Uzvaras parādei jāpagaida 0
Uzvaras dienas svinību un grandiozas militārās parādes šogad 9. maijā Maskavā nebūs. Covid-19 dēļ viss pārcelts uz nenoteiktu laiku. Tūkstošiem karavīru, kas vēl aprīlī tika iesaistīti parādes mēģinājumos, tagad ievietoti karantīnā.
Saistībā ar to, ka kopš uzvaras pār nacistisko Vāciju aprit 75 gadi, svinības Maskavā bija iecerētas ar īpašu vērienu. Izdevumi parādei, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga divarpus reizes, sasniedzot 1,038 miljardus rubļu jeb 12,3 miljonus eiro.
Plānoja iesaistīt ap 15 tūkstošiem karavīru un 400 militārās tehnikas vienību uz zemes un gaisā. Savu klātbūtni pasākumā vēl pirms Covid-19 krīzes sākuma bija apstiprinājis Francijas prezidents Emanuels Makrons, kā arī viņa amata brāļi no Čehijas, Indijas, Venecuēlas un Kubas.
Marta beigās Piemaskavas Alabinas poligonā koncentrētās izlases vienības vingrinājās parādes solī līdz pat pēdējam brīdim – aprīļa vidum. Nekādus aizsarglīdzekļus karavīri nelietoja. Distance mēģinājumos netika ievērota. Tostarp saslimušo un mirušo skaits Maskavā auga no dienas dienā.
Tagad Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka karavīri nosūtīti atpakaļ uz savām daļām ar norādi divas nedēļas pavadīt karantīnā. Aizsardzības resors ir ļoti atturīgs, ja jautā par saslimšanu karavīru rindās.
Neoficiāli tiek vien atzīts, ka situācija tajās ir “nenoturīga”. Līdz trešdienas rītam kopējais ar Covid-19 saslimušo cilvēku skaits Krievijā sasniedza 58 tūkstošus, no kuriem apmēram 32 tūkstoši reģistrēti Maskavā, kur diennakts laikā inficēto skaits pieauga par 2548.
Kopējais no slimības mirušo skaits Krievijā ir 513.
Par atteikšanos no lokālajām militārajām 9. maija parādēm šajās dienās ziņo arī no Krievijas Sibīrijas, Pievolgas, Urālu reģiona lielajām pilsētām un pat starptautiski neatzītās Piedņestras “republikas”, kur Uzvaras diena arī skaitās nozīmīgākie svētki.
Ņemot vērā, ko ideoloģijas un pašiedvestā starptautiskā prestiža ziņā Kremlim nozīmē Uzvaras parāde, lēmuma pieņemšana par tās atcelšanu notika ar lielu vilcināšanos.
Kad kļuva skaidrs, ka gluži kā ierasts 9. maiju Sarkanajā laukumā pavadīt nevarēs, Krievijas Aizsardzības ministrija tomēr turpināja uzstāt, ka parāde būs, tikai droši vien bez skatītājiem vai arī tikai viesiem, ne vecākiem par 65 gadiem.
Novērotāji Rietumos vēl aprīļa sākumā atzīmēja, ka tradicionālā dižošanās un jūsmošana par gaidāmo parādi no Krievijas mediju slejām nozudusi. Kad 6. aprīlī sākās kopmēģinājumi Alabinas poligonā, paralēli jau tika gatavots atkāpšanās ceļš – dažādi politiķi un augstas militārpersonas, arī Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs kā nejauši ierunājās, ka Uzvaras parāde tomēr atkarīga no “epidemioloģiskās situācijas”.
Lūzuma punkts šajā atkāpšanās ceļā bija 15. aprīlī izplatītā ziņa, ka Krievijas veterānu organizācijas iesniegušas lūgumu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam koronavīrusa izplatīšanās dēļ pieņemt “grūtu, taču taisnīgu” lēmumu – pārcelt 9. maija parādi uz vēlāku laiku.
