Uzturēšanās atļaujas nepienāksies par lauksaimniecības un meža zemes iegādi 0
No nākamā gada plānots noteikt kvotas uzturēšanās atļauju izsniegšanai ārvalstniekiem par nekustamā īpašuma iegādi Latvijā. Turklāt atļaujas vairs nedrīkstēs piešķirt par lauksaimniecības un meža zemes iegādi. To paredz Saeimas šodien galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Imigrācijas likumā, portālu “LA.lv” informēja Saeimas Preses dienestā.
Paredzēts, ka 2014.gadā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) varēs pieņemt ne vairāk kā 700 pieteikumu uz pirmreizēju uzturēšanās atļauju par nekustamo īpašumu iegādi vērtībā virs 150 000 eiro. Savukārt nākamajos gados šo kvotu paredzēts samazināt līdz 525 atļaujām 2015.gadā un 250 – 2016.gadā.
Par nekustamo īpašumu iegādi vērtībā virs 500 000 eiro gadā varēs piešķirt ne vairāk kā 100 pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, taču, ja PMLP saņems vairāk nekā 100 pieteikumu, tā varēs skatīt mazāk pieteikumu uz pirmreizējām termiņuzturēšanās atļaujām par darījumiem virs 150 000 eiro.
Tāpat grozījumi nosaka, ka ārvalstnieks nevarēs pretendēt uz uzturēšanās atļauju, ja tas iegādājies un tā īpašumā ir lauksaimniecībā izmantojama zeme vai mežs.
Likumā arī mainīts darījumu slieksnis, no kura ārvalstniekam var tikt piešķirta uzturēšanās atļauja. Termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem varēs saņemt, ja ārvalstnieks iegādājies un tam pieder viens apbūvēts nekustamais īpašums, kura vērtība ir ne mazāka kā 150 000 eiro (105 420 lati).
Līdz šim darījumu slieksnis bija attiecīgi 100 000 latu Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, bet pārējā Latvijas teritorijā – 50 000 latu, tādējādi šis slieksnis tiek vienādots neatkarīgi no īpašuma atrašanās vietas.
Uz termiņuzturēšanās atļauju varēs pretendēt arī par finanšu investīcijām Latvijas kredītiestādē ne mazāk kā 280 000 eiro (196 784 latu) apmērā līdzšinējo 200 000 latu vietā.
Uzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem varēs prasīt arī, iegādājoties īpašam mērķim noteiktus bezprocentu valsts vērtspapīrus par nominālvērtību 250 000 eiro (175 700 latu) vai, iemaksājot valsts budžetā 50 000 eiro (35 140 latu).
Turpmāk, pieprasot uzturēšanās atļauju, līdztekus finanšu investīcijām vai investīcijām nekustamajā īpašumā ārvalstniekam valsts budžetā būs jāiemaksā papildus 25 000 eiro (17 570 lati).
Šis maksājums 25 000 eiro apmērā tiks ieskaitīts valsts pamatbudžeta Ekonomikas attīstības programmā, ko administrē Ekonomikas ministrija. Šo līdzekļu izmantošanas mērķus noteiks gadskārtējā valsts budžeta likumā, bet līdzekļu izmantošanas kārtību noteiks Ministru kabinets.
Paredzēts, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 2014.gada 1.janvārī. Gala vārds par likuma grozījumiem jāsaka Valsts prezidentam Andrim Bērziņam. Viņš gan iepriekš visai kritiski izteicies par uzturēšanās atļauju ierobežošanas plāniem. To iniciators bija nacionālā apvienība “VL!-TB/LNNK” (NA), kas izvirzīja vairākus nosacījumus nākamā gada budžeta atbalstīšanai.
