Pēc vēža uzturam nav jākļūst askētiskam. Produkti cīnītāji un gudrs uzturs ikdienā 1
Nav neviena brīnumprodukta, ēdiena, kas spēj pasargāt no onkoloģiskās slimības. Taču uzturam ir milzīgs potenciāls mazināt vēža attīstības risku. Tāpēc ir vērts mainīt savus ēšanas ieradumus, ja tas vēl nav izdarīts.
Konsultē diētas ārste Laila Meija.
Kad onkoloģiskā slimība ir izārstēta, jāsaglabā tādi paši uztura principi, kā cenšoties samazināt risku saslimt ar vēzi. Pats svarīgākais, lai ēdienkartē būtu pietiekami daudz augu valsts produktu, tātad dažādu dārzeņu un pākšaugu, pilngraudu produktu un augļu. Katrā ēdienreizē tiem jābūt visvairāk – divām trešdaļām vai vēl labāk trim ceturtdaļām šķīvja –, salīdzinot ar citiem produktiem.
■ Augu valsts produkti satur neskaitāmi daudz bioloģiski aktīvu vielu, kas cita citu pastiprina, līdz ar to palīdz uzlabot cilvēka imunitāti, sargā no apkārtējās vides kaitīguma, kā arī pretojas nelabvēlīgām šūnu pārmaiņām organismā.
■ Dārzeņi un augļi palīdz atvairīt daudzu vēža veidu, piemēram, plaušu, aizkuņģa dziedzera, balsenes un priekšdziedzera audzēja, rašanos. Dienā vajadzētu apēst vismaz 400–500 gramu dārzeņu un augļu. Liec tos pamata ēdienreizēs gan svaigus, gan tvaicētus, mielojies starp ēdienreizēm. Arī saldēti dārzeņi ir veselīgi.
■ Pākšaugi – pupas, zirņi, lēcas – satur šķiedrvielas, lignānus un saponīnus, rezistento cieti un dažādus antioksidantus, visas šīs vielas palīdz sargāties no vēža.
■ Pilngraudu produkti – auzu pārslas, rudzi, mieži un griķi, prosa un kukurūza, kā arī brūnie un savvaļas rīsi – satur šķiedrvielas, kas, nonākot zarnās, rosina procesus un kavē audzēju veidošanos.
■ Dzirdēts, ka maize nav vēlams produkts, un daudzi no tās vispār atsakās. Taču rupjmaize ir pat ļoti vajadzīga, jo satur bioloģiski aktīvas vielas, piemēram, alkilrezorcīnus un lignānus, kam piemīt spējas cīnīties ar vēzi. Vienīgi jāraugās, lai maizei nav melna, pārcepta garoza, tādu ēst nedrīkst, jo satur vēža attīstību veicinošas jeb kancerogēnas vielas, ietekmē nelabvēlīgu šūnu veidošanos.
Nevajag ēst maizi, kurā iecepti žāvēti augļi. Termiski apstrādājot, žāvētajos augļos arī rodas kancerogēnas vielas.
■ Lieliskas ir auzu pārslas, tās satur bēta glikānus, šķīstošās šķiedrvielas, kas uzlabo gremošanas trakta darbību un stiprina imunitāti. Tajās ir arī augu izcelsmes labās jeb nepiesātinātās taukskābes, kas ļoti nepieciešamas organismam.
■ Bieži tiek uzsvērts, ka jāizvēlas pilngraudu produkti, piemēram, auzu pārslas vai rudzu milti. Taču der zināt, ka pilngraudā saglabājas vairāk agroķimikāliju jeb pesticīdu atliekvielu, kas var kaitēt veselībai. Tāpēc labāk iegādāties ekoloģisku (bioloģisku) produktu.
■ No gaļas pilnībā nav obligāti jāatsakās. Galdā liec balto gaļu (vistu vai tītaru) un arī tai uztura šķīvī atvēli tikai trešdaļu vai pat mazāk. Sarkanā gaļa (liellopa, cūkas, jēra gaļa) nav ieteicama, vai arī nedēļas laikā lieto pavisam maz, jo pierādīts, ka šī gaļa uzturā veicina zarnu vēža attīstību. Noteikti jāatsakās no gaļas izstrādājumiem – kūpinājuma, žāvējuma, desas un kūpināta šķiņķa, jo pats gatavošanas veids produktā rada nelabvēlīgas izmaiņas, turklāt vēl tiek pievienoti nitrīti.
■ Arī piena produktus mēdz uzskatīt par kaitniekiem. Tomēr tie ir galvenais kalcija avots uzturā. Protams, nav ieteicams dzert litriem piena dienā, bet diez vai kāds tā dara. Labāk izvēlies fermentētos (skābpiena) produktus, piemēram, dabisko jogurtu, kefīru vai paniņas.
