Jūrmalā, Lašu ielā 1a, Krievijas, Ukrainas, Uzbekistānas, Gruzijas un Afganistānas pilsoņi jau nopirkuši 29 dzīvokļus.
Jūrmalā, Lašu ielā 1a, Krievijas, Ukrainas, Uzbekistānas, Gruzijas un Afganistānas pilsoņi jau nopirkuši 29 dzīvokļus.
Foto – Valdis Semjonovs

No atļaujām plūduši miljoni 14

Arhitektu biroja “SZK un partneri” vadītājs Andis Sīlis skaidro, ka, lūk, Jūrmalā, Dzintaru prospektā 33, tikai viena dzīvojamā nama projektēšanā un celtniecībā aizvadīto divu gadu laikā piedalījušies 25 uzņēmumi, nodarbinot 300 cilvēku. Projekta īstenošanā pavisam ieguldīti četri miljoni eiro. No šīs summas atskaitot aptuveni trešdaļu, kas ieguldīta importētajos būvmateriālos un tehnoloģijās, vietējiem uzņēmumiem tikusi lauvas tiesa – vairāk nekā trīs miljoni eiro. No astoņiem labiekārtotiem dzīvokļiem (172 līdz 390 kvadrātmetru platībā) sešus nopirkuši ārzemnieki apmaiņā pret uzturēšanās atļaujām, nodokļos un nodevās samaksājot valstij 2 443 000 eiro, savukārt vienu miljonu eiro nodokļu veidā valstij esot samaksājuši projekta īstenošanā iesaistītie 25 uzņēmumi.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
Veselam
Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi
Lasīt citas ziņas

Uzņēmējdarbības konsultāciju uzņēmuma “Deloitte Latvia” pārstāve Marina Krūmiņa vēsta, ka Jūrmalā esot pētījuši kādu pirms sešiem gadiem AB/LV bankas pārņemto, toreiz vēl nepabeigto piecstāvu dzīvojamo namu Lašu ielā 1a, kas 2011. gadā nodota ekspluatācijā. Ēkā 29 dzīvokļi jau pārdoti Krievijas, Ukrainas, Uzbekistānas, Gruzijas un Afganistānas pilsoņiem. Atlikušie četri dzīvokļi vēl neesot pārdoti, bet arī tiem pircēji būšot ārzemnieki. Kopīgais ieguldījums projekta īstenošanā esot 5 166 000 eiro, no tiem tikai 983 000 eiro neesot palikuši Latvijā.

Rēķinot minimālo summu šāda dzīvokļa iegādei, kas līdz pērn pieņemtajiem likuma grozījumiem bija 142 300 eiro, vidēji viena šāda darījuma ietekme Latvijas ekonomikā gada laikā bijusi 
338 000 eiro. No vidējā ieguvuma 338 000 eiro apmērā gadā laikā valsts iekasējusi nodokļos 93 000 eiro.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ņemot vērā visu pieteikumu skaitu kopš atļauju izsniegšanas sākšanas līdz 2013. g. maija vidum (2039 pieteikumi saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi) un vidējo aplēsto ieguvumu no viena šāda pieteikuma, aptuveni trijos gados Latvijas ekonomikai esot nodrošināts ieguvums 
775 000 000 eiro apmērā. No tā valsts budžetā nodokļu veidā esot ieskaitīti 205 000 000 eiro apmērā. Citiem vārdiem sakot, no atļaujām plūdusi miljonu straume, kas kopš septembra gandrīz pilnīgi izsīkusi.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.