Uztraukums rada nemieru vēderā 0
Kairinātās zarnas sindroma iemesls bieži vien ir psihoemocionāla spriedze. No funkcionāliem gremošanas sistēmas darbības traucējumiem, tostarp kairinātās zarnas sindroma, cieš ap 15% Latvijas iedzīvotāju.
Visbiežāk ir sūdzības par hroniskām, periodiskām sāpēm un diskomfortu vēderā, caureju vai aizcietējumiem, kā arī par pārmērīgu gāzu veidošanos un uzkrāšanos, kas rada vēdera uzpūšanos.
Kā norāda Gremošanas slimību centra “Gastro” gastroenterologs Mārcis Leja, šīs veselības pro-blēmas pamatā ir gremošanas sistēmas pārmērīga uzbudināmība, jutīgums. Zinātnieki pierādījuši, ka kairinātās zarnas sindroma rašanos lielā mērā ietekmē cilvēka psihoemocionālais stāvoklis, piemēram, nervozēšana pirms eksāmeniem, bažas par kredītsaistībām vai atlaišanu no darba, konflikti ģimenē.
Labā ziņa ir tā, ka kairinātās zarnas sindroms neizraisa bojājumus kuņģi vai zarnās, kā arī nav gastrīta, kuņģa čūlas vai citas slimības priekšvēstnesis. Tomēr tas ietekmē pašsajūtu, liekot cilvēkam justies slimam, lai gan izmeklējumi un analīzes rāda, ka ar veselību viss ir kārtībā. Parasti kairinātās zarnas sindroms parādās jaunībā un turpinās līdz pat pusmūža vecumam, kad simptomi kļūst mazāk izteikti.
Diagnozi “kairinātās zarnas sindroms” ārsts parasti var noteikt pēc simptomiem un pacienta stāstītā, kādos apstākļos tie visbiežāk izpaužas. Izmeklējumi nepieciešami, rodoties aizdomām, ka aiz nekaitīgajiem simptomiem varētu slēpties kāda nopietna saslimšana, piemēram, ļaundabīgs audzējs.
Kuņģa un zarnu caurskate noteikti nepieciešama, ja pacientam ir arī nemotivēts svara zudums, asins piejaukums vēdera izejā vai mazasinība, ja pacienta pirmās pakāpes radiniekiem bijis kolorektālais vēzis vai kairinātās zarnas sindroma izpausmes pirmo reizi parādījušās tikai pēc 50 gadu vecuma, min ārsts M. Leja.
Kairinātās zarnas sindroma ārstēšanā zāļu lietošana bieži vien nav nepieciešama, svarīgākais ir saprast, kādēļ tas radies un ka tas nav bīstams veselībai. Ja simptomi ir ļoti traucējoši, kādu brīdi var lietot ārsta izrakstītos vai aptiekās nopērkamos bezrecepšu līdzekļus. Arī uztura maiņai vai ierobežojumiem kairinātās zarnas sindroma ārstēšanā nav lielas nozīmes, taču ar to starpniecību var pārliecināties, vai sāpes, diskomfortu un vēdera izejas traucējumu iemesls nav celiakija vai piena cukura nepanesība.
“Pirmajā vietā ir dzīvesveida izmaiņas, lai simptomi mazinātos vai izpaustos pēc iespējas retāk, bet otrajā – psiho-emocionālās spriedzes mazināšana. Ir pierādīts, ka psihoterapija kairinātās zarnas sindroma ārstēšanā mēdz būt daudz efektīvāka par zālēm,” saka gastroenterologs.
Fakti Statistika liecina, ka pacientiem ar kairinātās zarnas sindromu biežāk nekā citiem tiek veiktas žultspūšļa, ginekoloģiskās un citas operācijas, bez kurām varētu arī iztikt. Tas netieši liecina par vēlmi ar visiem iespējamiem līdzekļiem atbrīvoties no traucējošiem simptomiem.
|
Viedoklis
RSU Psihosomatikas klīnikas ārste Aija Kraskura: “Cilvēkam barības uzņemšana un sekojošā apmierinājuma sajūta kļūst par aizvietojošu mehānismu jebkuras vilšanās un sarūgtinājuma gadījumā. Cilvēka emocionālais stāvoklis, barību uzņemot, ietekmē tālāko gremošanas procesu. Agresija, dusmas, bailes, depresija bremzē kuņģa un zarnu darbību un sākumā var izraisīt funkcionālas, bet vēlāk arī organiskas kuņģa un zarnu trakta izmaiņas.”
