pazemina cukura līmeni asinīs un darbojas arī kaulos – uztur to noārdīšanās un atjaunošanās aktivitāti tā, lai noritētu kaulaudu atjaunošanās un pietiekami veidotos osteokalcīns, kas savukārt atbildīgs par insulīna sekrēciju. Kamēr šajā procesu ķēdē traucējumu nav, cukura līmenis asinīs turas normā, bet, ja rodas disbalanss un osteokalcīna trūkst, draud saslimšana ar diabētu.
