“Uzvarēt sevi katru dienu un strādāt uz visiem 100%!” Daiļslidotāja Denisa Vasiļjeva aizraujošais panākumu stāsts 1
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Daiļslidotājam Denisam Vasiļjevam ir īpaša harisma gan kā sportistam, gan kā personībai, ko jūt arī graciozā sporta veida līdzjutēji visā pasaulē. Pēc karjeras lielākā panākuma – trešās vietas Eiropas čempionātā – 22 gadus vecais daugavpilietis noslīpē programmu, gatavojoties savām otrajām olimpiskajām spēlēm.
Svinības uz slēpēm
Eiropas čempionātā Tallinā Deniss Vasiļjevs pirmo reizi kāpa uz pjedestāla pieaugušo konkurencē tāda mēroga sacensībās. “Bija prieks. Treniņu procesā vienmēr ir daudz šaubu, bailes, jo nevari pateikt – ja izdarīsi to, tad rezultāts būs tāds. Nepārtraukti ir sevis apzināšana un pašattīstība. Par trešo vietu nebiju ļoti pārsteigts, bet biju laimīgs, jo abas programmas izpildīju par simt procentiem, laboju personisko rekordu, pārspēju pats sevi. Tas man ir nozīmīgāk nekā jebkura medaļa. Daiļslidošanu uztveru kā pastāvīgu pilnveidošanos, nevar katru dienu sevi uzvarēt, bet es uz to tiecos,” “Latvijas Avīzei” stāsta Vasiļjevs.
Tallinā bija pirmā reize, kad Deniss Vasiļjevs uz šādas skatuves sekmīgi veica četru apgriezienu lēcienu, tiesnešiem pieliekot atzīmi q – tas nozīmē, ka nebija pārliecināti, kā to traktēt. “Varbūt nepiekrītu tiesnešu redzējumam, taču respektēju – ja tāds bija viņu vērtējums, tad saprotu, kas jāuzlabo. Iespējams, negaidīja, jo tās bija pirmās ISU sacensības, kur nodemonstrēju četru apgriezienu lēcienu, kam mūsu sportā ir milzīga nozīme. Visi līderi to izpilda, un būt vienam no viņiem – tas manā karjerā ir liels izrāviens.”
Iesildoties Vasiļjevs arī pirms īsās programmas mēģināja četrkāršo lēcienu, kas gan nebija veiksmīgs. Sacensībās nebūtu to darījis, pat ja sanāktu, bet treniņos tiek mēģināts. “Tas ir ļoti sarežģīti, jo no atraušanās līdz piezemēšanās brīdim ir 0,7 sekundes un šajā laikā jāizpilda četri apgriezieni, jāpiezemējas uz vienas kājas,” Deniss atzīst, ka svarīga ir pacietība. Pirms četriem gadiem Eiropas čempionātā viņš bija ceturtais. Šobrīd uz priekšu sperts it kā tikai solis, taču patiesībā bijis liels lēciens. “Daudz kas četru gadu laikā mainījies, mans ķermenis un skats uz sportu, arī konkurenti,” spriež Deniss.
Pagaidām bronzu nav izdevies nosvinēt. Atvieglojums būšot pēc olimpiskajām spēlēm, lai gan sezona vēl turpināsies – marta beigās Francijā risināsies pasaules čempionāts. “Labprāt gribētu nosvinēt paslēpojot, taču to šobrīd nedrīkst darīt,” viņam jāizslēdz savainojumu riski.
Labas pozīcijas
Izvēles programmu klātienē Tallinā vēroja Denisa vecāki Sergejs un Regīna. “Biju ļoti priecīgs, jo sen nebijām tikušies. Arī papildu spiediens, taču biju laimīgs, ka viņi atradās tribīnēs. Vecāki bija Eiropas čempionātā pirms diviem gadiem Austrijā, taču viņiem sarežģīti tālu izrauties darba dēļ, tagad arī kovida apstākļi. Katra reize, kad vēro sacensības, man ir liels notikums,” norāda Vasiļjevs. Šobrīd sportistiem jābūt īpaši piesardzīgiem, lai pirms došanās uz Pekinu neinficētos ar koronavīrusu. Apskauties ģimene varēja, taču pirms tam veicot kovida testu un nenovelkot maskas.
Tallinā Deniss Vasiļjevs saņēma vislielāko neitrālo līdzjutēju atbalstu. Viņš saka, ka nekādu noslēpumu nav – atdod sevi visu, daiļslidošanu uztver ne tikai kā sportu, bet arī mākslu, acīmredzot skatītāji to jūt: “Ikviens sportists ir arī izklaidētājs, demonstrē emocijas, kustību skaistumu. Gribētos, lai sistēma (tiesneši) to vairāk novērtē, bet tas nemaina manu skatījumu uz daiļslidošanu. Dalīties ar enerģiju – tā ir procesa sastāvdaļa.”
Pekinā Denisam starts paredzēts 8. un 10. februārī. Viņš izpildīs jau redzētās programmas, cerot tās vēl uzlabot. Vīzija ir par diviem četru apgriezienu lēcieniem īsajā un trim – izvēles programmā, taču visdrīzāk vēl ne šoreiz. “Lēmumu pieņemšu pirms sacensībām, svarīgi, cik reizes varēšu izpildīt treniņos. Šobrīd varu veikt lēcienu, bet izpildīt to kopā ar pārējo programmu ir izaicinājums pat treniņos. Četrkāršie lēcieni ir risks, tur ir īpatnība – ja iet slikti, tad ir ļoti slikti. Traumēties noteikti nav vēlams,” saka Vasiļjevs.
