“Federācijā jābūt stabilitātei, bet līdz šim bijis par daudz haosa.” Par jaunu ēru Latvijas Futbola federācijā 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā piektdienā notika Latvijas Futbola federācijas (LFF) vadības vēlēšanas, kas noslēdzās prognozējami, organizācijas prezidenta amatu pārliecinoši ieguva Vadims Ļašenko, par viceprezidentiem kļuva Sergejs Kovaļovs un Olafs Pulks, bet valdē iekļuva Nauris Mackevičs, Andis Rozītis, Jānis Engelis, Emīls Latkovskis, Viktorija Mihaļčuka un Anastasija Kučinska.
Ļašenko balsojumā saņēma 96 LFF biedru atbalstu, kamēr viņa konkurentam – Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam (“KPV LV”) uzticību pauda 26 balsotāji. Aiz borta palika viceprezidenta amata kandidāts Vladimirs Šteinbergs, kā arī Jānis Apse un Guntars Indriksons, kuri cerēja uz vietu valdē.
Pārliecināts par iznākumu
Pērn LFF notika pat pieci (!) kongresi, dažos no tiem emocijām plūstot pāri malām. Šis bija samērā mierīgs, lai gan bija arī pa asumiņam, piemēram, Krišjānim Kļaviņam no tribīnes paužot nepatiku, ka debatēs runātājiem atvēlētas vien divas minūtes. Mūžīgais futbola opozicionārs nepaguva paust savu sakāmo, kurā netrūka arī kritikas Ļašenko.
Tikmēr jaunais LFF prezidents pēc ievēlēšanas neslēpa gandarījumu.
“Pirmais darbs, ko izdarīšu šajā amatā – sazvanīšos ar visiem biedriem, lai pateiktos par atbalstu. No savas puses darīšu visu, lai uzlabotu LFF reputāciju un sasniegtu pozitīvus rezultātus,” pēc ievēlēšanas medijiem sacīja Ļašenko, kurš nebija pārsteigts par pārliecinošo atbalstu.
“Dažas dienas pirms kongresa, sazinoties ar biedriem, sapratām, ka ir atbalsts, un rezultāts, visticamāk, būs pozitīvs. LFF biedriem ir svarīgi, lai ar viņiem kopā būtu cilvēks no futbola saimes. Zinu viņu problēmas un uzreiz redzu risinājumus.”
Trešdien kopā sanāks jaunā LFF valde, kurai pirmais būtiskais lēmums jāpieņem par ģenerālsekretāra amatu, kurā šobrīd ir Edgars Pukinsks. Ļašenko tuvākajā laikā sola nosaukt kandidātus, bet lēmums būs valdes ziņā.
Vērtēts tiks arī citu LFF darbinieku devums futbola attīstībai, taču Ļašenko norādīja, ka asa ķirurģiska iejaukšanās nav gaidāma.
“Uztaisīsim LFF funkcionālo revīziju, satiksimies ar komandu, redzēsim plānu un vīziju, tikai tad lemsim par darbiniekiem. Negribu veikt revolūciju, bet evolūciju.”
LFF prezidents neslēpa, ka amatā grib saņemt atalgojumu. “Grūti pateikt, kādai jābūt algai, bet gribētu tā, lai pietiek manai ģimenei, jo futbolam veltīšu 24 stundas septiņas dienas nedēļā. Man pašam neko nevajag, galvenais – lai ģimenei viss pietiek.” Līdz šim Ļašenko pamatienākumi nākuši no mēbeļu pārdošanas biznesa, kurā darbojas kopā ar mammu.
Gatavs palīdzēt
Sandis Ģirģens pēc sev neveiksmīgajām vēlēšanām žurnālistiem klāstīja, ka joprojām paliks futbola cilvēks, solot sekot līdzi, kā Ļašenko komandai veiksies ar savas programmas īstenošanu dzīvē. Viņš pauda bažas, ka tiek paaugstināts administratīvais resurss, komitejās palielinājies cilvēku skaits, tāpēc algām aizies vairāk nekā miljons no LFF budžeta.
Iekšlietu ministrs uzskata, ka nepieciešama resursu optimizācija un jaunu līdzekļu piesaiste, kas iespējama vien tad, ja ir nevainojams LFF un tās vadītāja tēls, kā arī vadības komandas profesionalitāte. “Ja vajadzēs padomu, neliegšu to. Vairākkārt esmu teicis, ka neesmu vērsts uz amatiem. Federācijā jābūt stabilitātei, bet līdz šim bijis par daudz haosa. Jaunajai vadībai vajadzīgs laiks, lai pierādītu savu programmu, bet es gribēšu redzēt arī rezultātu,” tā Ģirģens.
LFF komitejās notika pamatīgas izmaiņas, jo lielākā daļa ievēlēto līdz šim tur nedarbojās. Tā Disciplinārlietu komitejā tika ievēlēti Jevgēņija Tverjanoviča, Jānis Pavlovskis, Aleksandrs Čapulis, Raivis Grīnbergs un Ēriks Pļuta. Godīgas spēles un ētikas komitejā darbosies Ivo Klotiņš, Aigars Siliņš, Jānis Mežeckis un Aleksandrs Žuravļovs.
Spēlētāju statusa un pāreju komitejā biedri uzticību pauda Matīsam Šķiņķim, Reinim Papulim, Sergejam Usačovam, Aleksandram Kuzņecovam un Jānim Brīdiņam, bet Apelāciju komitejā ievēlēja Radu Matjušinu, Eduardu Žabko, Edgaru Strēli un Guntu Pālu.
“RFS” turpina perfekti
LFF vēlēšanu fonā norisinājās arī Latvijas futbola virslīgas piektās kārtas spēles, pie uzvarām tiekot trim galvaspilsētas klubiem. “RFS” joprojām ir vienīgais klubs, kas šosezon nav zaudējis punktus – sestdien savā laukumā uzvara ar 1:0 pār “Jelgavu”.
Principiālie pretinieki “Riga” ar 3:1 mājās uzveica “Daugavpili”. Interesanti, ka uz šiem abiem mačiem, lai gan no jūlija sākuma ir atļauta līdzjutēju klātbūtne tribīnēs, biļetes netika tirgotas. Skatītāji bija, bet tikai izredzētie, ar ielūgumiem… Zinātāji teic, ka “RFS” mačā ar banketu tikusi atzīmēta arī Ļašenko uzvara.
Interesantā Kurzemes derbijā “Ventspils” mājās ar 2:1 pieveica “Liepāju”, abiem klubiem aizvadot 90. savstarpējo spēli virslīgas vēsturē. Vēl piektdien “Metta” ar 3:1 pārspēja “Tukums 2000”, debitantiem joprojām esot bez punktiem, kamēr “Valmiera” un Jūrmalas “Spartaks” dalīja punktus uz pusēm 2:2.
Latvijas futbola virslīga
* Situācija pēc piecām kārtām: “RFS” 15 punkti, “Riga” 12, “Ventspils” 10, “Spartaks” 7, “Daugavpils” 6, “Liepāja” 6, “Metta” 6, “Jelgava” 6, “Valmiera” 5, “Tukums 2000” 0. Labākie snaiperi: Emersons (“RFS”), Nemaņja Belakovičs (“Spartaks”) – abi pa pieciem vārtiem, Raimonds Krollis (“Metta”) 4.
