Uzzinām vairāk par bumbieru šķirnēm: populārākās, izturīgākās, ar lielākajiem augļiem 2
“Pastāstiet par vietējām bumbieru šķirnēm! Vēlamies iestādīt vairākus kociņus, bet vajadzētu izturīgas šķirnes ar garšīgiem, sulīgiem augļiem. Ļoti gribas daudzveidību.” ĀRIJA JELGAVAS NOVADĀ
Ja veikalā noteicošais, pēc kā izvēlamies augļus, ir to izskats, tad piemājas dārzā, domājot par to audzēšanu, svarīgākais ir augļu garšas īpašības un koka piemērotība vietējiem klimatiskajiem apstākļiem. Vietējo bumbieru šķirņu ir gana daudz, dažas no tām gadu no gada saglabājas izcilnieču sarakstā. Vairāku hibrīdu vērtēšana vēl turpinās Pūrē un Dobelē, tie radīti no savulaik likvidētā selekcijas punkta “Iedzēni” pārņemtā selekcijas materiāla. Iepazīstinām ar vairākām jaunām, pārbaudītām, kā arī sen iecienītām Latvijas bumbieru šķirnēm.
‘Suvenīrs’ – daļēji pašauglīga rudens šķirne. Madonas novada Sarkaņu pagasta zemnieku saimniecības “Poļvarka” saimnieks, stādaudzētājs Ivars Svārpstons uzskata, ka garšas ziņā tai nav līdzvērtīgas. Augļi vidēji vai palieli, tiem ir teicama garša. Ienākas agrāk par ‘Balvu’. Garšīgāki, audzējot smilšmāla augsnēs. Mīkstums balts, ļoti sulīgs, kūstošs, salds, bez granulām. Koki spēcīga auguma ar stāvu vainagu. Audzējot komercdārzos, rūpīgi jāseko līdzi vākšanas laikam, augļus nedrīkst gatavināt kokā. Īstais novākšanas brīdis kā nu kuro sezonu var variēt pat līdz trim nedēļām. Agrāk (septembra vidū) nolasītus, negatavus bumbierus var ilgāk uzglabāt (līdz novembra beigām), ja vien ir vēss pagrabs. Laikus nenovācot, augļi kļūst sulīgi, sāk brūnēt no iekšpuses – tādus nav iespējams uzglabāt. Šī šķirnes īpatnība neapmierina komercaudzētājus. No Latvijā selekcionētajām šķirnēm ‘Suvenīrs’ ir vienīgā komerciāli nozīmīgā šķirne (bumbieru augļu tirgū pieprasītākas ir Krievijā, Lietuvā radītās šķirnes).
Vasaras šķirnes
‘Vilma’ – ļoti agra vasaras šķirne ar skaistiem, garšīgiem, vidēji lieliem augļiem. Ražo ļoti bagātīgi un katru gadu. Garša teicama katru gadu. Tāpat kā citām vasaras šķirnēm augļi ilgi neglabājas – pagrabā +12 °C temperatūrā ne ilgāk par divām nedēļām. Koki ir vidēja auguma, ar augstu ziemcietību un vidēji augstu izturību pret kraupi un puvēm.
‘Dzintra’ – augļi skaisti, palieli vai vidēji lieli, saldskābi, ļoti sulīgi, kūstoši, ļoti garšīgi. Šķirne ir diezgan slimībieņēmīga. Koki vidēja auguma, tiem bieži izsalst ziedpumpuri. Vēlams stādīt kopā ar vienlaikus ziedošām šķirnēm, piemēram, ‘Alfa’, ‘Zemgale’. Lai iegūtu labu ražu, drošāk šo neizturīgo šķirni iepotēt ziemcietīgas un veselīgas bumbieres vainagā.
‘Vidzeme’ – augļi ļoti skaisti, vidēji lieli vai lieli, apaļīgi koniski, dzeltenzaļi ar rozā sāniņu. Mīkstums balts, sulīgs, smalkgraudains, gandrīz kūstošs, salds, ar patīkamu garšu. Augļi ienākas augusta beigās, septembra sākumā, tie neglabājas. Koki vidēja auguma, bet ar pastāvu vainagu. Vidēja ziemcietība.
‘Līva’ – skaisti, saldi un ļoti sulīgi augļi bez granulām pie serdes. Tos nevar saglabāt, domāti tūlītējai ēšanai.
‘Nova’ – ļoti ražīga šķirne, kurai augļi vācami augusta otrajā pusē. Tie ir vidēji lieli, kūstoši, ļoti garšīgi. Koki spēcīgi un stāvi, piemīt tendence ražot periodiski. Vidēji augsta izturība pret kraupi un puvēm.
