“Uzturs ar psiholoģiju iet roku rokā!” Kindzule par našķiem, sportu un vājībām 0
“Kad redzu, ar ko tik mammas baro savus bērnus, sanāk dusmas!” emocionālo attieksmi pret neveselīgas ēšanas paradumiem neslēpj uztura speciāliste Alise Kindzule, kura ir arī grāmatas “Ar uzturu uz tu” autore.
Alise Kindzule pusaudzes gados pati uz savas ādas izjutusi nepareizas ēšanas sekas. Kā glīta no skata un slaida augumā viņa uzrunāta no modeļu aģentūras un piekritusi iesaistīties šajā jomā. Sekojis netiešs un tomēr spiediens par svara samazināšanu, un visai drīz 1,80 metrus garā Alise svērusi 50 kilogramus. Vēl tagad atceroties, kā stāvējusi pie spoguļa un nav spējusi objektīvi izvērtēt izskatu.
Es redzējusi sevi vismaz divreiz apaļāku, kas raksturīgi anoreksijas gadījumos.
Liktenis bijis labvēlīgs, kad sākusi aktīvāk sportot, nācies izvēlēties modeles karjeru vai sportu, izšķīrusies par labu pēdējam. Pēc ilgākiem sava sporta veida meklējumiem uzkāpusi uz slidām un atklājusi, ka tieši hokeja spēles laikā jūtas vislabāk – vairs nekādu lieku domu vai emociju, tikai ledus un tu. Hokeju spēlēja 13 gadus, piedaloties arī Eiropas un pasaules čempionātos. Līdz uztura speciālistes studijām novedusi gan modeles pieredze, gan interese par aktīvajai sportošanai atbilstošu pārtiku. Tagad par saviem svarīgākajiem uzdevumiem viņa nosauc darbu ar sportistiem – bokseriem, hokejistiem, basketbolistiem u. c. – un nodarbības LIDO “Uztura skolā”.
Vai aprobežojaties tikai ar paššausmināšanos, kad redzat, ka kāds loka iekšā ko draņķīgu, vai tomēr gribas dot vērtīgu padomu?
Man piemīt tāds kā profesionālais kretīnisms, jo nespēju mierīgi noskatīties, ka vecāki saviem bērniem gandē veselību ar neveselīgas pārtikas izvēli. Redzu – sēž “Hesburger” apaļīga mamma ar savu pusotru divus gadus veco bērniņu, viņam priekšā tikpat liels šķīvis kā mammai un uz tā ātrās ēstuves “labumi” – kartupeļi, nageti un tamlīdzīgi.
Porcija ir gigantiski liela!
Nevarēju to noskatīties, iegāju iekšā un teicu mammai, ka bērns ir par mazu, lai pats izvēlētos pārtiku, tāpēc tā ir viņas atbildība par viņa veselību. Jāpiebilst, ka bērniņam jau bija milzīgs virssvars.
Jau no vāka noformējuma saprotams, ka saturā īpaši vēlaties uzsvērt uztura psiholoģiju un apzinātu ēšanu. Latvijā šie temati vēl maz pētīti?
Ārzemēs uztura psiholoģiju izmanto ļoti plaši un interesanti, bet pie mums tā vēl ir jauna lieta. Cilvēkiem, kuriem šķiet, ka viņi jau daudz zina par uzturu, visbiežāk pietrūkst zināšanu par psiholoģiskajiem momentiem, kas jāņem vērā. Ja tos neapzināmies vai nepievēršam uzmanību, tie novērš no konkrētā mērķa un motivācijas, tāpēc jāsaprot ārējie faktori, kurus varam paregulēt, lai plānu sasniegt būtu vieglāk. Uzturs ar psiholoģiju iet roku rokā.
Piemēram?
Pie manis uz konsultācijām ieradās kundze, kurai tik ļoti garšoja saldumi, ka bez tiem nevarēja iztikt ne dienu. Meklējām iemeslu, un atklājās, ka bērnībā rocība bijusi pieticīga un mamma pēc darba parasti atnesusi kādu kārumu, tā izrādot arī savu mīlestību. Tagad kundze kļuvusi par veiksmīgu uzņēmēju, taču privātajā dzīvē kaut kā pietrūkstot, dzīvo viena, mīlestības un prieka sajūtu gūstot no saldumiem.
