Anda Līce: Kremļa propagandas apdullināto tautu ir piemeklējis kaut kas līdzīgs trakumsērgai 0
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Viss paiet, un gan jau paies arī šis, kaut pagaidām tam vēl nav žanra apzīmējuma. Skatoties sižetus par Krievijā pēdējos gados notikušajām 9. maija izdarībām, šķiet, Kremļa propagandas apdullināto tautu ir piemeklējis kaut kas līdzīgs trakumsērgai. Paši krievi to sauc par “pobedobesije” – uzvaras trakumu, ar ko tiek remdētas impēriskās fantoma sāpes. Diemžēl par tām pasaule jau ir dārgi maksājusi un maksā joprojām, jo Putina princips ir – ja mēs nespējam demokrātisko pasauli uzvarēt, tad visos iespējamos veidos vismaz tai kaitēsim.
Pravietiski izrādījās Vinstona Čērčila vārdi, ka nākotnes fašisti sevi dēvēs par antifašistiem. Tas, kas pirms gandrīz astoņdesmit gadiem šķita pilnīgi neiespējams, tagad ir noticis no fašisma savā laikā smagi cietušajā Krievijā. Vēsturiskās paralēles ir tik pārsteidzošas, ka urrā optimisms par cilvēces briedumu un spēju atšķirt labo no ļaunā izplēn. Uz jautājumu, kāpēc mēs atkal un atkal nonākam situācijās, kurās īstenībā negribam nonākt, “Domuzīmē” publicētais ukraiņu dzejnieks Serhijs Žadans atbild: “Vajadzēja rūpīgāk lasīt Derības praviešus. Un vairīties elles caurumos iekšā krist.”
Cilvēce diemžēl ik pa laikam tajos iekrīt. Šajā gadsimtā elles caurums izrādījās ar izdevīgiem izejvielu piedāvājumiem labi nomaskētais un ar vēl padomju laikā austo aģentu tīklu apvītais Krievijas imperiālisms, kurā sapinās daudzi politiķi, intelektuāļi un uzņēmēji. Eiropa tagad ar lielu nokavēšanos rāpjas ārā no šīs velnišķās atkarības. Bet atsevišķi pasaules politiķi joprojām spriedelē par to, ka Putinam esot jādod iespēja iziet no pašreizējās situācijas, “saglabājot seju”. Par kādu gan “seju” var būt runa pēc 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā?
Jautājums ir arī par PSRS sabrukumā neatkarību atguvušo valstu politisko seju. Tajā joprojām vairāk vai mazāk ir pamanāmi padomju vaibsti. Igauņiem 2017. gada pavasarī pietika drosmes no Tallinas centra uz karavīru kapiem pārvietot par “bronzas Aļošu” tautā iesaukto pieminekli un pie tā apglabātos padomju karavīrus pārbedīt karavīru kapos.
Latvija nepiedodami ilgi nespēja izlemt jautājumu par Uzvaras parkā uzcelto padomju okupāciju slavinošo simbolu, kuru visus atjaunotās neatkarības gadus veiksmīgi izmantojusi Kremļa propaganda. Šogad nepietika pat ar 9. maiju vien, akcija turpinājās arī nākamajā dienā. No kurienes tiem, kas sūdzas par grūto dzīvi Latvijā un šeit jūtas tik apspiesti, nāk līdzekļi puķu kalniem, ar ko noklāt vietu, kurā neviens nav apbedīts? Bet tikmēr Ukrainas tīrumos pamesti trūd Krievijas armijas kritušie karavīri, kas šopavasar ieradās “atbrīvot” Ukrainu no ukraiņiem.
