Uzturēšanās dokumentus ar tiesībām uz nodarbinātību saņēmuši 11 254 ukraiņu bēgļi 0
Kopš kara sākuma Ukrainā 11 254 bēgļiem Latvijā izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, liecina jaunākā Iekšlietu ministrijas (IeM) apkopotā informācija.
Šajā laikā izsniegtas 9564 humānās vīzas un 1690 termiņuzturēšanās atļaujas.
Savukārt izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību bijusi nepieciešama 6928 personām. Rīgā izmitināšana bijusi nepieciešama 1327 personām, Jūrmalā – 684, bet Rēzeknes pilsētā un Rēzeknes novadā – 521 personai.
Jūrmalas dome jau iepriekš uzsvērusi, ka Ukrainas kara bēgļu uzņemšanā tuvojas kritiskajai robežai – drīz tās resursi būs izsmelti. Jūrmalā izmitināšanas iestādēs, kas spēj un piedāvā uzņemt Ukrainas bēgļus, šobrīd brīvu vietu esot ļoti maz, arī pašvaldības darbinieki, kas nodarbināti kara bēgļu apkalpošanā, esot pārslogoti.
Lielākā daļa ukraiņu bēgļu ir sievietes un bērni. Daļa no Ukrainas atbraukušo paliek pie radiem, draugiem vai paziņām.
Ukrainas iedzīvotāji, kuriem ir biometriskās pases un nav nepieciešama ne sociālā palīdzība, ne palīdzība ar izmitināšanu, var uzturēties Latvijā līdz 90 dienām gada laikā, par to neinformējot valsts iestādes.
Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) pagājušajā nedēļā atzinusi, ka precīzs Latvijā ieradušos bēgļu skaits IeM nav zināms un drīzumā tas būs zināms pēc datu ievadīšanas vienotajā Ukrainas bēgļu datu bāzē.
Sākotnēji bēgļu uzņemšanas plāns bija sagatavots 10 000 bēgļu uzņemšanai, tomēr ministre jau iepriekš norādījusi, ka izmitināmo bēgļu skaits pārsniegs 10 000. Arī citu Eiropas valstu tendences liecina, ka vēl kādu laiku ukraiņu bēgļu skaits pieaugs.
Golubeva pagājušajā nedēļā atzinusi, ka kopš kara sākuma pirmajos trīs mēnešos IeM neparedz lielu bēgļu izmitināšanas krīzi, jo bez pašvaldībās jau pieejamām vietām nepieciešamības gadījumā izmitināšanai vēl ir pieejamas viesnīcas un viesu nami.
Vienlaikus gatavojoties vēl lielākam ukraiņu bēgļu pieplūdumam, atbildīgās iestādes sadarbībā ar pašvaldībām meklē iespējas viņu izmitināšanai pielāgot bijušās skolas, kopmītnes un citas pašvaldībām pieejamās telpas, pagājušajā nedēļā atzinusi ministre.
Tāpat IeM strādā pie priekšlikuma, kas paredz pašvaldībām uzņemt bēgļus proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Šādas sadales gadījumā gan tikšot ņemtas vērā katras pašvaldības izmitināšanas iespējas. Par izmitināšanas algoritmu esot vienprātība arī koalīcijā.
Ministre informējusi, ka Ekonomikas ministrijai ir uzdots skaidrot, kādā veidā pašvaldības var izmantot pieejamo finansējumu, lai samaksātu par privāto dzīvokļu īri bēgļu vajadzībām.
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī Ukrainā savas mājas bijuši spiesti pamest miljoniem cilvēku.
Bēgļiem no Ukrainas dažādos pabastos izmaksāti 768 958 eiro; drīzumā varētu lemt par papildu līdzekļu piešķiršanu
Sniedzot palīdzību bēgļiem no Ukrainas dažādos pabalstos izmaksāti 768 958 eiro, šodien preses brīfingā teica Rīgas domes labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte.
Pabalsti izmaksāti 3200 personām.
Pārsvarā līdzekļi izmaksāti, lai nodrošinātu garantēto minimālo ienākumu un krīzes pabalstu.
Kondrāte informēja, ka šonedēļ sākta krīzes pabalstu izmaksa. Pabalsti tiek izmaksāti gan tām personām, kas iepriekš to nebija saņēmusi, gan arī tiem, kas reģistrējas pirmo reizi.
Departamenta direktore uzsvēra, ka šajā laikā nav pārtraukta palīdzības sniegšana rīdziniekiem un neesot bažu, ka rīdzinieki varētu kādus pabalstus nesaņemt.
Rīga drīzumā varētu lemt par papildu līdzekļu piešķiršanu palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem, šodien preses brīfingā atzina Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP).
Viņš atgādināja, ka pašvaldība rezerves fondā paredzējusi šim mērķim pusmiljonu eiro.
Staķis atzina, ka drīz šī nauda būs iztērēta un pašvaldībai nāksies lemt par papildu līdzekļu piešķiršanu.
Rīgas mērs pauda cerību, ka vismaz daļa šo līdzekļu, ko pašvaldības izlieto dažādu veidu palīdzības sniegšanai bēgļiem no Ukrainas, varētu kompensēt valsts.
Kā ziņots, Rīgas bēgļu atbalsta centrā līdz šim reģistrēti 10 049 palīdzības meklētāji no Ukrainas.
Pašvaldība saņēmusi 2095 iesniegumus garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņemšanai un 2098 iesniegumus krīzes pabalsta saņemšanai.
2080 personas lūgušas izsniegt Eiropas Savienības palīdzības pārtikas pakas.
Savukārt izglītībai Rīgā pieteikti 1809 ukraiņu bērni, no tiem 561 pieteikts bērnudārzam, bet 1248 – vispārējās izglītības saņemšanai.
Kopumā bēgļiem no Ukrainas izsniegta 7271 mobilo telefonu SIM karte un 7941 “Rīgas satiksmes” e-talons.
LETA jau ziņoja, ka Krievijas sāktais karš ir piespiedis bēgļu gaitās doties miljoniem Ukrainas iedzīvotāju.
