Uzturzinātnes maģistrs – ne vienmēr uztura speciālists! 0
“Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija aktīvi vēršas pret tiem, kas, piemēram, medijos sevi dēvē par uztura speciālistiem, kaut gan mēs labi zinām, ka viņi nav mūsu asociācijas biedri, turklāt es zinu, ka konkrētā persona nav beigusi mūsu programmu,” saka L. Neimane.
Kā viens no piemēriem, kas sevi dēvē par uztura speciālisti ir Liene Bergsone. Viņa ir beigusi maģistra programmu, bet nav apguvusi bakalaura studiju programmu “Uzturs”, tādēļ sevi dēvēt par ārstniecības personu nedrīkst, norāda ārste.
Te jāpaskaidro – 2005. gadā Latvijā tika izveidota pirmā starpaugstskolu programma – akadēmiskā maģistrantūra uzturzinātnē. Šajā programmā var iestāties interesenti, kam ir bakalaura (vai tam pielīdzināmas augstākās izglītības līmeņa) vai maģistra grāds dabaszinātnēs, veselības zinātnēs, farmācijā, pārtikas ķīmijā, pārtikas zinībās un pārtikas zinātnē, sporta pedagoģijā un veselības izglītībā, veterinārmedicīnā vai citās radniecīgās nozarēs, vai arī 2. līmeņa profesionālā augstākā izglītība (vai tai pielīdzināma augstākā izglītība) medicīnā, zobārstniecībā vai farmācijā. Pēc studiju programmas absolventi var strādāt dažādās jomās.
Tomēr, ja šādu maģistrantūru beigušais pirms tam nav ieguvis bakalaura grādu uztura zinātnē, tad nedrīkst pretendēt uz uztura speciālista profesiju, kā arī nevar iegūt sertifikātu, paskaidro L. Neimane. “Akadēmiskā maģistra izglītība profesiju nepiešķir. Speciālists drīkst sevi dēvēt par uztura speciālistu tikai tad, ja viņa bakalaura izglītība ir uztura speciālists.”
Liene Bergsone argumentē: “Ļoti cienu ārsti Lolitu Neimani. Tieši viņas iedvesmota nolēmu sekot savam aicinājumam apgūt zināšanas uzturzinātnē. Atbildot uz ārstes komentāru, vēršu uzmanību uz faktu, ka atbilstoši RSU Akadēmiskās veselības zinātņu programmas vadlīnijām, manā rīcībā esošais maģistra grāds uzturzinātnē paredz iespēju izstrādāt un ieteikt dažādām cilvēku grupām zinātniski pamatotu sabalansētu diennakts uzturu, kas ir arī mans primārais pienākums, darbojoties uztura programmā “StockholmHealth”. Vairums avotu mans amats ir precizēts atbilstoši iegūtajai izglītībai, kas ir uztura zinātnes speciālists.
Kopā ar mani komandā darbojas vairāki speciālisti ar profesionālu bakalaura grādu veselības aprūpē un uztura speciālista kvalifikāciju. Kopā mēs nodrošinām kvalitatīvām klātienes uztura speciālista konsultācijām līdzvērtīgu pakalpojumu, ko apliecina klientu apmierinātība un sasniegtie rezultāti,” atbild Liene Bergsone.
Dažkārt uztura speciālista profesijai maldīgi pievieno vārdu sertificēts. Lolita Neimane apstiprina, ka arī par šādiem gadījumiem ziņo. “Mums gan nav tiesību šīs personas sodīt. Viss, ko varam darīt, ir informēt konkrētās ārstniecības iestādes administrāciju. Nespējam pamanīt pilnīgi visus, kas maldina pacientus, bet iespēju robežās to darām. Ja kādam rodas jautājums, vai persona, kas sevi dēvē par uztura speciālistu, tāda tiešām ir, aicinām rakstīt vai zvanīt Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijai (www.ldusa.lv)! Mēs būsim ļoti pateicīgi par šāda veida informāciju,” aicina Lolita Neimane.
Zinām, ka padomus par uzturu nereti sniedz arī fitnesa treneri. “Mūsdienās ir daudz iespēju iegūt izglītību ar nosaukumu treneris, sākot ar 64 kontaktstundām, kas vispār ir skumji. Ja cilvēks vēlas būt drošs par speciālista zināšanām, jāizvēlas sertificēts speciālists, kuram ir pieredze un zināšanas,” rekomendē Lolita Neimane.
