– Kaste, kurā dzīvo brīnumi. No ārpuses it kā maza, bet, kad ielūkojies, tur paveras tāāāds dziļums… Elpa aizraujas! 4

– Var iet uz āru, plašumā, bet var arī uz iekšu, dziļumā.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
Bez vainas vainīgs? Mirklī, kad trīs bērnu tēva Artūra kontā ienāca 200 eiro, viņš kļuva par bīstamu krāpnieku! 44
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”
Lasīt citas ziņas

– Beidzot saprotu, kāpēc tu man vienmēr esi atgādinājusi Alisi Brīnumzemē! Ne tikai vizuāli. Tagad izstāsti, lūdzu, kā sākās tavs lidojums, ko varētu saukt arī par piedzīvojumu bezgalības kastē.

– Ceļojums animācijas brīnumzemē sākās Alises vecumā, kad kopā ar tēti nofilmējām stāstiņu par to, ko darīt, ja esi izsalcis. Bet burtu virkņu epopeja sākās ar to, ka Filipam vajadzēja iemācīties no galvas alfabētu. Tas ir sarežģīti – saprast, kāpēc burti seko viens otram tā un ne citādi. Parasti alfabēts – tie ir lietvārdi. Pēkšņi radās doma tos sasaistīt asociāciju virtenēs. Ieliku īpašības vārdus un darbības vārdus, lai veidotos stāsts.

CITI ŠOBRĪD LASA

J. Z.: – Alfabēts pats par sevi ir neloģisks, tur nav nekāda sakara. Bet bērni ir gudri un loģiski, viņi grib saprast. Indra tajā visā atrada loģiku.

– Paradoksālo loģiku. Apaļš ābols bumbierim cep čības… Absurds? Nē, rotaļa. Bērniem patīk tādas lietas. Un pieaugušajiem, kas nav pazaudējuši bērnu sevī.

– Indra ir radījusi vizuālu stāstu. Un tad klāt vēl nāca Renāra dziesma.

– Jā, iedarbināta tiek gan redzes, gan dzirdes atmiņa.

– Tieši tāpēc šis projekts ir tik veiksmīgs.

I. S.: – Angļu alfabētam sadarbībā ar horeogrāfi Indru Reinholdi tika izveidota arī deja.

Nemēģinot noteikt, kāda kuram ir atmiņa – vizuālā, audiālā vai kinestētiskā –, mēs šaujam visos virzienos un trāpām.

J. Z.: – Bērni ir precīzākais rādītājs, jo bērns ir godīgs – ja nepatiks, izslēgs. “YouTube” jau ir vairāk nekā pieci miljoni septiņi simti tūkstošu skatījumu. Indra gribēja dot metodiķiem skolās. Viņai atbildēja: nē, tas nekam neder, tas ir nepareizi. Bet bērni saka: mums patīk, mums to vajag!

I. S.: – Es gribēju palīdzēt konkrētam bērnam, savam dēlam, kam uzdots pa vasaru iemācīties alfabētu. Bet tagad Latvijā jau divgadīgi bērni zina to dziesmu un šādi mācās alfabētu. Varam būt lepni, ka mums ir šī inovatīvā metode. Kaut kas tāds, ar ko varam padalīties arī ar citiem. Latviešu versija tapa, domājot par manu bērnu, taču izrādījās, ka tā noder arī citiem bērniem. Tad nu pēc analoģijas spriedu: varbūt ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē bērni ir tādi paši kā manējais.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.