Uzturēšanās atļauju iegūst arī krāpjoties 0
Pagājuši jau trīs gadi, kopš pieņemti grozījumi likumā, ļaujot ārzemniekiem iegūt uzturēšanās atļaujas par nekustamā īpašuma iegādi, investīcijām uzņēmumos vai noguldījumiem bankās. Taču joprojām likumā atrodas spraugas, kas atļauju ļauj iegūt ne tādā ceļā, kā bija iecerējis likumdevējs.
Vakar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, iepazīstoties ar jaunākajiem datiem par uzturēšanās atļauju izsniegšanu, secināja, ka likumā joprojām ir virkne trūkumu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze informēja deputātus, ka pro- blēmas pastāv, piemēram, ar normu, kas ļauj saņemt uzturēšanās atļauju par 100 000 latu ieguldīšanu vietējos uzņēmumos. Latvijas ierēdņi secinājuši, ka nereti “investori” iegulda šo summu, saņem uzturēšanās atļauju, bet reālu darbību uzņēmums neveic un nekāda labuma no šāda ieguldījuma valsts tautsaimniecībai nav. Vēl bīstamāka sprauga atklājusies pantā, kas paredz, ka uzturēšanās atļauju var saņemt arī par 25 000 latu ieguldījumu, ja tas veikts uzņēmumā, kurš gada laikā nodokļus samaksā ne mazāk kā 20 000 latu. Deputāti, izstrādājot šo normu, bija labticīgi paļāvušies, ka uz katru šādu uzņēmumu būs viens investors. Taču realitātē bijuši gadījumi, kad uzturēšanās atļauju saņem virkne personu, kas katrs iemaksājuši pa 25 000 latu vienā un tajā pašā uzņēmumā, bet valsts reāli nodokļos iegūst tikai minimālos 20 000 latu. Komisijas deputāts Dzintars Rasnačs (NA) vērsa uzmanību uz to, ka joprojām notiek krāpšanās. Viņš minēja piemēru, kad kāds ķīniešu izcelsmes uzņēmējs Vidzemes pusē iegādājies īpašumu par 22 000 latu, bet ar pārdevēju vienojies, ka oficiāli kā darījuma summa tiek norādīti 50 000 latu, lai saņemtu uzturēšanās atļauju sev un saviem astoņiem ģimenes locekļiem. “Tātad deviņi cilvēki ieguva uzturēšanās atļauju Latvijā katrs par 2,4 tūkstošiem latu. Nedomāju, ka tas būtu pareizi,” sacīja Dz. Rasnačs.
Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”) informēja, ka komisija gatavos vēstuli Ministru kabinetam ar lūgumu novērst konstatētās nepilnības Imigrācijas likumā.
Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) aplēsēm, nodokļos vien uzturēšanās atļauju saņēmēji trijos gados esot samaksājuši 44 miljonus latu, bet netiešā ietekme uz budžetu (patēriņa nodokļi par investoru tēriņiem precēm un pakalpojumiem) sastādot ap 140 miljoniem latu.
EM arī nesaskata īpašas bažas, ka “investīciju programma” varētu veicināt nekustamā īpašuma burbuļa uzpūšanos, jo šie pircēji ieinteresēti galvenokārt ekskluzīvo īpašumu segmentā, turklāt no 40 000 darījumu tikai aptuveni 5% jeb 2000 gadījumos pircēji ir ārzemnieki. Arī no drošības viedokļa neesot nekādas bažas, jo visus uzturēšanās atļauju kārotājus pārbaudot Drošības policija un Satversmes aizsardzības birojs. Pēc neoficiālas informācijas, drošībniekiem gan kļūstot arvien grūtāk veikt šo darbu, jo pieteikumu skaits pieaug, bet, piemēram, DP uzturēšanās atļauju kārotājus pārbauda tikai divi cilvēki. Tādēļ Saeimā izveidota darba grupa Imigrācijas likuma grozīšanai, un tā diskutē par kvotu ieviešanu – cik daudziem investoriem un no kādām valstīm piešķirama uzturēšanās atļauja.
Uzturēšanās atļauju dalīšanu investoriem komisijas sēdē aizstāvēja arī investīciju baņķieris Ģirts Rungainis. “Šādi mēs importējam turīgus cilvēkus, kas veicina iekšzemes patēriņu. Un tieši patēriņam ir arvien lielāka loma mūsu pēdējo gadu ekonomikas augšupejā.” Viņš brīdināja, ka šādas programmas strauja pārtraukšana ekonomikai būtu tāds pats šoks, kā pēkšņi aizliedzot ogļu, naftas un minerālmēslu tranzītu caur Latviju.
Tomēr NA frakcija paliek pie principa, ka no uzturēšanās atļauju tirgošanas ir jāatsakās. “Šie grozījumi savulaik tika veikti tikai ar vienu mērķi – stutēt nekustamā īpašuma spekulantus un kredītiestādes. Tagad viņi ir daudzu partiju, politiķu un viņu ģimeņu sponsori,” sacīja NA pārstāvis komisijā Dz. Rasnačs.
Tādēļ karsta diskusija par šiem jautājumiem sagaidāma arī budžeta skatīšanas laikā.
| Fakti Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde trīs gados saņēmusi 2893 investoru un 3990 viņu ģimenes locekļu pieprasījumus termiņuzturēšanās atļaujām un pozitīvu lēmumu pieņēmusi 97,9% gadījumu, izsniedzot 6749 atļaujas.
Reklāma
Laikā no 2010. gada 1. jūlija līdz 2013. gada 30. jūnijam apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām ārzemnieki Latvijā investējuši 419,16 miljonus latu. No tiem 80% jeb 335,23 miljoni latu ieguldīti nekustamajā īpašumā, pārsvarā iegādājoties īpašumus Rīgā un Jūrmalā. Dati PMLP |
