Uztura bagātinātājus lietot ar ārsta ziņu 2
Turpmāk, reklamējot jebkādu uztura bagātinātāju, tostarp vitamīnus, būs obligāti jānorāda, ka tas ir uztura bagātinātājs.
Uztura bagātinātāju skaits Latvijas aptieku un veikalu plauktos aug gluži kā sēnes pēc lietus. No apmēram pieciem tūkstošiem Pārtikas un veterinārā dienesta reģistrā esošajiem uztura bagātinātājiem 85% reģistrēti pēdējo piecu gadu laikā. Taču uztura bagātinātāju izvēlē būtu svarīgi paļauties nevis uz savu, bet gan speciālista viedokli, jo reizēm aktīvā viela medikamentos un uztura bagātinātājos var summēties, pārsniedzot pieļaujamo devu, radīt blaknes, mainīt analīžu rezultātus vai nelabvēlīgi ietekmēt ārstēšanas gaitu.
Turpmāk – stingrākas norādes
Uztura bagātinātāji ir tabletēs, kapsulās, dražejās un citos veidos safasētas uzturvielas, kas paredzētas ikdienas uztura papildināšanai. Vieni satur vitamīnus un minerālvielas, citi – augus un to ekstraktus, vēl citi – fermentus vai baktērijas.
Uztura bagātinātāju reklāmās drīkst būt tikai norāde uz labvēlīgo saikni starp produktu un veselību, ka tas palīdz uzturēt, veicina vai ir nepieciešams. Piemēram, par C vitamīnu var teikt, ka tas veicina normālu imūnsistēmas darbību, bet nevar apgalvot, ka tas izārstēs vēzi, uzsver Zāļu valsts aģentūras vadītāja Inguna Adoviča.
Patērētāju tiesību aizstāvības centra pārstāve Ilze Žunde stāsta, ka bieži vien reklāmās pietiekami skaidri netiek norādīts, ka runa ir par uztura bagātinātāju, piemēram, ārsts vai firmas pārstāvis to dēvē par preparātu vai līdzekli un iesaka to lietot dažādu slimību gadījumos. Dažos gadījumos atklātas arī viltotas atsauksmes par uztura bagātinātājiem, jo Latvijā nav ne tāda ārsta, ne pacienta, kas tos ieteikuši. No pāri par divdesmit pērn veiktajām pārbaudēm tikai trīs reklāmas bija korektas. Pārējos gadījumos tās saturs vai nu neatbilda patiesībai, vai nebija zinātnisku pierādījumu, kas to apstiprinātu.
Šogad aptiekām, lai pacients varētu atšķirt, kur atrodas uztura bagātinātāji un kur – zāles, tie jānovieto atsevišķos plauktos. Šonedēļ valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi noteikumos par uztura bagātinātāju marķējumu paredz, ka turpmāk, reklamējot jebkādu uztura bagātinātāju, tostarp vitamīnus, būs obligāti jānorāda, ka tas ir uztura bagātinātājs.
Ne tik melni, kā mālē
Iekļaut produktu uztura bagātinātāju grupā ir vienkāršāk, jo ne vienmēr to ražotāji var atļauties gadiem ilgus un dārgus pētījumus, kas tos ļautu reģistrēt kā zāles.
Pērn Latvijas zinātnē ļoti augsti novērtēja A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētnieku grupas izveidoto uztura bagātinātāju ātrākai atlabšanai pēc vīrusu un onkoloģiskām saslimšanām. “Ārstējot onkoloģiskās kaites, pacientu dzīves kvalitāte būtiski krītas. Viņu rehabilitācijai tagad pieejams uztura bagātinātājs no Latvijā atrodamām dabiskām vielām,” stāsta onkoloģe imunoloģe, pētniece Simona Doniņa.
Asociētā profesora Dmitrija Babarikina vadītajā Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūtā arī top virkne unikālu un inovatīvu uztura bagātinātāju, kas radīti no dabiskām Latvijas augu valsts izejvielām.
Uztura speciālists profesors Zigurds Zariņš teic, ka Latvijas iedzīvotājiem visbiežāk trūkst folskābes kā uztura piedevas grūtniecības laikā un C vitamīna, vienlaikus norādot, ka lielas C vitamīna devas nestimulē imūnsistēmu, regulāra vitamīnu lietošana neietekmē dzīves ilgumu, bet sintētiskie antioksidanti lielās devās sāk darboties pilnīgi pretēji – kā prooksidanti. “Tādēļ, lietojot uztura bagātinātājus, ļoti svarīgi zināt, cik daudz un kā,” viņš spriež. “Par D vitamīnu zinātnieki vēl strīdas – vai svarīgāk atrasties saulē vai uzņemt to ar pārtiku. Tie, kas uzturā nelieto treknās jūras zivis, varētu izmantot arī omega-3 taukskābes kapsulās.”
Diētas ārste Guna Havensone atzīst tādus uztura bagātinātājus kā zivju eļļa, ehinācijas preparāti, atsevišķi vitamīnu kompleksi, “Menopace”, “Vitex agnus” u. c. “Tomēr stingri iesaku tos izvēlēties saskaņā ar ārsta norādījumiem,” viņa uzsver.
Uzziņa
Jāpievērš uzmanība, ka:
* ārstniecības augus ar toksisku darbību, piemēram, lielo struteni, purva vaivariņu, maijpuķīti, drīkst lietot tikai ar ārsta ziņu;
* asinszāles preparāti var izraisīt fotodermatītu. Tie mazina pretapaugļošanās tablešu, pretvīrusu līdzekļu un dažu citu zāļu iedarbību;
* ārstniecības baldriāns lielās devās un ilgstoši lietojot, var radīt galvassāpes un miegainību;
* ceļteka paaugstina skābes izdali kuņģī, bet mātere var izraisīt brahikardiju;
* žeņšeņs veicina organisma aktivitāti, bet vienlaikus var paaugstināt asinsspiedienu;
* divdaivu ginks palielina asiņošanas risku, tādēļ jābūt piesardzīgam, lietojot to kopā ar prettrombu līdzekļiem vai augiem, kuriem ir šādas īpašības, piemēram, kumelītēm, ķiplokiem, žeņšeņu;
* aloja un lakrica veicina kālija zudumu, tāpēc šādus uztura bagātinātājus nedrīkst kombinēt ar urīndzenošiem līdzekļiem;
* kalciju un D vitamīnu saturoši uztura bagātinātāji var mazināt dažu medikamentu uzsūkšanos;
* uztura bagātinātāju lietošana var ietekmēt arī laboratorisko analīžu rezultātus, piemēram, A vitamīns paaugstina eritrocītu grimšanas ātrumu, kofeīns paaugstina glikozes līmeni asinīs, bet ženšeņs to pazemina;
* uztura bagātinātājus nedrīkst lietot vismaz 36 stundas pirms operācijas.
