Jūties izdedzis? Uzzīmē mandalu! Un žurnālistes personīgais eksperiments 0
INGAS LUKAŠINSKAS radošais ceļš sācies ar mandalu zīmēšanu. Tās vēl aizvien viņai ir ļoti tuvas sirdij. Lai gan mandalas sākotnēji ir garīgs budisma un hinduisma reliģisko prakšu simbols, kas apzīmē Visumu, Inga tās izmanto kā terapeitisku pašizziņas un pašizpētes instrumentu.
Ceļš uz kodolu
Mandalas var izdejot rituālu dejās, izšūt, tamborēt, veidot no dabas elementiem, bet visbiežāk tās saistās ar zīmēšanu vai krāsošanu. Mandala vienmēr ir terapeitiska, pat ja krāso kāda cita radītu mandalu.
Izkrāsošana vien var ievest meditatīvā stāvoklī, un tas var būt pats pirmais solis, lai iedrošinātu ķerties pie mandalu zīmēšanas.
Zīmuļu toņus neizvēlas nejauši – tas notiek intuitīvi. Dažkārt pat nav nepieciešams izkrāsot mandalu, jo nejaušā krāsu izvēle daudz ko pasaka priekšā. Cilvēks uzdod jautājumu: “Kas man nepieciešams, lai…” Un izvelk gaiši zilu zīmuli, kas simbolizē harmoniju. Tas var norādīt – iespējams, ir jānogaida, nevajag rīkoties pārsteidzīgi. Varbūt situācija jārisina sarunu ceļā. Košie, sarkanie toņi ir skaidra zīme: rīkojies, nesēdi, negaidi!
Tomēr Inga uzskata, ka mandalu vajag zīmēt pašam – tas ir daudz efektīvāk. “Psihoanalītiķis Karls Gustavs Jungs mandalas pārnesa uz psihoterapijas praksi un apgalvoja, ka tās atspoguļo pacientu iekšējo kodolu, zemapziņu. Regulāri zīmējot mandalas, var vērot, kā problēma risinās un kā uzlabojas pacienta pašsajūta. Austrālijā veikti pētījumi, kuros noskaidrots, ka mandalu izveides laikā rodas fiziska ietekme uz ķermeni: samazinās asinsspiediens, palēninās un stabilizējas sirdsritms,” teic Inga.
Zīmēt mandalas iesaka vienatnē un klusumā, tas palīdz nonākt dziļākā kontaktā ar sevi, piekļūt savai patībai. Ja traucē apkārtējie trokšņi, sarunas un uzmanība, ir grūti panākt meditatīvu stāvokli, un zīmēšanas process ir virspusējs.
Ir dažādi zīmēto mandalu veidi.
* Ģeometriskās mandalas ir simetriskas un izstaro harmoniju. To zīmēšanai vienmēr izmanto cirkuli un lineālu. Tās iesaka zīmēt ļaudīm, kuriem galvā ir haoss. Šādas mandalas tiek uzskatītas par sakrālās ģeometrijas daļu. Sakrālā ģeometrija ar formu skaidro, ka Visums ir cēlies no viena avota, kam ir iespēja piekļūt, zīmējot šīs mandalas.
* Daļēji ģeometriskās jeb rāmja mandalas tiek zīmētas ar brīvu roku iepriekš novilktā un strukturētā aplī. Šis process ir laikietilpīgs un palīdz ieraudzīt savu unikālo spēju radīt, sniedz prieku un estētisku baudījumu.
* Intuitīvās jeb brīvās mandalas zīmē spontāni, ļaujoties savai intuīcijai. Tās ir lielisks terapijas instruments, jo atklāj cilvēka būtību.
Māca būt vērīgam
Ne visiem izdodas sasniegt meditatīvu stāvokli, sēžot lotosa pozā un gaiņājot domas. Mandala ir ideāls meditācijas instruments, jo cilvēks ļoti ātri var nonākt bezdomu stāvoklī. Dažkārt pirms mandalas zīmēšanas noskaņojas un meditē. “Es tā nedaru, jo uzskatu, ka tas nav nepieciešams,” saka Inga.
“Zīmēt mandalu vienmēr kaut kas pamudina: konkrētas emocijas, tēma, vēlme atslābināties. Pirms tam man galvā nav plāna vai projekta, ko gribu izveidot. Sāku vilkt līnijas, un pa galvu skrien dažādas domas. Paiet dažas minūtes, līdz prātā iestājas tukšums. Mandala atved atpakaļ šeit un tagad. It kā no nekurienes atnāk atbildes, idejas, un ir fiziska sajūta, ka tās nav manas domas, bet kāds tās atsūtījis,” stāsta Inga un piebilst, ka ir jābūt vērīgam, lai tās pamanītu.