‘Jumurda’ – vēla vasaras–agra rudens bumbiere. Augļi vācami augusta beigās vai septembra sākumā. Tie ir vidēji lieli, kūstoši, saldi, aromātiski, ar teicamu garšu, glabājami tikai pāris nedēļu. Ražo labi un regulāri. Nokavējot vākšanu, augļi kokā pārgatavojas, un pasliktinās to garša. Koki vidēja auguma ar nesabiezinātu, viegli veidojamu vainagu. Ziemcietība samērā laba, tomēr sliktās dārzu vietās un Vidzemē drošāk audzēt iepotētu kādas ziemcietīgas šķirnes vainagā.
Rudens šķirnes
‘Velte’ – koks spēcīga auguma, zari no augļu smaguma noliecas uz leju – koks pats veido vainagu. Augļi vidēji vai palieli, skaisti, ar spoži sarkanu virskrāsu saules pusē. Mīkstums kūstošs, salds, ar labu garšu. Koka ziemcietība laba. Augļi vācami septembra vidū, beigās, vēsā pagrabā glabājas apmēram līdz janvārim. Ja augļiem ļauj nogatavoties kokā, tie jāēd jau septembrī.
AMD-24-15-12 – augļi vidēji vai lieli, apaļi, ļoti garšīgi, saldeni ar patīkamu skābuma piesitienu. Pārgatavojoties augļi kļūst mīksti, bet tiem nekad neveidojas brūns mīkstums. Glabājami līdz Jaungadam. Dabisks pundura auguma koks. Šis ir z/s “Poļvarka” saimnieka Ivara Svārpstona favorīts.
‘Selija’ – augļi lieli, pievilcīgi. Garša skābeni salda. Raža vācama septembra otrajā pusē, glabājama pagrabā aptuveni līdz janvārim. Laikus nenovākti augļi birst. No koka plūkti, augļi ir saldskābi, kraukšķīgi. Nogatavinot glabātavā, tie kļūst sulīgi, gandrīz kūstoši. Koki vidēji lieli, ar viegli veidojamu vainagu. Laba ziemcietība.
‘Rūsa’ – koks vidēji liels, ziemcietība un ražība laba. Augļi vidēji lieli ar labu garšu. Trūkumi: šķirne nav izturīga pret kraupi, lietainās vasarās augļi kokā var saplaisāt.
‘Zemgale’ – augļi izcili garšīgi, samērā saldi, kūstoši, aromātiski, palieli. Novāc septembra sākumā, vidū. Koki vidēja auguma. Slimībieņēmīga (var būt augļu puve gan kokā, gan glabājot), kokam bieži izsalst ziedpumpuri.
‘Latgale’ – augļi vidēji lieli, zaļgandzelteni, pareizas formas, ar teicamu tirgus izskatu, mīkstums vidēji sulīgs. Laika apstākļi ļoti ietekmē augļu garšu – vēsās vasarās tie ir bezgaršīgi, bet siltās, saulainās, pietiekami mitrās – garšīgi. Tāpat kā šķirnei ‘Belorusskaja Pozdņaja’, arī ‘Latgalei’ augļus var uzglabāt līdz janvārim, februārim. Koki aug kompakti, ir ar viegli veidojamu vainagu. Veido ļoti daudz auglīšu, tādēļ to daudzums noteikti jānormē. Daugavpils novada Laucesas pagasta kokaudzētavas “Sēlija” vadītājs Alberts Mendriķis norāda, ka šai šķirnei ir arī būtiski trūkumi – glabājot augļiem mīkstums kļūst lipīgs, gumijveidīgs, kamēr šķirnes ‘Belorusskaja Pozdņaja’ augļi, turēti tādos pašos apstākļos, vienā pagrabā, saglabā kraukšķīgumu.
Ziemas šķirnes
‘Balva’ – augļi vidēji lieli vai palieli. Mīkstums sulīgs, salds. Garša laba. Augļi vācami septembra beigās, oktobra sākumā, pagrabā labi glabājas līdz aprīlim. Koki aug kā dabiski puspunduri, no ražas smaguma zari liecas uz leju. Ražo ļoti bagātīgi. Lai augļi būtu lielāki un kokiem nepazeminātos ziemcietība, augļaizmetņi noteikti jānormē.
‘Paulīna’ – augļi ar skaistu virskrāsu, bet pasīki. Labi glabājas līdz pavasarim. Izņemot augļus no vēsa pagraba un vairākas dienas gatavinot istabas temperatūrā, tie kļūst kūstoši, ļoti sulīgi, saldi, ļoti garšīgi. Novāc septembra beigās, oktobra sākumā. Koki vidēja auguma. Laba ziemcietība, var audzēt visā Latvijas teritorijā.
‘Talismans’ – augļi palieli, ar košu tumšsarkanu virskrāsu, bet nav augstas kvalitātes, jo bieži vien jūtamas miecvielas. Novāc septembra otrajā pusē, glabājas līdz janvārim. Koki vidēja auguma, viegli veidojams vainags ar nokarenu zarojumu. Ziemcietība laba, tāpēc šķirni ieteicams izmantot kā skeletveidotāju, iepotējot vainagā gleznas, ļoti garšīgas šķirnes ar zemāku ziemcietību.