Viņa personiskais rekords šobrīd ir 272 punkti. Trenerim, pasaules čempionam, olimpiskajam vicečempionam šveicietim Stefanam Lambjelam no 2010. gada olimpiskajām spēlēm tas ir 246 punkti. Tieši salīdzinājumi ir nevietā, jo pirms četriem gadiem mainījās vērtēšanas sistēma, bet Lambjels redz Latvijas sportistā visaugstāko potenciālu: “Viņš šobrīd, 22 gadu vecumā, ir labās pozīcijās – spēcīgs fiziski, mentāli un arvien vairāk apzinās, ko var izdarīt, kā izmantot potenciālu, lai kļūtu par čempionu. Es ļoti ticu viņa spējām izcīnīt medaļu pasaules vai olimpiskajās spēlēs. Soli pa solim jāiet uz priekšu.”
Marka Aurēlija meditācijas
Izvēles programmai Deniss Vasiļjevs izvēlējies krievu komponista Sergeja Prokofjeva mūziku baletam “Romeo un Džuljeta”, slidojumā izstāstot savu versiju par šīm attiecībām. “Mūziku uztveru kā izaicinājumu, un stils nav svarīgs. Esmu pārliecināts, ka pietiek meistarības noslidot jebko. Mums ar treneri ir ļoti plašs mūzikas saraksts, kurai varētu veidot programmu, taču visam nepietiek laika,” norāda daiļslidotājs. Viņš interesējas par vēsturi, Prokofjevs ir interesants arī no šāda viedokļa, jo mira 1953. gada 5. martā, kas ir arī PSRS vadoņa Josifa Staļina nāves diena. Tādējādi komponista aiziešana mūžībā palika gandrīz nepamanīta.
Deniss aizrāvies ar daoismu, dzenbudismu, konfūcismu, un saruna par Austrumu filozofijām izgaismo sportista inteliģentumu un dziļumu. “Man daoismā patīk daudzas idejas, īpaši izvēles brīvība. Tā nav gluži “pofigisma” māksla, bet, ja ir noskaņojums, tad dari, nav – nedari. Pieej visam atbildīgi, taču pieņem zaudējumu kā ceļa daļu. Turpini pilnībā atdoties darbam, nevis izvēlies nedarīt un necensties,” prāto Deniss Vasiļjevs.
“Stoicisms man pēc būtības izrādījās par metamorfozi daoismam. Šobrīd lasu grāmatu par Marka Aurēlija meditācijām un saprotu, ka ikvienā filozofijā, ar ko saskaros, ir daudz līdzīgā, tāpat Frīdriha Nīčes darbos. Zināšanu pasaulē ir bezgala daudz, sarežģītāk ir visam atrast pielietojumu.” Denisam interesanti pabūt Ķīnā arī no šāda viedokļa, diemžēl pašreizējos apstākļos neko no senās kultūras nevarēs iepazīt. Viņš cer, ka pēc pandēmijas ar fiziskās sagatavotības treneri Filipu, kurš ir arīdzan šo filozofiju skolotājs, izdosies tur atgriezties.
Šovasar Denisam Vasiļjevam jābeidz studijas Daugavpils Universitātē, iegūstot sporta trenera specialitāti. Nolēmis studēt, jo gribējis dziļāk izprast trenera darbu un iegūt atziņas sevis pilnveidošanā. Tas gan prasa milzu enerģiju, un daiļslidotājs pat pabrīnās, kā līdzās lielajam treniņu apjomam spējis iekļaut arī mācību materiālu gatavošanu. “Varētu taču tā vietā atpūsties, aiziet pastaigāties un izvēdināt galvu. Daiļslidošanā vienmēr jābūt par simt procentiem, nevar strādāt pie četrkāršajiem apgriezieniem, ja esi noguris jau dienas sākumā. Nevaru sagaidīt, kad studijas būs nost no pleciem,” atklāts ir Deniss Vasiļjevs.
VIZĪTKARTE. Deniss Vasiļjevs
Dzimis 1999. gada 9. augustā
Daiļslidotājs
Eiropas čempionātā bronzas medaļa (2022.) un ceturtā vieta (2018.); pasaules čempionātā sestā vieta (2018.)
Phjončhanas olimpiskajās spēlēs 19. vieta (2018.)
Jaunatnes ziemas olimpisko spēļu vicečempions (2016.)
Kopš 2016. gada dzīvo un trenējas Šveicē pie Stefana Lambjela
Studē Daugavpils Universitātē
Deniss ir perfekcionists
Stefans Lambjels, Denisa Vasiļjeva treneris: “Biju ļoti laimīgs par Denisa sniegumu, stilu Eiropas čempionātā, saturs bija lielisks, elegants, tehniskie komponenti, lēcieni. Strādājam kopā sešus gadus, viņš trenējas ar lielu atdevi un daudz iegulda pats no sevis, ir perfekcionists, visā vēlas augstu kvalitāti. Pekinas olimpiskajās spēlēs labs rezultāts būtu iekļūšana desmitniekā, ir viss, lai to izdarītu.
Medaļu iegūt būs sarežģīti, bet Denisam ir slidojums, personība, harisma. Viņu var uzskatīt par vienu no pretendentiem, taču sportistiem no mazas valsts jānostartē patiešām spēcīgi. Vēlamies demonstrēt tikpat augstu līmeni kā Eiropas čempionātā.
Kopš Phjončhanas olimpiskajām spēlēm Deniss kļuvis par vīrieti, tagad vairāk saprot savu ceļu un mērķi, ieguvis motivāciju kļūt par čempionu. Viņa mākslinieciskā puse ir unikāla, un tas, šķiet, izgaist no daiļslidošanas. Gribu būt ar Denisu un palīdzēt to attīstīt, lai viņu atcerētos kā vienu no labākajiem savas paaudzes daiļslidotājiem.”
