Uzvaras laukumā – 20. gadsimta vēstures muzeju 8
Rīgas domes Pieminekļu padomes priekšsēdētājs Ojārs Spārītis 7. decembra “LA” intervijā ļoti zinīgi un pārliecinoši izsakās par pieminekļu nozīmi sabiedrībā un to, kā, mainoties sabiedrības aktualitātēm, mainās arī prasības pēc piemērotiem pieminekļiem.
O. Spārītis teic, ka pēc atmodas “noplaka pieminekļos pārvērstais sāpju kliedzienu vilnis” un sabiedrība vēlējās vēstures traumatizējošos faktus redzēt pārvērstus dziedējošā estētikā.
Tur viņam taisnība. Piemineklis Uzvaras laukumā, piemēram, prasās pēc kaut kā dziedējoša. Uzvaras piemineklis stāv milzīgs un varens, reizē stiprinot ar vēsti, ka Latvija tika atbrīvota no nacisma sērgas, bet līdztekus lielu iedzīvotāju daļu sāpinot, atgādinot, ka atbrīvotājs pārtapa okupantā.
To negatīvo enerģiju, kas daža laba redzējumā piemineklim piemīt, varētu neitralizēt, ja tas nestāvētu viens, bet būtu kā daļa no Latvijas vēstures. Uzvaras laukums ir liels diezgan, lai tur izveidotu visas Latvijas 20. gs. vēstures stāstu, kas veidotos, kā O. Spārītis izsakās, “dziedējošā estētikā”.
Latvijas izcilo mākslinieku, tēlnieku, arhitektu un citu nepieciešamu speciālistu sadarbību, šāds milzu projekts varētu īstenoties kā kaut kas visiem saprotams un pat pasaulē unikāls mākslas projekts.
Vēstures piemiņas laukums būtu ideāla vieta visam briesmīgajam un visam apbrīnojamajam. Tur būtu vieta Konstantīnam Čakstem un Kirhenšteinam, Gunāram Astram un Alfrēdam Rubikam… kā arī citiem ar vēsturi saistītu personu vārdiem. Tur satiktos nelaimīgie deportētie uz Sibīrijas vergu nometnēm ar strādnieku vilni no austrumiem ceļā uz Latvijas fabrikām un fermām. Ar visu Latvijas iedzīvotāju labu gribu Uzvaras laukums pārtaptu saprāta un saprašanas vietā…
Protams, tāds visu kopā veidots 20. gs. vēstures muzejs Uzvaras laukumā prasītu laiku un naudu – daudz laika un milzum daudz naudas un labās gribas. Bet, ja arī būtu nauda vai griba, vai Rīgas domes Pieminekļu padomes priekšniekam Ojāram Spārītim būtu taisnība un šādam traumatizējošam projektam pietrūktu “motora”?
Zigrīda Rīgā
