Uztura līgums un aprūpētāja mantinieki. Dažādu gadījumu skaidrojums 0
Ja ir zemesgrāmatā notariāli apstiprināts uztura līgums, bet aprūpētājs pēc pusgada nomirst, vai aprūpētājas pilngadīgajai meitai (mantiniecei) ir jāmaksā dzīvokļa ikmēneša maksājumi, kā bija noteikts līgumā? Aprūpētājas mantiniece neko nekārto tālāk mātes vietā. Vai ir kāds termiņš, lai meita pieteiktos uz mantojumu un kārtotu mātes iesāktās saistības? Vai dzīvokļa īpašniekam tagad pašam jākārto savi maksājumi? Tas nebūtu taisnīgi, jo viņa nāves gadījumā dzīvokli mantotu bijušās aprūpētājas meita. Dzīvokļa īpašniekam ir dēls un māsa. IEVA VALMIERĀ
Mantinieki un termiņi
“Uztura līgums izbeidzas pats no sevis ar uztura ņēmēja, bet ne uztura devēja nāvi. Tātad, ja nomirst uztura devējs jeb tas, kura pienākums ir aprūpēt, tad uztura ņēmējam tādēļ nezūd tiesības saņemt pielīgto uzturu, un šis pienākums tālāk attiecas uz mantiniekiem,” skaidro zvērināta notāre Aina Zvidriņa.
Ja mantojuma pieņemšanai mantojuma atstājējs noteicis zināmu termiņu, tad ieceltam (piemēram, ar testamentu) mantiniekam tas jāievēro. Ja tāds termiņš nav noteikts, bet mantinieki ir uzaicināti, tad mantot aicinātajiem sava griba par mantojuma pieņemšanu jāizteic termiņā, ko nolicis zvērināts notārs, kurš kārto konkrēto mantojuma lietu. Šis uzaicinājuma termiņš var būt ne mazāks par trim mēnešiem, un Latvijā visbiežāk tie arī ir trīs mēneši.
Ja uzaicinājuma nav bijis, tad mantiniekam jāizsaka sava griba pieņemt mantojumu gada laikā, skaitot šo termiņu no mantojuma atklāšanās dienas, ja mantojums atrodas mantinieka faktiskā valdījumā, bet pretējā gadījumā – no ziņu saņemšanas laika par to, ka mantojums atklājies.
“Tātad, ja mantojuma pieņemšanas termiņš nav bijis noteikts ne mirušā uztura devēja pēdējās gribas rīkojumā, ne jau uzsāktā mantojuma lietā, tad mantiniekiem sava griba pieņemt mantojumu jāizsaka viena gada laikā no uztura devēja nāves dienas, ja mantojums atrodas mantinieka faktiskajā valdījumā, bet, ja mantojums neatrodas faktiskajā valdījumā, tad viena gada laikā no ziņu saņemšanas par mantojuma atstājēja nāvi,” precizē notāre.
Var arī atteikties
Ja uztura devēja mantinieki paši mantojuma lietu neuzsāk, tad, pamatojoties uz Notariāta likuma 294. pantu, uztura ņēmējai kā kreditorei pašai ir tiesības uzsākt mirušās uztura devējas mantojuma lietu.
Uztura ņēmējai joprojām pienākas uzturs saskaņā ar uztura līgumu, kas bija noslēgts ar mantojuma atstājēju. Uztura devēja mantojuma lietu var uzsākt, vēršoties pie zvērināta notāra, pie kura tiks sagatavots iesniegums par mantojuma izsludināšanu un mantinieku uzaicināšanu, vienlaikus piesakot savu kreditora pretenziju. Tad zvērināts notārs sludinājumā oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis uzaicinās pieteikties visus, kuriem kā mantiniekiem, kreditoriem vai kā citādi ir kādas tiesības uz mantojumu, nosakot uzaicinājuma termiņu.
Ja mantojuma atstājēja kreditori prasa, lai mantot aicinātais izteic savu gribu par mantojuma pieņemšanu, tad viņam tā jāizteic notāra noliktā uzaicinājuma termiņā. Ja līdz šā termiņa beigām viņš mantojumu neatraida, tad tiek atzīts, ka viņš to ir pieņēmis. Taču jāņem vērā, ka šis noteikums attiecas tikai uz gadījumiem, kad kreditors mantošanas iesniegumā ir norādījis zvērinātam notāram mantot aicināto vārdus un uzvārdus.
Ja kreditors nevar norādīt mantot aicināto vārdus un uzvārdus un izsludinātajā uzaicinājumā noteiktajā termiņā mantinieks nav pieteicies vai arī ir attiecies no mantojuma, tad notāram saskaņā ar Notariāta likumu ir jāizbeidz mantojuma lieta. Tādā gadījumā visa mirušā manta tiek reģistrēta uz valsts vārda kā bezmantinieka manta.
Ja mantinieks piesakās
“Ja mantinieks pieņem mantojumu, tad viņš pārņem arī mantojuma atstājēja parādus un saistības, t.sk. ar uztura līgumu pielīgtās – tātad viņam ir jāturpina uztura došana tādā pašā apjomā un pēc tādiem pašiem nosacījumiem, kā to darīja mirušais. Ja mantinieks nepieņem mantojumu, viņam nav arī pienākuma turpināt uzturēt uztura ņēmēju un veikt maksājumus, kas noteikti uztura līgumā,” uzsver Aina Zvidriņa.
Taču iespējams vēl viens risinājums – ja mantojumu pieņēmusī mantiniece un uztura ņēmēja abpusēji labprātīgi vienojas, tad puses var noslēgt uztura līguma atcēlēju līgumu, ar ko mantiniece atsvabinās no pienākuma turpināt uzturēt uztura ņēmēju. Tad iegūtais nekustamais īpašums pāriet atpakaļ uztura ņēmējas īpašumā, un viņa var meklēt sev kādu citu uztura devēju.
