Agris Liepiņš: Uzturēšanās atļaujas 0
Uz skaisti lakota, tautiskiem ornamentiem rotāta plauktiņa gozējās siers. Stāvēja, un neviens viņu nepirka, tāpēc apaļais ritulis lēnām sastāvējās.
– Ja steidzami nerīkosimies, ar laiku sāks smirdēt, – teica no grīdas šķirbas izlīdusī blakts. – Man ir ģeniāls glābšanas plāns! Turīgajiem tārpiņiem vajag pārdot uzturēšanās atļaujas sierā.
Blakts, sarāvusies plāna kā dolāra naudaszīme, veikli ieslīdēja starp grāmatas lapām. Izdevumu sauca “Kā trīs dienās kļūt par miljonāru”. Pārslīdējis pāri ievaddaļas burtiem, kukainis turpināja: – Par iegūto naudu varēs ar apzeltītu vasku aizlipināt caurumus sierā. Dolāri un eiro ripos kā pa reni!
Neviens cits nemācēja ieslīdēt starp tādu gudru grāmatu kā “Pelni, kļūsti bagāts un laimīgs”, “Naudas vara lielu dara” un “Kā trīs dienās kļūt par miljonāru” lappusēm, tāpēc blakts ierosinātā ideja izslīdēja cauri likumdošanas dzirnavām viegli un nemanāmi.
Tirgošanās gāja no rokas. Tārpiņi siera apdzīvošanai pieteicās štāpeļiem. Pēc pāris gadiem vietējie sāka uztraukties.
– Kaut kas nav lāgā, mūsu siers nemaz vairs neizskatās pēc siera. Atgādina cauru sietu. Siers zaudējis identitāti un nevienam vairs neasociējas ar Latvijas rituli.
– Beidziet gvelzt pseidonacionālas muļķības! – blakts iesaucās un nostājās kareivīgā norvēģu troļļa pozā. – Labāk paraugiet, cik daudz naudas sanests!
– Ko līdz nauda, ja mūsu mīļais dzelteni saulainais dzintarzemes ritulis atgādina sarūsējušu sietu! Un pēdējā laikā sāk pat nejauki smakot! Uzturēšanās atļauju izsniegšana jāpārtrauc!
– Nekas jums, puņķainie tautudēli, nesanāks, – blakts greizi nosmīnēja. – Tauta būs pret! Zaudējumus cietīs vairākas svarīgas tautsaimniecības nozares, piemēram, plauktu dēlīšu ražotāji un drupačiņu savācēju kompānijas.
– Neaizmirstiet par gaisa atsvaidzinātāju ražotājiem! – nikni sauca Aromātiskās luftes asociācijas prezidents, tuvs blakts līdzgaitnieks. – Cik daudz darba vietu tiks zaudēts, cik nepabarotu ģimeņu pametīs mūsu zemi! Gribat tautu ielās? Jūs to dabūsiet!
– Kur ir tā investoru nauda, kurš to redzējis?
– Naudas ir kaudzēm!
– Tad parādiet to! Nodibināsim izmeklēšanas komisiju, lai papētī no pakaļas!
Parlamentārā komisija nekādu naudu neatrada. Trīssimt sešdesmit piecu lappušu garais atzinums beidzās ar rezumējumu: “Nauda bija, bet, tā kā uzturēšanās atļauju tirgošanās rezultātā siers kļuva par cauru sietu, visi ietirgotie miljoni izkrita cauri un izkaisījās vējā. Nozieguma sastāva trūkuma dēļ lieta izbeidzama steidzamības kārtā. Pārlieku ziņkārīgajiem jāsadod pa pirkstiem, lai nebāž nagus, kur nevajag, un neurbina jau tā trauslo siera pamatni.”
