Eiropas Komisijas līdera izraudzīšanās varētu ieilgt 4
Biezi un tumši pavasara lietus mākoņi bez ceremonijām ieņem Briseles debesis brīdī, kad Eiropas Savienības (ES) Padomes ēkas sarkano paklāju VIP ieejas pusē sāk šķērsot pirmie dalībvalstu līderi. Debesis ir visai precīzs atspulgs vairāku valstu vadītāju noskaņojumam, kas pēc Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām atskārtuši savas partijas sakāvi un tagad vēro opozīcijas vai eiroskeptiķu triumfu.
Valstu līderi sabraukuši Briselē, lai izvērtētu vēlēšanu rezultātus un gūtās mācības, bet pie viena izrunātu arī jaunā Eiropas Komisijas (EK) prezidenta iecelšanu amatā.
Junkers pie dzeltenās gaismas
Aizvadītās nedēļas nogalē notikušās EP vēlēšanas ir iezīmējušas skaidru politisko spektru – visvairāk balsu ieguvuši centriski labējā Eiropas Tautas partija (ETP), atstājot aiz sevis sociāldemokrātus, liberāļus un zaļos. Taču pat uzvara konservatīvajiem nenodrošina sava kandidāta – bijušā Luksemburgas premjerministra Žana Kloda Junkera – iecelšanu EK vadītāja amatā bez grūtībām.
Otrdien pēc rīta pusē notikušajām sarunām EP lielāko politisko grupu līderu starpā izdevās rast atbalstu Ž. K. Junkera ceļam tālāk, jo priekšvēlēšanu kampaņā tika dots šāds demokrātisks apsolījums. Daudz cietāks rieksts tās dienas vakarā izrādījās ES valstu vadītāji, kas pēc vairāku stundu sarunām tomēr ignorēja parlamenta frakciju viedokli un izšķīrās par to, ka vispirms uzticēs ES Padomes priekšsēdētājam Hermanam van Rompejam izvērtēt, kurš varētu būt piemērotākais kandidāts, tādējādi nedodot nepārprotamu zaļo gaismu Ž. K. Junkeram. Nemainīga paliek vien vienošanās, ka nākamais EK vadītājs jāizraugās no vēlēšanās uzvarējušās Eiropas Tautas partijas.
“Dalībvalstis man ir uzticējušas sākt konsultācijas ar EP dažādajām politiskajām grupām, kā arī palikt divpusējos kontaktos ar dažām dalībvalstīm par EK prezidenta nomināciju un tālāko stratēģiju. Saskaņā ar līgumu ES Padome ir tā, kas galu galā piedāvā šo posteni pēc tam, kad notikušas visu pušu konsultācijas. Tātad, kā jau sacīju, konsultēšos ar politiskajām grupām un arī tikšos ar Žanu Klodu Junkeru,” tā ap pusnakti pēc līderu neformālās sanāksmes žurnālistiem pavēstīja Hermans van Rompejs.
ES Padomes priekšsēdētājam dotas divas nedēļas, lai tiktu galā ar šo uzdevumu, taču eksperti lēš, ka process varētu arī ievilkties.
Tā domā arī Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma, kas piedalījās līderu sanāksmē Briselē un norādīja, ka Latvijas koalīcija atbalsta vai nu Ž. K. Junkeru, vai kādu citu kandidātu tikai no ETP.
Pārlieku eiropeisks
Lai gan līderi apgalvo, ka pie sarunu galda Briselē par konkrētiem vārdiem nav runāts, tomēr minējumi par iespējamiem Junkera aizstājējiem jau izskanējuši. Kā viena no iespējām minēta pašreizējā Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja, francūziete Kristīne Lagarda. Šīs idejas atbalstītāji uzskata, ka šādi būtu uzreiz vairāki ieguvumi – EK amatā pirmo reizi nokļūtu sieviete, samērā neitrāla personība un ar labu reputāciju, taču skeptiķi pauž, ka K. Lagardas kārts nav reāla, kaut vai tādēļ, ka viņai nav iemesla atstāt SVF posteni.
Neoficiāli zināms, ka pie līderu galda visasāk pret Ž. K. Junkeru noskaņoti bijuši Lielbritānijas, Ungārijas un Zviedrijas valdību vadītāji. Britu Deivids Kemerons jau iepriekš paudis, ka nevar atbalstīt Ž. K. Junkeru tādēļ, ka to nesaprastu vairākums Apvienotās Karalistes vēlētāju, kam bijušais Luksemburgas līderis un arī ilgstošais eirogrupas vadītājs šķiet pārlieku eiropeisks un uz ciešāku Eiropas saliedēšanu orientēts.
Eiropai pārmet uzbāzīgumu
To valstu līderi, kas pašmājās piedzīvojuši eiroskeptisko partiju triumfu, nesteidzas atzīt savas kļūdas, bet norāda uz skabargu Eiropas acī. Francijas prezidents, sociālists Fransuā Olands pēc tam, kad viņa valstī 26 procentu lielu atbalstu ieguva galēji labējā Nacionālā fronte, kas pieprasa Francijas izstāšanos no ES, paziņojis, ka visa vaina ir Briselē, kurai vairāk jādomā par ekonomikas izaugsmi un jaunu darba vietu radīšanu un jāmazina ES loma tur, kur tā nav nepieciešama.
Līdzīgi izteicies arī Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons pēc tam, kad viņa zemē laurus plūkuši eiroskeptiskie, labējie populisti “UKIP”. Britu premjers norādījis, ka ES ir kļuvusi pārāk liela un uzbāzīga un ka nevar vienkārši paraustīt plecus par rezultātiem un turpināt tādā pašā garā.
Šie abu valstu līderu pārmetumi daudzu ekspertu acīs līdzinās pašu eiroskeptiķu izteikumiem, taču neformālā samita naktī ES Padomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs atzina, ka eiroskeptiķu uzvara patiešām ir nopietns signāls un Eiropas Savienībai ir jākoncentrē visi spēki iedzīvotāju labklājības un viņu ekonomiskā stāvokļa risināšanai.
Aicina pasteigties
Valstu vadītāji norādījuši, ka EK priekšsēdētāja izraudzīšanās procesu nevajadzētu vilkt garumā un nākamo divu nedēļu laikā vajadzētu vienoties par iznākumu, lai valstu vadītāju nākamajā sanāksmē, kas Briselē paredzēta pēc Jāņiem, varētu jau pieņemt galīgo lēmumu.
Taču šis nebūs vienīgais augstais amats, par ko tuvākajā laikā lauzīs šķēpus gan dažādām partijām, gan politiskajām interesēm piederošie politiķi – vēl būs jāatrod arī jauns Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājs, kura pienākumus pilda Hermans van Rompejs, kā arī Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās, kas patlaban ir Ketrīna Eštone.