Mans uzdevums bija viņai palīdzēt to saprast un nonākt līdz atziņai, ka emocijām, kuras tiek gūtas ar saldumiem, jāatrod aizstājējs.
Katrā gadījumā tas var būt atšķirīgs – vienam palīdzēs dejas, citam – slidošana vai skrituļošana, vēl kādam krāsu terapija ar krāsojamām grāmatām.
No uztura psiholoģijas svarīgi arī saprast, kā augstskolā man teica pasniedzējs – vai to ēdienu tev gribas vai vajag? Ja vajag – ēd, ja gribas – pagaidi pusstundu, padari kaut ko un pēc tam sev pajautā vēlreiz, vai to gribas ēst. Tas pats ir ar ūdensglāzi, kuru iesaka iedzert pirms maltītes, – ne jau nu ūdens aizpildīs kuņģi un mazāk gribēsies ēst, bet uz kādu laiku novērsīs uzmanību no ēšanas.
Joprojām uzvaras gājienu svin dažādas ātrās ēstuves. Jūs rakstāt, ka smadzenes uz “fāstfūdu” reaģē gandrīz identiski kā uz narkotiskām vielām, alkoholu?
Atceros, ka reiz ar hokejistu Sandi Ozoliņu spriedām, kā lai dēvē šādu “fāstfūdu”. Viņš ieteica saukt par draņķpaiku. Lai izveidotos produkta atkarība, jābūt algoritmam: sliktie tauki, cukuri, kaut kas kraukšķīgs un arī sāls, kas pastiprina ēdiena sajūtu. Šo formulu pēta produktu ražotāji, kombinē, kādas vēl piedevas pievienot, un rezultāts ir atkarība.
Man patīk piemērs ar “Raffaello” un “Ferrero Rocher”, kuriem precīzi varam atšifrēt ražotāja formulu: kraukšķīga vafelīte, jo zināms, ka skaņa, kas rodas, graužot ko tādu, ir iedarbīgāka nekā ārējās frekvences; samtains krēmīgums ar riekstu vidū. Trakāk ir ar produktiem, kas bez atkarības veidojošā algoritma ir arī lēti – tā ir potenciāla atkarības adata, uz kuras ar tukšām, nevērtīgām kalorijām uzsēdina pircēju.
Parasti saku, ka nav tādu produktu, kurus vispār vajadzētu izolēt no ēdienkartes, jo svarīgi – cik daudz jūs to apēdīsit, bet šis ir izņēmums – ja novērtējam, ka ir reāla atkarība no konkrēta ēdiena, to var ārstēt, tikai pilnībā no tā atsakoties un nomainot savu ēdienkarti ar pilnvērtīgu un sabalansētu. Tieši tāpat kā no alkohola un narkotikām – neviens alkoholiķis nevarēs izārstēties, ja pa laikam iedzers pa glāzītei.
Cīņa ar narkotisko vielu atkarību ir smaga, daudziem tā nav pa spēkam, kā veicas pārtikas atkarīgajiem?
Arī pārtikas atkarības gadījumos tā ir grūta, jo izpaužas kā histēriska vēlme pēc ēdiena – nu tā gribas ēst, ka cilvēks ir gatavs notiesāt jebko. Atkal jāmeklē cēlonis, kas šo sajūtu izraisa. Iespējams, neesat pietiekami padzēries, jo cilvēks izsalkumu nespēj atšķirt no slāpēm, vakarā tās saplūst kopā, ūdens glāzes vietā izvēle notiek par labu ēdienam, un jūs skrienat uz veikalu pēc “Cielaviņas”.
Līdzīgi notiek, ja esat slikti izgulējies, jo organismam pietrūkst enerģijas, un roka sniedzas pēc ēdiena.
Ja guļat mazāk par astoņām stundām, jūsu izsalkuma un sāta hormoni nav līdzsvarā un nespējat saprast savas sajūtas. Un kas ir visātrākie enerģijas avoti – cukurs un tauki.
