Brīdina par riskiem 14
Drošības policijas pārstāvis Andris Rapiņš nosauc vairākus riskus, kuri imigrācijas politikā, par spīti biznesmeņu vaimanām, būtu jāņem vērā Saeimai un valdībai. Pirmais – termiņuzturēšanās atļaujas var izmantot Krievijas specdienesti, lai ieplūdinātu valstī savus aģentus. Otrais – tā kā atļauju pieprasītāji ir turīgi ļaudis, viņi var ieguldīt naudu dažādu pretvalstisku akciju atbalstīšanai. Trešais – atļaujas var izmantot organizētās noziedzības aprindas. Vēl esot jāņem vērā, ka ļoti prāvi ieguldījumi ekonomikā paver iespējas to ieguldītājiem ietekmēt valsts politiku. “Šo risku dēļ esam ierosinājuši atteikt termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu 12 gadījumos,” piebilst Andris Rapiņš.
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska saka, ka no termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecības valsts ieguvums gan esot – vidēji ap 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 350 miljoni eiro gadā, valsts budžetā – vismaz 30 miljoni eiro jeb 0,5% no visiem nodokļu un nodevu ieņēmumiem. Tomēr arī viņa atzīst, ka atļauju tirdzniecība rada risku. Pirmkārt, atsevišķiem nekustamo īpašumu veidiem un tirgū kopumā var celties cenas, apgrūtinot Latvijas iedzīvotāju iespēju nopirkt labu dzīvokli vai savrupnamu. Otrkārt, pārlieku lieli atvieglojumi var novest pie tā, ka uzņēmēji un darbaspēks arvien vairāk pievēršas tirdzniecībai ar nekustamiem īpašumiem, atstājot novārtā ražošanu, īpaši tās nozares, ar kurām Latvija spēj konkurēt Eiropas tirgū.
Agnese Rutkovska uzskata, ka vieglāki atļauju tirdzniecības noteikumi ir vien īslaicīgs ielāps Latvijas ekonomikai. Bet uz tiem nevarot balstīt ekonomiku ilgākā laikā. Viņasprāt, saglabājot termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecību, uzsvars būtu jāliek uz uzturēšanās atļaujām apmaiņā pret ārzemnieku ieguldījumiem ražošanā, uzņēmumu pamatkapitālā.
