20 komandas sāk spiningotāju čempionātu 1
Gluži kā ātrvilciens attraucies čempionāts “Mammadaba 2015”. Tas savos vagonos šogad sēdinājis jau piecpadsmit komandas, kas startē sacensību kopumā, bet pirmajā sacensību posmā, kas norisinājās 16. maijā Kaņierī, uz startu stājās divdesmit komandas.
Šogad sacensties kāro spiningotāju bija krietni vien vairāk, nekā uzņemt ļauj “Latvijas valsts mežu” apsaimniekoto ezeru kapacitāte. Aiz borta palika tie, kas kārtējo reizi vēlējās ielēkt jau braucoša vilciena pēdējā vagonā, daži no kavētājiem izvēlējās iemēģināt spēkus Kaņiera posmā (šajā ezerā var uzņemt gandrīz pussimt komandas), citi solījās būt naskāki un nākamgad čempionātam pieteikties laikus. Dalībnieku pamatsastāvā praktiski nekādu lielo izmaiņu nav, tie, kas šos mačus jau izbaudījuši, uzteic sacensību raito organizāciju un vēlas startēt vēl un vēl. Patiesu prieku sagādā fakts, ka rūdītiem ūdeņu arājiem ar vēja aprautām un saules nobrūninātām sejām pievienojušās divas daiļā dzimuma pārstāves, kuras godam izturēja nejaukās vēja brāzmas un maijam neraksturīgi vēso dienu.
Nejaukais ziemeļrietenis un krasās spiediena maiņas atstāja arī negatīvu iespaidu uz copi, un tikai paši veiksmīgākie un prasmīgākie tika pie dažām zaļsvārcēm. Lielākā šajā sacensību dienā noķertā līdaka svēra vien trīs kilogramus, acīmredzot nabadzītei ļoti gribējās uzkosties. Vīri, spītējot asajam vējam, mala ezera dziļākās vietas, vēlāk mēģināja seklumus gar niedrēm, bet līdaku copes kā nebija, tā nebija. Uz veikala “Gold Fishing” dāvāto vobleru par lielāko noķerto un atlaisto līdaku tā arī šajā reizē neviens nepieteicās, ceru, ka nākamajos posmos lielās būs. Par ēstgribu šajā dienā nesūdzējās vien pusaugu asarpuikas, kas ar lielu aizrautību kampa mazus rotiņus, par īpašu kārumu uzskatot žiperīgu tvisterīti. Copmaņi ar lielāku pieredzi un stāžu to ātri vien atkoda, aizvējā sameklēja vietas, kurās uzturas strīpainīši, un kāliem vien cēla tos laivā.
Veiksmīgākie līdaku mānītāji Ivars Čevers un Normunds Trikulis no komandas “Brekši” ar trīs līdakām laivā tika pie godpilnās trešās vietas, aiz sevis atstājot brāļus Māri un Jāni Miķelsonus, kuru lomā četras līdakas, tikai mazāka izmēra. Miķelsoni par to īpaši gan neskuma, jo kopvērtējumā trešā vieta rokā gan (“Brekši” startēja tikai Kaņiera posmā). Nezinu, ko domāja Māris un Aivars Smilgas, dodot komandai nosaukumu “ČuŠ”, bet atšķirībā no kalēja, kurš savam kungam izkala čuš, šie vīri sev ar prāvu asaru lomu izkala otro vietu. Paraugstundu pasniedza Romalds Ribuzuls un Mārtiņš Reks no komandas “Emīlija-Talsi”, netālu no laivu bāzes trenējot asarīšus. Viņu loms gandrīz par diviem kilogramiem lielāks nekā otrās vietas ieguvējiem. Balvu par lielāko līdaku, gandrīz trīs kilogramu svarā, godam nopelnīja Aigars Līdumnieks. Jāteic, ka lielās viņu mīl, Aigars šo balvu nesaņem pirmo reizi, cerams, arī ne pēdējo.
Čempionāts ieskrējies, žēl, ka nevarējām uzņemt visus šā aktīvā un aizraujošā sporta veida piekritējus, iespējams, ka nākamgad jāveido jauna sacensību formula, lai šajās sacensībās būtu iespēja sevi apliecināt vēl arī citiem spiningot gribētājiem. Prieks par kuplo apmeklētāju skaitu, par daiļā dzimuma līdzdalību un to, ka šīs sacensības, kas norisinās jau piekto gadu, iemantojušas copmaņu atzinību un pulcē arvien jaunus dalībniekus no visas Latvijas. Ceru, ka laika apstākļi arvien uzlabosies, līdaku apetīte palielināsies un jau nākamajā posmā, kas norisināsies 30. maijā Lielauces ezerā, vīri varēs uz svaru kausiem likt prāvas līdakas un monstrīgus asarus.