Dažkārt ir iecere uzzīmēt kaut ko īpašu, bet tad viena līnija to sabojā. Rodas iekšēja spriedze – ko darīt: saplēst, izmest, turpināt? Notiek iekšējs pretrunīgs process. “Svarīgi ir neizmest šo zīmējumu, bet papildināt, līdz šķietamā kļūda tiek integrēta mandalā un no tās tiek radīts kas neparasts un oriģināls. Tad ir gandarījums, jo nevēlamā līnija veiksmīgi iekļauta zīmējumā,” paskaidro mandalu praktiķe.
Inga iesaka katrai mandalai dot vārdu. “Varbūt atnāk vairāki vārdi, varbūt teikums – pirmais, kas ienāk prātā.
Jāvēro savas izjūtas gan zīmējot, gan pēc tam apskatot pabeigtu darbu.
Kad zīmēšanas process notiek grupā, ir iespēja saņemt atgriezenisko saiti no citiem dalībniekiem, taču jāņem vērā, ka otrs cilvēks mandalā saskatīs nevis autora atspoguļoto, bet gan savu. Mēs vienmēr visā spoguļojamies, tādēļ nevajadzētu paļauties uz citu spriedumiem.”
Mandalu zīmēšana palīdz:
• mazināt spriedzi,
• veicināt sevis izpratni,
• sasniegt iekšēju harmoniju un prieku,
• vairot spēku,
• sakārtot domas un koncentrēties.
Brīvās mandalas – visefektīvākās
Mandalas parasti saistās ar ko simetrisku, harmonisku, skaistu. Tomēr terapeitiskam efektam vislabāk noder spontānās mandalas, kas ne vienmēr atbilst šiem priekšstatiem. “Brīvai mandalai nav nekādas saistības ar skaistumu,” apgalvo zīmētāja.
Brīvo mandalu lietojuma spektrs ir plašs. Zīmēšanas process var būt pavisam spontāns: apsēžas pie baltas lapas un ļaujas, lai roka zīmē. Tā ir ego saruna ar patību. Dažkārt caur roku ir vieglāk izteikt iekšējos procesus. Līnija ir prāts, krāsas – emocijas. Vispirms tiek radīta struktūra, kas vēlāk tiek piepildīta ar krāsām – emocijām. Ar laiku var iemācīties sarunāties ar mandalu, izprast, kas tajā atainots. Var uzzināt daudz par sevi un lēmumiem, kas jāpieņem. Katra mandala jāuztver kā vēstījums no savas zemapziņas, uzskata Inga.
Šādas mandalas var zīmēt ar nodomu par kādu konkrētu tēmu, piemēram, mana sapņu māja, ideālā darbavieta, vēlamās attiecības, mana veselība, gaidāmais ceļojums. “Pēc pieredzes varu teikt, ka šī ir ātra un efektīva tehnika, kā zemapziņai pajautāt, ko tā domā par konkrēto tēmu, un saņemt atbildi,” novērojusi mandalu praktiķe.
Arī es izmēģinu trīs spontānu mandalu zīmēšanas tehniku: katrai mandalai atvēlētas 15 minūtes. Šī metode noder gadījumos, kad meklē atbildi uz kādu jautājumu.
1. solis
Man iedod baltu lapu, uz kuras uzzīmēts liels aplis. Tajā jāatspoguļo tēma vai problēma, kas neliek mieru, uz ko vēlos saņemt atbildi, kā to atrisināt. Piemēram, nesaskaņas attiecībās, problēma profesionālajā darbībā, nespēja realizēt sevi kā sievietei. Jāatsauc atmiņā situācija, kad jutu neapmierinātību, kaut kā trūkumu. Kādas bija izjūtas? Kāda šī problēma izskatās ar šābrīža acīm un izjūtām?
Mazliet padomāju, un problēma ir acu priekšā, bet jūtos sastingusi un ir grūti pat izvēlēties krāsas. No zīmuļu kastes makšķerēju ārā rozā, maigi oranžus un debesszilus. Kāpēc tik krāsaini? Ja ir šaubas, Inga iesaka zīmuļus izvēlēties aizvērtām acīm. Tā arī daru: sametu visus atpakaļ un velku ārā no jauna. Kad atveru acis, izrādās, ka esmu paņēmusi gandrīz tādas pašas krāsas.
Uzdevums man šķiet diezgan sarežģīts un zīmējot pat sāk viegli sāpēt galva. Inga teic – pārāk intensīvi pieslēdzu prātu.
Pat nevajadzētu domāt, bet ļaut rokai zīmēt. Iespējams, to tiešām ir vieglāk darīt vienatnē. Ļoti grūti un pat ar piespiešanos velkas pirmās līnijas. Bet sev par pārsteigumu procesa gaitā patiešām atnāk vizuāls risinājums, pat jūtos mazliet pārsteigta, cik skaidri šajā zīmējumā atspoguļojas iekšējā problēma, ko prātā nemaz tik viegli nebija iespējams noformulēt.
Kad pabeigts pirmais zīmējums, lapa ir jāpagroza, lai saprastu, kur ir apakša un kur augša. Ne vienmēr darbs izskatās vislabāk tādā pozīcijā, kā ticis zīmēts. Pēc tam jādod mandalai nosaukums (tas pie manis atnāca jau zīmējot).