Ir izpētīts, ka apņemšanās pēc veselīga uztura, kas visbiežāk cilvēkus pārņem rīta stundās, līdz dienas beigām ir krietni sarukusi, jo ar katru stundu vēlēšanās ēst veselīgi samazinās par 1,7 līdz 1,8%.
Ja mums ir zināšanas par šiem procesiem, saprotam, ka vaina ir grūtā dienā un sliktā miegā, nevis izsalkumā, kas jāmēģina novirzīt citā gultnē ar labu grāmatu, pastaigu u. c.
Tauki uz vēdera un citām ķermeņa daļām tiek attaisnoti arī ar vecumu. Vai tā sevi nemānām?
Nav tā, ka vecākiem ļaudīm piedien puncītis. Ar gadiem vielmaiņa kļūst lēnāka, taču jums uz to vajadzētu reaģēt, lai uzturētu adekvātu svaru. Vielmaiņa strādās labāk, ja ēdīsit ar baudu un labām sajūtām. Ja ēšana saistīta ar pašpārmetumiem, ka jūs jau nemaz to nedrīkstat likt uz šķīvja, jo paliksit resna vai resns, vielmaiņa kļūs lēnāka.
Mūsu smadzenes neatšķir iedomātu situāciju no reālas, tāpēc pacientiem saku – ja jūs tā apgalvojat, tad tā arī ir. Ja domāsit, ka veselības problēmas izraisa lieko svaru, tad tā arī būs. Pietiek tikai ar domu, un zemapziņa mēģinās to īstenot, tāpēc esiet uzmanīgi ne tikai ar savām runām, bet arī domām.
Kā vērtējat televīzijas šovu “Pati pilnība”, kurā apaļīgas dāmas stiprina pašapziņu?
Ir tāds teiciens – mīlēt savu ķermeni tikai tā vislabākajā formā ir tas pats kā mīlēt bērnus tikai tad, kad viņi labi uzvedas. Ja sevi mīlēsi, varēsi arī objektīvi novērtēt savas kļūdas, kas saistītas ar uztura paradumiem, un atzīt, ka tā ir risināma situācija.
Tas pats arī ar sportu – ja skriešana būs kā sods ķermenim par to, ka jūs apēdāt kūku, tauki un vielmaiņa “nesadegs” tik labi kā tad, ja to darīsit, pareizu mērķu vadīta, – sportojat, jo jums to patīk darīt un to izbaudāt. Ar soda sajūtu ķermenis strādā pilnīgi citādi.
Ko darīt, ja veikali pilni arī ar visādiem nevērtīgiem našķiem tāpat kā ātrās ēstuves – ar štruntīgiem ēdieniem?
Arī es ar savu zināšanas bāzi, stāvot veikalā pie plaukta, apjūku. Mans princips, lai nav sasmalcināts, sajaukts, apstrādāts, iepakots, tāpēc izvēlos dabiskus un tīrus produktus: griķus, rīsus, pilngraudu makaronus, gaļu, dārzeņus, tad aizšaut greizi ir grūtāk. Saldumam paņemu augļus, sukādītes vai tumšo šokolādi.
Jāatceras, ka ap 70% no pārtikas veikala produktiem ir pārstrādāti, rafinēti vai kā citādi pārveidoti, pievienojot dažādas piedevas.
Tāpēc paskatieties sastāvu: jo vairāk nepazīstamu vielu, jo lielāks pamatojums to neņemt. Jebkuriem ēdieniem ir labāka un sliktāka opcija: ja tomēr gribas desu, izvēlieties kvalitatīvu, kurā vairāk gaļas un ļoti maz piedevu.
Un bez garšas pastiprinātāja nātrija glutamāta, kuru pievieno desām un cīsiņiem.
Pats sliktākais, ka nātrija glutamāts veido atkarību, tāpēc ka rada cilvēkam mānīgu sajūtu, ka produkts ir garšīgāks nekā patiesībā. Gatavajos produktos parasti ir par daudz sāls, taču ar šādu pārtiku visai bieži izlīdzas vecāki, kuriem nav laika gatavot – viņiem ir pilns ledusskapis ar subproduktiem, kurus bērni, atnākot no skolas mājās, var paši uzsildīt.
