Melu teorija rakstiem 4
Speciāliste atzīst, ka cilvēki bez konkrētas izglītības nereti tic dažādiem meliem, it īpaši, ja pašu vai ģimeni skārusi slimība. “Visiem gribas brīnumu, tāpēc ir tikai dabiski ticēt jebkam, kas vieš cerību, tomēr jāmācās skatīties uz lietām kritiski.”
Ir vairākas teorijas, kas ļauj pazīt melus pēc cilvēka uzvedības. Daudz grūtāk to izdarīt rakstos, taču tas ir iespējams. Ksenija pat izstrādājusi nelielu shēmu, kas ļauj izvērtēt informācijas patiesumu.
* Sākumā jāpaskatās, vai rakstam ir autors. Ja nav, tam uzreiz jāatmet ar roku, jo neviens neuzņemas atbildību par informāciju. Taču, ja ir, vajadzētu novērtēt autora vai pieaicinātā eksperta izglītību – vai tā atbilst tematam.
* Ja tiek pieminēti pētījumi, jāpārliecinās, vai tiek sniegta korekta atsauce par tiem. Ja atsauce ir, jāskatās, vai pētījuma autors ir speciālists. Reizēm viens šarlatāns atsaucas uz otra šarlatāna pētījumu, veidojot bezgalīgu apli.
* Zinātniskā informācija nekad nebūs pasniegta ļoti emocionāli, tāpēc jāpievērš uzmanība stilam. Ja tekstā ir vārdi vai to salikumi brīnumains atklājums, noslēpums, ko tev nestāsta ārsti, brīnumainas molekulas, uztura enerģētika, slavenība X ar šo notievēja, detox un līdzīgi sensacionāli izteikumi, paustā informācija, visticamāk, ir meli.
“Ja diētai ir nosaukums, tā, visticamāk, nedarbosies! Katram cilvēkam uzturs jāpielāgo individuāli atkarībā no slodzes, dzīvesstila, veselības stāvokļa un citiem parametriem,” atklāj Ksenija un uzver: ja rodas kādas neskaidrības, vienmēr labāk vērsties pie speciālista, nevis netīši nodarīt sev pāri.