2. solis
Nu jāuzzīmē, kā izskatīsies konkrētā problēma vai situācija, kad tiks atrisināta. Kāds ir pozitīvais risinājums, kādu vēlos redzēt. Šis uzdevums šķiet vēl grūtāks un pat neiespējams, ja neiesaistās prāts. Bet varbūt kādam tas patiešām izdodas intuitīvi. Pēc tam vēl jāpārdomā: kas tas tāds, ko es tur uzvilku?
3. solis
Jāataino, kas nepieciešams, lai sasniegtu otrajā mandalā atainoto rezultātu. Kāds ir risinājums, kas ļaus sasniegt vēlamo jeb atslēga, kas spēs atslēgt durvis. Inga manā smaidā nolasa, ka es jau zinu atbildi, un tā patiesi ir. Šis uzdevums šķita visvieglākais.
Veicot šo uzdevumu grupās, Inga novērojusi, ka trešajā solī dalībniekiem parasti viss ir skaidrs.
Izejot šos trīs soļus, notiek saruna ar zemapziņu, kas jau zina atbildes. Vajag tikai pajautāt un ieklausīties. Prāts ikdienā ir ļoti aktīvs un apspēlē katru argumentu – kāpēc to vajadzētu vai nevajadzētu darīt. Izzīmējot šos trīs soļus, vieglāk piekļūstam atbildei, turklāt mēs tai noticam.
Dažkārt nav tik vienkārši. Cilvēks kaut ko uzzīmē un brīnās: kas tas ir? Atbilde neatnāk uzreiz. Tad ir vērts trešo – atslēgas mandalu – nolikt kādā redzamā vietā un pagaidīt – varbūt atbilde atnāks vēlāk.
Šī tehnika jālieto, kad patiešām vēlas saņemt atbildi. “Bieži ir jautājumi, kas nomoka. Bet varbūt cilvēkam patīk staigāt ar šo sāpi, jo tas ir ērts instruments, ar ko aizvietot kaut ko, kā dzīvē pietrūkst. Ja to atrisinās, tukšajā vietā būs jāliek kas jauns…
Bet ir aprasts ar zināmo. Varbūt cilvēkam vajag, lai viņu pažēlo, bet, kad problēmas vairs nebūs, tad nebūs arī, par ko žēlot,” vērtē mandalu praktiķe.
Mandala kā dienasgrāmata
Pēc tam kad uzzīmētas mandalas, var analizēt to formu, krāsas, novietojumu. Treknas līnijas var liecināt par saspringumu, savukārt vieglas – par jaudas, enerģijas trūkumu vai paaugstinātu jutību.
Var vērot simetriju. Ja mandala sadalīta uz pusēm, tas liecina par tēmas dualitāti, izvēli, šaubām. Mandalas apakšā atainoti zemapziņas procesi, bet augšpusē – apzinātais. Tas, ko zīmējam tuvāk centram, stāsta par mūsu būtību. Jāpievērš uzmanība krāsai, jo tas norāda, kas nepieciešams dvēselei. Jāvēro saikne starp elementiem: vai tas, kas ir košs un izlec, atrodas centrā vai nostāk.
Dažkārt gribas norobežoties, tad mandalai apkārt apvelk treknu robežu. “Tas ir pavisam normāli,” teic Inga. “Nevajadzētu savu unikālo mandalu piekārt pie sienas un domāt: esmu tikai tāda un nekāda citāda! Nākamajā dienā uzvilkšu citu kleitu un zīmēšu pavisam citādu mandalu ar jaunām emocijām un izjūtām.”
Mandalas ir kā dienasgrāmata. Tās pārskatot, var atminēties konkrētos notikumus un izjūtas.
Sākotnēji var būt sarežģīti mandalas analizēt. Ar laiku var labāk izprast, kā emocijas izpaužas zīmējumā, kā simboli ar mums sarunājas. “Iesaku uzzīmēt vismaz trīs mandalas. Citādi pie pirmās rodas šaubas: ai, nesanāca, kas tas vispār ir? Jebkuru jaunu darbību vajag atkārtot vismaz trīs reizes. Nevajag padoties!”
Biežāk mandalas zīmē sievietes, taču ieteicams to darīt visiem, kas vēlas attīstīt radošo pusi – smadzeņu labo puslodi.
Izdegšana nereti saistāma ar radošuma trūkumu, jo dvēselei pietrūkst realizācijas. Esot dzīves krustpunktos, apjukumā, Inga iesaka zīmēt mandalas, jo tas palīdz harmonizēt, radīt struktūru un atgriezties centrā, savā būtībā. Aplis nomierina, tas ir pilnības, bezgalības simbols. Aplis rada drošu vidi, kur varam būt mēs paši. Nevienam nekas nav jāpierāda. Mandala ir kā spogulis, kas māca iemīlēt sevi, ieraudzīt, cik esam dažādi un īpaši.
