Uzturēšanās atļaujas – par labām idejām 1
Saeimas deputāti šo ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas atvieglos uzturēšanās atļauju saņemšanu ārvalstu uzņēmējiem.
Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Viļņa Ķirša (“Vienotība”) priekšlikums paredz iespēju piešķirt termiņuzturēšanās atļauju uz laika posmu līdz trīs gadiem tiem ārzemniekiem, kuri Latvijā plāno radīt vai attīstīt inovatīvu produktu.
Šiem uzņēmējiem gan jāizpilda virkne kritēriju: trīs mēnešu laikā no uzturēšanās atļaujas saņemšanas jāreģistrējas kā valdes loceklim uzņēmumā, kur plāno attīstīt inovatīvu produktu, sešu mēnešu laikā jāpiesaista šim uzņēmumam investīcijas vismaz 30 000 eiro apmērā (un 18 mēnešu laikā vismaz 60 000 eiro). Vienas un tās pašas inovācijas radīšanai vai attīstīšanai Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļaujām drīkstēs uzturēties ne vairāk kā pieci ārzemnieki. Persona, kurai izsniegta termiņuzturēšanās atļauja saskaņā ar inovācijām, nedrīkst būt nodarbināta pie cita darba devēja vai ieņemt amatu citā uzņēmumā.
“Mēs esam priecīgi par idejām, kas dzimst Latvijā un attīstās, bet šīs idejas būtu nepieciešams piesaistīt no plašākas pasaules, jo Latvija ir maza, idejas – cik ir, tik ir. Un tādēļ mēs piedāvājam arī ieviest tā saucamo jaunuzņēmumu darbības vīzu,” savu ideju skaidroja V. Ķirsis. Viņš kā nepamatotas noraidīja bažas, ka šādu ceļu iekļūšanai Latvijā varētu izmantot trešo valstu piederīgie, kam šeit ir pavisam citi nolūki – tiem vienkāršāk esot dabūt tūrisma vīzu.
Nacionālās apvienības (NA) frakcijas deputāts Edvīns Šnore, kurš ļoti rūpīgi seko grozījumiem imigrācijas politikā, atzina, ka sākotnēji viņam bijušas bažas par Ķirša iniciatīvu. “Šķita, ka šo ceļu varēs izmantot ļaunprātīgi, lai ierastos Latvijā, nodibinātu fiktīvu uzņēmumu un brīvi šeit uzturētos sešus mēnešus, nodarītu netīras lietas un nozustu,” teica Šnore. Tomēr pēc konsultācijām ar grozījumu autoru Ķirsi viņš guvis pārliecību, ka drošības mēri ir pietiekami stingri, jo pirms ierašanās mūsu valstī ārzemniekam savā dzimtenē jāapmeklē Latvijas vēstniecība un jāiepazīstina ar savu ideju, pēc ierašanās jāiesniedz biznesa plāns. “Un pat uzņēmuma piesaistītās investīcijas drīkst būt tikai no kvalificēta riska kapitāla investora, tātad tā nebūs šaubīgas izcelsmes nauda,” rezumēja Šnore. Līdz ar to nacionāļu bažas bija kliedētas un Saeimā likuma grozījumi virzījās bez aizķeršanās.
Nākamā gada sākumā Imigrācijas likuma grozījumus plānots apstiprināt galīgajā lasījumā, bet spēkā tie varētu stāties no 2017. gada 1. marta.
