Uztura melu detektors – Ksenija Andrijanova: Agrāk pati ticēju lietām, pret kurām šodien vēršos 4
Atmasko dažādu pseidozinātņu radītos melus
Viegli pieejamā informācija gluži kā nekontrolējams ūdenskritums ik dienu gāžas pār cilvēku galvām bez sīkākiem paskaidrojumiem par to, ka šis ūdens ir arī jāfiltrē. Pašpasludināti speciālisti māca ne vien skaisti dzīvot un veidot attiecības, bet arī klāsta medicīnu nomelnojošas sazvērestības teorijas un apgalvo, ka ar piemājas meža veltēm iespējams izārstēt pat vēzi un hepatītu. Ir ļaudis, kam derdzas melu un puspatiesību uzvaras gājiens, un viena no viņiem ir kvalificēta uztura speciāliste Ksenija Adrijanova, kura nežēlo savu laiku šarlatānu atmaskošanai.
Ksenijas plānotājā ir maz brīvu vietu – darba stundas viņa vada bērnudārzā, veidojot mazajiem ķipariem piemērotas ēdienkartes, uzrauga higiēnu virtuvē un sniedz pirmo palīdzību, bet brīvajā laikā lasa lekcijas, vada neformālus izglītības kursus un aktīvi komentē dažādus procesus interneta vidē. Neraugoties uz saspringto grafiku, viņa tagad arī atvērusi blogu www.ksenijakomente.lv, kurā sniedz kritiskus komentārus par veselības aprūpi un uzturu, kā arī atmasko dažādu pseidozinātņu radītos melus. Blogs ir svaiga lappuse jaunās sievietes dzīvē. Iepriekš ar atziņām viņa dalījusies sociālajos portālos, taču tad sapratusi, ka privātā dzīve jāatdala no profesionālās.
No badošanās līdz veselības aprūpei
Pareizs uzturs un medicīna Ksenijai kļuvuši par sirdslietu, bet tā nav bijis vienmēr. “Kad divpadsmitajā klasē domāju, ko tālāk mācīšos, zināju, ka tas nekādā gadījumā nebūs saistīts ar medicīnu un bērniem, taču nekad nesaki nekad,” smejoties atceras Ksenija. Pēc labākās draudzenes aicinājuma viņa kādudien attapusies Rīgas Stradiņa universitātes atvērto durvju dienā, kur uzzinājusi par programmu, kas veltīta uzturzinātnei. Tas šķitis vilinoši – sapratīs, ko un kā ēst, un vēl citiem spēs palīdzēt.
Izvēli pastiprinājis arī tas, ka pati tolaik jau vairākkārt ar apšaubām metodēm bija cīnījusies pret lieko svaru. “Man nebija pieejama laba literatūra, tāpēc izmantoju diētas, ko slavēja sieviešu žurnāli. Parasti tās bija no sērijas – ēdam ābolus divas nedēļas, un būsim ļoti skaistas. Ja kādu dienu atļāvos apēst ko vairāk, nākamajā badojos. Man nebija neviena, kurš pateiktu, ka daru nepareizi. Taču viss negāja gludi, un tad arī sapratu, ka laikam rīkojos aplami.”
Uztura speciāliste cenšas ievērot veselīgu dzīvesveidu, tomēr atzīst, ka nav pārcilvēks, tāpēc arī viņai reizēm gadās apēst kaut ko no ātro ēstuvju klāsta vai pusnaktī uzcept kartupeļus.
Studijas, kas mainīja dzīvi
Sākot studijas, meitene bijusi kā balta lapa un pati ticējusi lietām, pret kurām šodien vēršas. Viss mainījies trešajā kursā, kad iegūtās zinības dažādos priekšmetos veidoja kopskatu par to, kā patiesībā funkcionē cilvēka organisms. Rozā brilles tad nomainījis skaidrs skatiens uz pasauli.
Savukārt maģistrantūrā nācies padziļināti pievērsties pētniecībai. Šajā laikā Ksenija atskārtusi, ka apkārt ir neizmērojami daudz nepatiesas informācijas. Ar piemānītajiem klientiem viņa sastapusies arī praksē. “Reiz kāda sieviete man agresīvi aizrādīja, ka manis izveidotā ēdienkarte neveido sārmainu vidi organismā. Kad mēģināju paskaidrot, ka pH diēta ir mārketinga triks, viņa bija pārsteigta.”
Reizēm bijis īpaši grūti – cilvēki maksājuši par vizīti, nākuši ar savām gaidām un cerībām, taču beigās saņēmuši ko citu. Šādi gadījumi jauno speciālisti pamudinājuši cītīgāk pievērsties uztura melu pētniecībai. “Sākumā retu reizi kaut ko atmaskoju, ieliekot savā feisbuka vai tvitera profilā. Tad pamanīju, ka šīs tēmas izraisa lielu rezonansi – cilvēki stāsta, komentē. Sapratu, ka tas jādara biežāk,” viņa atceras pirmsākumus. Labi noformulēt domas palīdzot ne vien medicīniskā izglītība, bet arī nesen sāktās komunikācijas studijas.
