Joprojām ir cilvēki, bezkaunīgi noziedznieki, kuri atkritumus izgāž mežā! Kamera fiksējusi kādu vīrieti, kurš mežā izmet dīvānu 46
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) dabas taku kopējais maršruts 1,62 miljonu hektāru platībā nozīmē plašas iespējas drošai un skaistai atpūtai katru dienu visa gada garumā. Vietas pietiek visiem, diemžēl daļai atpūtnieku pastaiga pa meža stigām vai pusdienošana īpaši iekārtotajās vietās nozīmē arī turpat atstātas drazas. Principu “ko atnesi, to arī aiznesi” spītīgi turpina neievērot daudzi neapzinīgie, līdz ar to LVM darbiniekiem līdztekus profesionālajiem pienākumiem joprojām nākas vākt dabas takās izmestās pudeles, plastmasas maisus un citus atkritumus.
Divas “kategorijas”
LVM dabas objektiem iespējams piekļūt, pateicoties infrastruktūrai, kas nodrošina ērtus ceļus, skatu platformas un torņus, atpūtas zonas ar soliņiem un ugunskuru vietām. Laiku pa laikam tie jāatjauno un jāuzlabo. LVM šovasar veikuši atjaunošanu trīs īpaši skaistu dabas vietu apskatei Ziemeļkurzemē, stāsta LVM Ziemeļkurzemes reģiona Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Andris Verners, vispirms izceļot Vasenieku purva taku. T
ās kopumā 2,6 km garajā posmā 860 metros atjaunots dēļu klājums, kā arī izveidota skatu platforma sešu metru augstumā, kur droši var pakāpties un vērot gājputnus.
“Jāpiemin arī Rojas novada Kaltenes Kalvas, kur dabas taka pazīstama ar lielajiem akmens krāvumiem. Šogad esam atjaunojuši pēdējo posmu, atbrīvojuši akmeņus no sakritušiem kokiem un apauguma, investējot lielus līdzekļus, lai taka būtu brīvi pieejama. Šie akmens krāvumi ir īpašs ģeomorfoloģiskais veidojums, kādu Latvijā nav daudz. Tur var justies mazliet citādā pasaulē, nekā ierasts.
Lieliska ir arī Rojas dabas taka, kur var izvēlēties maršrutu atbilstoši fiziskajai sagatavotībai – no diviem līdz 15 kilometriem.
Nākamgad kopā ar pašvaldību plānojam labiekārtot taku Kaltenē Valgalciemā, lai pie jūras var piekļūt cilvēki ar īpašām vajadzībām. Ugāles parkā jāiekārto gājēju tiltiņš pāri upei,” stāsta Andris, piebilstot, ka dabas takās mēslotāju netrūkst. Cūkotājus varot iedalīt divās kategorijās – vieni piedrazo atpūtas vietas, otri mērķtiecīgi izgāž būvgružus.
“Diemžēl joprojām ir cilvēki, kuri iedomājas, ka atpūtas vieta ir vienreizējai lietošanai un vienalga, kas tur paliek pēc aizbraukšanas. Pēdējā gada laikā apmeklētāju skaits rekreācijas jeb atpūtas vietās būtiski pieauga, attiecīgi audzis atkritumu skaits. Š
ovasar gan secinājām, ka cilvēki kopumā kļūst apzinīgāki. Pieeja “ko atnesi, to aiznesi” pakāpeniski sāk darboties.
Mani vairāk satrauc tieši otrā cūkotāju kategorija, proti, viņu pragmatiskā pieeja lietām. Kāds taču ir iekrāvis tos būvgružus, būtu varējis aizvest oficiāli, nodot, bet ne – tērē līdzekļus un laiku, lai kravu izgāztu mežā! Ceru, tas mainīsies, jo kopumā sabiedrība mācās šķirot atkritumus un ir iespējas nodot stiklu, plastmasu utt. Jautājums, kā mēs katrs kā indivīds šo iespēju izmantojam, nevis pārmetam pār sētu un vairs neredzam. Tā ir audzināšana un attieksmes maiņa,” uzskata Andris.
Uzvesties, kā ciemiņam pieklājas
“Atcerieties, ka uz mežu ejat ciemos un atbilstoši ciemiņa kultūrai būtu arī jāuzvedas,” tā savukārt teic Vidusdaugavas reģiona mežizstrādes vadītājs Jānis Jubass. Šajā reģionā dabas taku tīkls ir 63 km garumā.