Uzskata, ka “veterānu vēstules” loma bijusi diezgan nepārprotama. Putins tēla saglabāšanas vārdā sistemātiski izvairās uzņemties atbildību par nepopulāriem lēmumiem. Tādēļ viss nokārtots tā, it kā atteikties prasītu nevis objektīvā realitāte, bet gan respekts pret veterānu lūgumiem.
Vienlaikus nav palicis nepamanīts, ka zem pieminētās vēstules atradās ne jau kādu veterānu, bet Kremlim visnotaļ tuvu personu, piemēram, Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas vadītāja Vladimira Šamanova, paraksts.
Attiecīgi 16. aprīlī telekonferences laikā ar Krievijas Drošības padomes locekļiem Krievijas prezidents paziņoja: “Ar koronavīrusu saistītie riski man nedod tiesības rīkot gatavošanos 9. maija svinībām.”
Vienlaikus viņš stingri uzsvēra: “Mēs noteikti īstenosim visus par godu uzvaras 75. gadskārtai domātos pasākumus 2020.gadā. Būs gan parāde Maskavā, gan “Nemirstīgā pulka” maršs. (..) Diemžēl situācija pasaulē ir novedusi pie tā, ka šī gada 9. maijā sniegt veselības nodrošināšanas garantijas parādes laikā nav iespējams.”
Pēc Putina vārdiem, Uzvaras dienu pavisam tomēr atcelt nevar. Komentētāji gan uzreiz ievēroja, ka Putins runājis par parādes mēģinājumu neuzsākšanu, kaut parādē iesaistāmās karaspēka daļas runas brīdī jau labu laiku kā pilnā sparā trenējās Piemaskavā.
Maskavā Covid-19 epidēmijas sākumā tamdēļ pat bija izplatījušās baumas, ka vara grasās izvest armiju galvaspilsētas ielās.
Pagaidām neskaidrs paliek, tieši kuram datumam šogad pārcelto 9. maija parādi pieskaņos. Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Šamanovs minējis 24. jūniju vai 3. septembri.
Pirmā ir diena, kad pēc nacistu sakaušanas PSRS armijas militāro parādi 1945. gadā komandēja maršals Georgijs Žukovs. Otrs datums, pēc Krievijas Valsts domes deputātu domām, ir brīdis, kad pēc Japānas sakāves 1945. gadā beidzās Otrais pasaules karš.
Te jāpiebilst, ka visā pasaulē (izņemot Ķīnu) par kara beigām uzskata 2. septembri – tieši tad Japānas delegāti uz ASV kaujaskuģa “Missouri” klāja sabiedroto, arī PSRS pārstāvju, klātbūtnē parakstīja kapitulāciju.
Taču šī gada 1. aprīlī Valsts dome ļoti operatīvi pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu par Otrā pasaules kara beigu dienas pārcelšanu no 2. uz 3. septembri.
Tas nozīmē atgriešanos pie Staļina koncepcijas, ka zīmīgākajiem Otrā pasaules kara noslēguma datumiem jāatšķiras no Rietumos ierastā un jābūt “pēc Maskavas laika” (Borisa Jeļcina 90. gadu Krievijā kā kara beigas atzīmēja 2. septembri).
Iespējams, šoreiz lēmums pieņemts tieši pārceļamās parādes dēļ. Demokrātiski noskaņotie Krievijas apskatnieki, piemēram telekanāla “Doždj” līdzstrādnieks Konstantins Egerts, gan norāda, ka kara beigu pārbīdīšana uz 3. septembri ir kārtējais vēstures pārrakstīšanas piemērs.
Turklāt 2004. gada Beslanas traģēdijas dēļ šo datumu Krievijā līdz šim pieminēja kā Solidaritātes dienu terorisma apkarošanā. Ir minējums, ka Putina aprindām nepatīk atgādinājumi par Beslanu, tām labāk, ja pasākumus vairāk nekā 300 Beslanas skolā bojāgājušo piemiņai aizēnos propaganda par padomju karavīru ieguldījumu Japānas sakāvē.