Ēšanas paradumi pamatā veidojas ģimenē, tāpat liela nozīme ir skolai – ar ēdnīcā gatavotā ēdiena garšu un kvalitāti, kas mēdz būt arī nebaudāma.
Attiecības ar ēdienu bērnam veidojas pirmajās tūkstoš dienās no ieņemšanas brīža, tāpēc jau māmiņām saka – ēdiet to, ko vēlaties, lai ēstu jūsu bērns. Liela problēma ir sāļš ēdiens, to pie mums lieto pārāk daudz. Jaunākie pētījumi pierāda, ka tiem bērniem, kuru mātēm gaidību laikā bijusi liela toksicitāte, vemšana, kad viņas zaudē daudz ūdens sāļus un savas dzīves laikā viņam sāļu ēdienu gribēsies vairāk.
Skolu ēdnīcās vairāk ir pavāra faktors, jo uztura normas ir precīzi noteiktas, atliek tikai garšīgi pagatavot. Esmu ēdusi arī tādas pusdienas, kas tiešām ir nebaudāmas, un ir bijis otrādi.
Esmu pārliecināta, ka bez efektīvas un visaptverošas valsts programmas uz ceļa netiksim un bērnu un pieaugušo skaits ar lieko svaru un aptaukošanos Latvijā tikai pieaugs.
Pieeja, kad plaši izglīto maksimāli daudz iedzīvotāju, ir efektīva, taču jābūt plānam un ar kopīgu vīziju un uzdevumu, kā arī pēc vienotas programmas apmācītiem speciālistiem. Patlaban veselības izglītības projektos iesaistītiem speciālistiem ne vienmēr ir atbilstoša izglītība.
Piemērs: feisbukā lasu sludinājumu, ka lekciju par veselīgas ēšanas pamatprincipiem vadīs divi fizioterapeiti, un ap 200 lasītāju jau atzīmējuši, ka viņus tā interesē. Gribējās ierakstīt skarbu komentāru, ka nevari stāstīt cilvēkiem par tematu, kurā tev nav atbilstošas izglītības!
Gadījies arī tā, ka lekcijā par uzturu sāku uzdot lektoram jautājumus, bet no atbildēm jau ir skaidrs, ka viņš ne tuvu nav šīs jomas speciālists, taču auditorija ir pilna un cilvēki tic visam, ko viņiem stāsta. Ko varu ieteikt – pirms dodaties uz šādu lekciju vai pie speciālista, pārliecinieties par viņa kvalifikāciju un saikni ar reālo dzīvi.
Vizītkarte
Alise Kindzule
Uztura speciāliste
Rīgas Stradiņa universitātē ieguvusi bakalaura profesionālo grādu veselības aprūpē un uztura speciālista kvalifikāciju, kā arī veselības zinātņu maģistra grādu uzturzinātnē.
Sporta izglītības aģentūrā ieguvusi C kategorijas trenera apliecību hokejā.
Vada LIDO “Uztura skolu”.
Piedalās veselības veicināšanas projektos.
Sniedz konsultācijas par veselīgu uzturu.
Alises padomi
Neēd pie TV vai datora
Maltīte pie televizora vai datora ekrāna veicina ēšanu arī tad, ja to negribas. Turklāt smadzenes nesaņem signālus par to, ka jūs ēdat. Tas palēnina gremošanu un vielmaiņu un rada sliktu pašsajūtu.
Izvēlies atbilstošus traukus
Lieli šķīvji un bļodas raisa vēlmi uzlikt un apēst vidēji par 15 – 45% vairāk ēdiena. Bērni no liela šķīvja apēdīs vidēji par 90 kilokalorijām vairāk.
Vislabāk ir neēst neveselīgus ēdienus, taču, ja nu reiz gadās, lieciet tos uz sarkana vai melna šķīvja. No šādas krāsas traukiem cilvēki apēd mazāk.