Vispopulārākās ir takas Skrīveru un Kokneses parkos, kas vasarā ir ļoti intensīvi apmeklētas – līdz pat 10 000 apmeklētājiem ik mēnesi, kā arī Aklā purva taka, ko LVM teritorijā uztur Dabas aizsardzības pārvalde. Īpaši jāpiemin tūrisma objekts “Skaistkalnes karsta kritenes”, kas ir Latvijas mērogā ievērojamākais karsta procesu objekts, kur LVM uztur arī dabas taku tīklu.
Pērn gada nogalē tika atklāta jauna tūrisma vieta “Baltā kāpa”, kas, veicot 800 m garu takas posmu līdz skatu platformai, ļauj iepazīt vienu no augstākajām iekšzemes kāpām Latvijā – Zvirgzdes kāpu. Interesanta taka, ko aktīvi izmanto ne tikai kājām gājēji, bet arī velobraucēji, ir ierīkota “Ķeguma piepilsētas mežos”. Bet arī šeit netrūkst problēmu ar atkritumiem.
“Cilvēki kļuvuši ļoti cūcīgi, nepietiek ar to, ka izmet tukšo taru, “čaklākie” vēl atved un izmet savus atkritumus no mājām. Ko darīt, lai mežā mazāk mēslotu? Tas atkarīgs no katra indivīda attīstības līmeņa.
Ja cilvēks nav audzināts un nesaprot, ka mēslot mežā ir slikti, tad viņš arī mēslos.
Pavasaros Lielajā talkā Latviju sakopj ne jau tie, kas piemēslo, bet tie, kam nepatīk šī nesakoptība,” tā Jānis. Viņš arī stāsta, ka tūrisma vietas un takas paģēr ievērojamus līdzekļus uzturēšanā, atjaunošanā un uzlabošanā.
“Atkritumu vākšanu un ikdienas apkopšanu aktīvajā sezonā parkos veicam 2–3 reizes nedēļā. Atkritumu ir tiešām ļoti daudz. Lūgums apmeklētājiem savākt aiz sevis to, ar ko uz mežu ir atnākuši. Tas palīdzēs mums visiem baudīt dabu bez atkritumiem.”
Zelta rudens bez cūkošanās
“Zelta rudens Latgalē ir tikpat krāšņs kā Vidzemē, turklāt bez sastrēgumiem un cilvēku burzmas,” tā “Latvijas Avīzei” teic Dienvidlatgales reģiona mežkopības vadītājs Aldonis Utināns, aicinot doties baudīt dabu uz šo reģionu.
Te LVM apsaimniekotajā teritorijā izveidotas astoņas dabas takas, katras garums ir līdz 5 km. Plašākais taku tīkls ir Gārsenes dabas parkā, kur sadarbībā ar vietējo pašvaldību izveidots plašs tūrisma objekts ap Dienvidsusējas upi, ietverot dižakmeņus un dižkokus, kā arī mākslinieku izveidotus pasaku tēlus.
Šogad plānots izbūvēt Pelēču ezera purva taku ar skatu torni apkārtnes vērošanai. Populārākās ir Gārsenes dabas takas, Čertaka ezera apkārtne. Labi apmeklētas ir arī takas Daugavas lokos Slutišķu ciema apkārtnē. Takas un citas tūrisma vietas LVM sakopj vismaz reizi nedēļā.
Bet jautāts, kādi novērojumi saistībā ar meža piecūkošanu ir pēdējā gada laikā, Aldonis atzīst – pieaugot tūristu skaitam, līdzi aug arī atkritumu daudzums.
“Sāpe ir tā, ka joprojām ir cilvēki, bezkaunīgi noziedznieki, kuri būvēšanā un remontos sastrādātos atkritumus izgāž mežā! Ar savu rīcību viņi apzog skolotājus, ārstus, pensionārus, jo naudu, kuru tērējam, lai atkritumus izvestu, valsts kā LVM īpašnieks nesaņem! Dienvidlatgales reģionā vien vidēji gadā tie ir 20 000 eiro,” tā Aldonis.
Lai samazinātu atkritumu daudzumu, mežos tiek izliktas novērošanas kameras. Šis pasākums nes augļus, jo izdodas notvert noziedzniekus un tad no soda izbēgt nav iespējams.
“Arī šogad augusta sākumā kamerā pieķērām pārkāpēju grupu, kuri uz mežu netālu no Jēkabpils izveda būvgružus, par to arī ir ierosināta administratīvā lieta un vainīgie ir noskaidroti. Morāle skarba – noziegums neatmaksājas!
LVM turpina aktīvi uzraudzīt un sargāt dabas bagātību mežu. Brauciet uz mežu sēņot un ogot, daba mūs bagātīgi apdāvina ar savām veltēm un noteikti būs pateicīga, ja izturēsimies pret to ar cieņu un mīlestību.”
Publikācija tapusi sadarbībā ar AS “Latvijas valsts meži”
