Uzturēšanās atļaujas – tikai īpaši turīgajiem 7
Deputāti panākuši vienošanos par prasību paaugstināšanu uzturēšanās atļauju kārotājiem, bet nevar vienoties par laiku, kad šīm izmaiņām būtu jāstājas spēkā.
Izskatot Valsts prezidenta Andra Bērziņa izbrāķētos Imigrācijas likuma grozījumus par uzturēšanās atļaujām, Saeimas deputāti vienojušies atteikties no kvotu piemērošanas nekustamā īpašuma pircējiem, tā vietā palielinot nekustamā īpašuma vērtību, par kura iegādi piešķir termiņuzturēšanās atļauju.
Atbalstītais priekšlikums paredz, ka nekustamā īpašuma vērtība iegādes brīdī nevarēs būt mazāka par 250 000 eiro līdzšinējo 150 000 eiro vietā. Tāpat deputāti vienojušies no 50 000 līdz 80 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma minimālo kadastrālo vērtību. Turklāt, pieprasot uzturēšanās atļauju, valsts budžetā būs jāiemaksā 5% no īpašuma vērtības (iepriekš likumprojekts paredzēja, ka, pieprasot pirmreizējo uzturēšanās atļauju par nekustamā īpašuma iegādi, budžetā jeb ekonomikas attīstības programmā jāsamaksā 25 000 eiro). Deputāti arī atbalstīja ierosinājumu atteikties no iepriekš likumā iekļautās normas, kas paredzēja piešķirt termiņuzturēšanās atļauju par 50 000 eiro iemaksu valsts budžetā.
Tomēr izskatot likumprojektus plenārsēdē, deputāti nespēja vienoties par termiņu, kad izmaiņas varētu stāties spēkā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums, ka izmaiņas saistībā ar uzturēšanās atļauju izsniegšanu par nekustamā īpašuma iegādi varētu stāties spēkā ar nākamā gada pirmo janvāri, tika noraidīts. Deputātu vairākums uzskata, ka jauno kārtību dzīvē varētu ieviest jau no šā gada 1. augusta. Tādēļ likumprojekts vakar netika pieņemts otrajā lasījumā, bet nodots atpakaļ Tautsaimniecības komisijai.
Visticamāk, Imigrācijas likums galīgajā lasījumā varētu tikt pieņemts pēc divām nedēļām – 8. maija Saeimas sēdē, jo nākamnedēļ sēde nenotiks 1. maija svētku dēļ.
Uzziņa
Aug pieprasījums
Salīdzinājumā ar pagājušo gadu būtiski pieaudzis ārzemnieku skaits, kas Latvijā pieprasījuši uzturēšanās atļaujas, šogad līdz ceturtdienai saņemti jau 758 iesniegumi. Pērn pirmajos četros mēnešos bija saņemti 449 pieteikumi.
Šogad saņemtie pieprasījumi par uzturēšanās atļaujām attiecināti uz 1736 personām, no kurām lielākā daļa ir Krievijas pilsoņi – 1118. Savukārt 273 ir Ķīnas, 123 – Ukrainas un 80 – Uzbekistānas pilsoņi.
Nekustamā īpašuma iegāde ir galvenais pamatojums, uz kā pamata atļaujas tiek pieprasītas. Pieprasījumu skaits parasti palielinās pirms vasaras, bet šā gada pieprasījumu skaita straujais pieaugums varētu būt skaidrojams arī ar Imigrācijas likuma grozījumu skatīšanu.
Avots: PMLP
