Uztura bagātinātāju reklāmas vairs nemaldinās pircējus 0
Pagājušā gada 14. decembrī stājās spēkā Eiropas Komisijas (EK) apstiprinātās veselīguma norādes gan uzturvielām, gan pārtikas produktu grupām, gan atsevišķiem produktiem, ļoti stingri nosakot, kas turpmāk pieļaujams to marķēšanā, noformēšanā un reklāmā.
EK apstiprināto veselīguma norāžu sarakstā ir iekļautas 222 veselīguma norādes, ko Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ir atzinusi par zinātniski pamatotām, bet vairāk nekā 1600 tika noraidītas. Diviem tūkstošiem norāžu (tās galvenokārt attiecas uz augu valsts produktiem) noteikts pārejas periods to izmantošanai.
Neatzīst arī medus spēku
“Pārtikas produktu marķējumos un reklāmās nedrīkst izmantot ārstnieciska vai profilaktiska satura norādes. Uzturvērtības norādi, piemēram, ka produkts ir kāda vitamīna, minerālvielu vai šķiedrvielu avots, var izmantot gadījumos, ja šo vielu daudzums pārtikas produktos ir EK regulā noteiktajā līmenī,” skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta Novērtēšanas un reģistrācijas centra pārtikas produktu reģistrācijas daļas vadītāja Diāna Birkenfelde. “Piemēram, norādi, ka pārtikas produkts ir šķiedrvielu avots, turpmāk varēs izmantot tikai tad, ja 100 g produkta ir vismaz trīs grami šķiedrvielu. Norādi, ka valrieksti palīdz uzlabot asinsvadu elastību, varēs izmantot tikai pārtikas produktiem, kas nodrošina 30 g lielu valriekstu devu dienā. Arī piena produktus kā kalcija avotu turpmāk varēs ieteikt tikai tad, ja 100 ml šīs minerālvielas būs vismaz 15% no ieteicamās diennakts devas (IDD), kā arī būs jānorāda, cik daudz šā produkta jāpatērē, lai tas labvēlīgi ietekmētu veselību. Bezcukura košļājamām gumijām atļautas vairākas veselīguma norādes ar nosacījumu, ka uz iepakojuma jānorāda ieteicamais košļāšanas ilgums – 20 minūtes.”
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde noraidījusi arī ļoti daudzas probiotiķu veselīguma norādes, jo tām nebija zinātnisku pierādījumu, kā šie produkti ietekmē veselu cilvēku imunitāti vai gremošanas sistēmu. Pašlaik probiotiķiem apstiprināta tikai viena veselīguma norāde – tā attiecas uz personām, kam ir problēmas ar laktozes sagremošanu.
Neticami, bet EK nav apstiprinājusi nevienu veselīguma norādi, kas saistīta ar bišu produktu lietošanu. “Medum, propolisam un virknei citu bišu produktu ļoti daudzas norādes ir noraidītas. Šobrīd izvērtēšanā vēl atrodas ziedputekšņi,” atzīst D. Birkenfelde. Grūti noticēt, ka patērētāji bišu māšu peru pieniņu izvēlētos tikai tā garšas vai sastāvā esošo uzturvielu dēļ. “Produkta marķējumā vai reklāmā jāizmanto ne tikai atļautā veselības norāde, bet produktam jābūt atbilstošam pēc sastāva, kā arī obligāti jābūt norādītai papildu informācijai, ja tāda ir paredzēta,” saka D. Birkenfelde.
Visu šo prasību ievērošanu un arī produktu reklāmas kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
Uztura bagātinātāji zem lupas
EK apstiprinātās veselīguma norādes, kas atzītas par zinātniski pamatotām, būtiski sakārto uztura bagātinātāju (kas ir pārtikas produktu, nevis zāļu) grupas tirgu, precīzi norādot, cik procentu beta karotīna, askorbīnskābes, magnija vai citas vielas diennakts devas jāsatur preparātam, lai uz to attiektos veselīguma norādes. “Nereti produktā vit-amīna daudzums ir niecīgs, taču uzņēmējs uzsver tā veselīgumu. Tagad tas vairs nebūs iespējams,” uzsver D. Birkenfelde.
Piemēram, norādi, ka C vitamīns palīdz uzturēt normālu imūnsistēmas darbību intensīvas fiziskas slodzes laikā un pēc tās, var izmantot tikai pārtikas produktiem, kas nodrošina 200 mg lielu C vitamīna devu dienā.
Zivju eļļai jāsatur noteikts daudzums omega-3 taukskābju, lai tās reklamēšanai varētu lietot kādu no EK atļautajām veselīguma norādēm.
Uz svara samazināšanas līdzekļu iepakojuma vai reklāmās turpmāk aizliegts minēt novājēšanas ātrumu un laiku. Tātad vairs nekādu solījumu par vairāku kilogramu zaudēšanu dažu dienu laikā.
Arī plaši reklamētajiem uztura bagātinātājiem, kas saglabā un atjauno locītavu kustīgumu, pienākuši grūti laiki, jo virkne norāžu par hondroitīna un glikozamīna veselīgumu jau ir noraidītas, bet mežrozītes augļu lomu EK vēl turpina vērtēt. Pārmaiņas skar arī uztura bagātinātājus ar kombinētu sastāvu un plašu labvēlīgās iedarbības spektru, jo turpmāk jānorāda, tieši kura preparāta sastāvdaļa un kādā veidā ietekmē veselību.
“Produktu marķējumi tiek sakārtoti un ražotāji vairs nevar piedēvēt tiem īpašības, ko nav iespējams pārbaudīt,” uzsver D. Birkenfelde. “Uztura bagātinātāju reklāmas arī vairs nemaldinās pircējus.”
Viedokļi
P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe, apiterapeite Solvita Maruta Naudiņa: “EK ar šo regulu būtībā iznīcinājusi medicīnas nozari, ko sauc par apiterapiju un kas ir plaši izplatīta daudzās Eiropas valstīs, piemēram, Grieķijā, Spānijā, Francijā, Vācijā. Domāju, ka Pasaules apiterapeitu organizācija “Apimondija” to tā neatstās. Ja uz medus burciņām tagad drīkstēs norādīt tikai to, ka tas ir salds un garšīgs, cietīs arī Latvijas biškopji un biškopība kā tautsaimniecības nozare.”
Latvijas Farmaceitu biedrības vadītāja Kitija Blumfelde: “Jau sen bija laiks sakārtot veselīguma norāžu lietošanu. Cilvēki ļoti uzticas uztura bagātinātāju reklāmām, taču tās bieži vien piedāvē ārstnieciskas īpašības. Patiesībā to uzdevums ir tikai papildināt organismu ar tām vielām, kas, iespējams, ikdienā netiek uzņemtas pietiekamā daudzumā. Uztura bagātinātājus, piemēram, vitamīnus, būtu pareizi iegādāties aptiekā, kur iespējams saņemt farmaceita konsultāciju par to lietošanas nepieciešamību.”
