Šafranska: Lielāks bāzes staciju skaits ne vienmēr garantē mobilā pakalpojuma pieejamību un kvalitāti 20
Dace Šafranska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Situāciju ar publiskā sektora iepirkumiem mobilo telekomunikāciju jomā šobrīd var dēvēt par matemātisku spēli ar vērtēšanas kritērijiem, kas ilgst jau vairākus gadus. Un, lai gan tajā visbiežāk uzvar viens pretendents, zaudētāju ir ievērojami vairāk, jo cieš ne tikai godīga tirgus konkurence, bet arī sabiedrība kopumā.
Proti, absurdi vērtēšanas kritēriji ir kļuvuši par galveno instrumentu, kā panākt, lai publiskajos iepirkumos varētu startēt un uzvarēt viens konkrēts komersants, rezultātā pasūtītājam maksājot augstākas cenas par mobilo sakaru pakalpojumiem, šķērdējot nodokļu maksātāju naudu, iznīcinot tirgus konkurenci un padarot iepirkumu procedūras par formālām.
Piemēram, daudzos iepirkumos figurē prasības komersantam nodrošināt konkrētu bāzes staciju skaitu vai piešķirto radiofrekvenču lietošanas atļauju skaitu, klientu apkalpošanas centru skaitu u.c.
Kā tas strādā? Piemēram, informācija par telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju salonu skaitu ir publiski pieejama. Ieliekot iepirkumā to kā nozīmīgu vērtēšanas kritēriju, ir skaidrs, kurš no pretendentiem iegūs lielāko punktu skaitu un lielākas izredzes uzvarēt.
Tā kā klātienes saloni praksē no pakalpojumu saņēmēju puses aizvien biežāk tiek aizstāti ar saziņu attālināti, t.sk. izvēloties kurjeru pakalpojumus, tad tas tikai vēlreiz apstiprina, ka salonu skaits ir mākslīgi uzturēts vērtēšanas kritērijs un tam reālajā dzīvē nav izšķirošas nozīmes.
Visbiežāk iepirkumos kā vērtēšanas kritēriju, kas, pēc pasūtītāja domām, liecina par mobilo sakaru pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, redzam mobilo sakaru bāzes staciju skaitu noteiktos radiofrekvenču diapazonos.
Šajā gadījumā pasūtītājs balstās uz pieņēmumu, ka lielāks bāzes staciju skaits nozīmē lielāku varbūtību atrasties tuvāk kādai no tām, saņemot stiprāku signālu un arīdzan – labāku pakalpojuma kvalitāti.
Vienlaikus pilnībā tiek ignorēts fakts, ka nepieciešamais bāzes staciju daudzums ir tieši atkarīgs no pakalpojumu lietotāju skaita mobilo sakaru tīklā.
Mūsdienās, kad visi trīs mobilo sakaru operatori nodrošina pakalpojumu pieejamību 99% valsts teritorijas, bāzes staciju skaitam nav izšķirošas ietekmes uz pakalpojuma kvalitāti.
Lai lieki neceltu jaunas bāzes stacijas, ierasta operatoru prakse ir aprīkot esošos torņus ar stiprākiem signāla raidītājiem, tādējādi nodrošinot sakarus lielākā ģeogrāfiskā rādiusā. Turklāt bāzes staciju uzstādīšana vai esošo paplašināšana galvenokārt notiek, vadoties no tīkla noslodzes.
Jo vairāk lietotāju un jo lielāks datu patēriņš, jo vairāk bāzes staciju nepieciešams. Taču pasūtītājam nav pieejama informācija ne par to, cik jaudīgi ir raidītāji, ne arī par to, cik noslogotas ir bāzes stacijas – pat ja vienam operatoram to ir vairāk nekā citam, tās var būt pārslogotas lielāka klientu skaita dēļ, kuri visi intensīvi patērē, piemēram, mobilos datus.
Līdz ar to lielāks staciju skaits ne vienmēr garantē pakalpojuma pieejamību un kvalitāti. Faktiski sanāk, ka pasūtītājs pieprasa komersantam nodrošināt noteiktu infrastruktūru, nevis pakalpojumu kvalitāti, un, nezinot virkni tehnisku detaļu par bāzes staciju tehniskajiem parametriem, noslodzi, apkalpoto klientu skaitu, tik specifiskus kritērijus nav iespējams objektīvi salīdzināt.
Var teikt, ka bāzes staciju skaita vērtēšana ir ērta, bet absolūti neobjektīva un tirgus situācijai neatbilstoša prasība.
Netiek ņemti vērā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) ziņojumi, kuros secināts, ka kopumā visu mobilo operatoru sniegto pakalpojumu kvalitāte atbilst SPRK veikto iekšzemes balss telefonijas pakalpojuma kvalitātes mērījumu vērtībām. Visi operatori joprojām saglabā augstu sniegto balss telefonijas pakalpojumu kvalitāti.
Tāpat visi operatori ievēro minimālos datu lejupielādes un augšupielādes parametrus atbilstoši nozares standartiem ne vien Latvijā, bet arī ārvalstīs.
Šādu konkurenci ierobežojošs publisko iepirkumu piemērs ir centralizētais Finanšu ministrijas iepirkums “Mobilo sakaru pakalpojums Finanšu ministrijai, tās padotības iestādēm un fiskālās disciplīnas padomei” ar ID Nr.FM2022/7 (CI).
Finanšu ministrijas iepirkuma nolikumā ietvertos konkurences ierobežojumus pastiprina apstāklis, ka iepirkums ir centralizēts – konkurences ierobežojums attiecas uz visa resora jeb Finanšu ministrijas pakļautībā esošo iestāžu iepirkumiem.
* IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite” valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas segmenta un IKT komercsegmenta pārdošanas direktore
