KSENIJA ATMASKO. pH diēta 4
Uzskats, ka uztura pH (skaitlis, kas raksturo skābumu un bāziskumu) spēj ietekmēt mūsu veselību, ir ļoti dziļi iesakņojies – par to runā plašsaziņas līdzekļos un raksta grāmatās. Patiesībā tam nav nekāda sakara ar zinātni un realitāti. pH diētas piekritēji apgalvo, ka produkti, kas organismā izraisa skābu reakciju, veicina saslimšanas, savukārt produkti ar sārmainu reakciju uzlabo veselību. Taču produkta skābajai vai sārmainajai reakcijai nav nozīmes, jo tā tikai nedaudz ietekmē urīna pH, bet tas neskar ne veselību, ne citas organisma norises. Turklāt pašam gremošanas traktam nav vienāds pH – kuņģī ir skāba vide, bet, ēdiena kumosam ceļojot tālāk pa gremošanas traktu, pH kļūst sārmains.
Vēl aplamāka ir doma, ka uztura pH var ietekmēt asiņu pH. Tas nav iespējams. Asiņu pH nepārtraukti ir diapazonā no 7,35 līdz 7,45. Pat niecīgākas pārmaiņas uz vienu vai otru pusi izraisa draudus dzīvībai. Tāpēc nevar teikt – jo sārmaināk, jo labāk. Ja ir apstākļi, kas apdraud asiņu pH līmeni, ieslēdzas aizsargmehānismi, kas neļauj to mainīt. Uzturam tas nav pa spēkam. Šo līmeni būtiski var mainīt vien saindēšanās, plaušu vai nieru mazspēja, dekompensēts cukura diabēts un daudzas citas nopietnas slimības.
