Brieži ar zelta vērtiem ragiem. Ciemos Edmunda Juškeviča selekcijas dārzā Valkas novadā 3
Valkas novada Kārķu pagasta z/s “Jasmīni” īpašnieks Edmunds Juškevičs ir iekopis vienu no lielākajiem selekcijas briežu dārziem Latvijā. Sācis ar piecpadsmit brašuļiem, bet tagad pārrauga pārsimt augstas klases staltbriežu. Viņa mērķis ir uzlabot šīs dzīvnieku sugas populācijas kvalitāti mūsu valstī.
Apstākļu kopums
Edmunda Juškeviča pievēršanās staltbriežu selekcijai šķiet likumsakarīga. Viņam ir Aizupes meža tehnikumā un Latvijas Lauksaimniecības universitātē iegūta mežsaimnieka izglītība, kā arī daudzu gadu pieredze Latvijas Valsts meža dienestā un a/s “Latvijas valsts meži”, kur viņš pildīja gan mežziņa, gan vecākā medību lietu vadītāja pienākumus Rietumvidzemes mežsaimniecībā. Turklāt būtisku lomu nospēlēja arī liktenīga satikšanās ar kādu vācu uzņēmēju, bez kura atbalsta un iedrošinājuma briežu dārzs diezin vai būtu ierīkots.
“Ideja dzima 1999. gadā, kad Latvijā ieradās Vācijas Lauksaimniecības ministrijas konsultants Ginters Runners, kurš bija apbraucis vai puspasaules, meklējot ekoloģiski tīru vidi un neapstrādātas lauksaimniecības zemes platības, kur iekopt briežu dārzu. Pozitīvi novērtējis Latvijas nesagandēto dabu un arī to, ka tolaik pie mums zemi varēja samērā lēti nopirkt (tikai par 35 latiem hektārā!), Vācijas pārstāvis bija gatavs to darīt šeit, Kārķu pagastā,” atceras z/s “Jasmīni” saimnieks.
Spriežot, ka pienācis laiks pievērsties savas saimniecības izveidei, mežsaimnieks piekrita kļūt par vācu uzņēmēja sadarbības partneri. Abi vienojās, ka viens iegādāsies zemi, bet otrs investēs līdzekļus, lai varētu nopirkt pirmos briežus un ierīkot aplokus, kas, uzsākot darbību šajā jomā, prasa lielākos kapitālieguldījumus.
Edmunds Juškevičs neslēpj: lai tiktu pie starta kapitāla, pārdevis dzīvesbiedres īpašumā esošajā mežā izstrādātos kokmateriālus. Par iegūto naudu nopirka 62 ha zemes, no tiem 40 ha bija lauksaimniecībā izmantojamās platības, bet pārējie – mežs. Visu teritoriju iežogoja, izmantojot no “Lattelecom” par izdevīgu cenu iegādātos, uzņēmumam vairs nevajadzīgos betona stabus, un apvilka stiepļu žogu. Kad aploki bija gatavi, tajos ielaida pirmās 15 briežu govis un divus buļļus, ko Runners nopirka Vācijā – kādā Bavārijas briežu dārzā. Vasarā staltbrieži uzturējās laukos un mežā, paši atrada sev barību, bet ziemā tos piebaroja, no vietējiem zemniekiem iepērkot sienu, dārzeņus, kā arī sagādājot kombinēto lopbarību, minerālpiedevas ar vitamīniem un sāli.
Pēc divu gadu sadarbības vācu partnerim izsīkusi nauda un drīz vien pazudis arī pats. Edmunds sapratis, ka visa atbildība par saimniecību jāuzņemas viņam. Pārreģistrējis saimniecību uz sava vārda un sācis labot pieļautās kļūdas, nepārzinot briežu dārza uzturēšanas nianses.
Svētīga mācība
Naudas taupīšanas nolūkā Juškevičs piekritis, ka sadarbības partneris Vācijā žogam iegādājas lētākas mazāka diametra stieples, nekā būtu vajadzīgs. Ar tām iežogoja daļu teritorijas, kas kļuva par aploku vājo punktu. Briežu dārza saimnieks to pat sauc par sava biznesa lielāko kļūdu. “Vispirms stiepļu pinumu “apstrādāja” katrs spēcīgāks vēja pūtiens, bet daudz pamatīgākus postījumus nodarīja savvaļas briežu buļļi, kad riesta laikā rudenī spriegojamās stieples pārplēsa ar ragiem kā papīra striķus. Puse mana staltbriežu ganāmpulka izmuka no aplokiem. Paldies dievam, briedis ir nometnieks, tāpēc nebēg prom no teritorijas, kur mierīgos apstākļos audzis, saņēmis kvalitatīvu barību un jau sācis gaidīt jauno paaudzi. Izbēgušais bariņš turējās četru kvartālu attālumā visriņķī briežu dārzam. Rudenī starp aplokiem atvēru nelielu koridoru, lai bēguļotāji var atgriezties tur, kur iepriekš dzīvojuši.”
Lai nebūtu jāpiedzīvo līdzīga situācija, briežu dārza teritoriju vajadzēja pārkārtot. Edmunds Juškevičs saprata, ka klātienē jāpavēro, kā saimnieko staltbriežu audzētāji citviet. Izrādās, pasaulē līderpozīcijās ir briežkopības speciālisti Jaunzēlandē. Viņš ne mirkli nav nožēlojis braucienam iztērēto naudu un laiku, jo mājās atgriezās ar daudz dziļākām zināšanām par staltbriežu selekcijas principiem, dzīvnieku barošanu, kopšanu, šķirošanu un pārdošanu izsolēs. Turklāt beidzot noskaidroja, kā pareizi jāierīko aploki.
Pārbraucis mājās, gandrīz visu sāka no nulles. Kaut gan saimniecības budžetā tas iecirta pamatīgu robu, izveidoja jaunu iežogojuma konstrukciju. Ierīkoja 26 aploku sistēmu, kas savstarpēji savienoti ar koridoriem. Tajos atrodas sadales vietas, kur var iedzīt staltbriežu grupas, lai atlasītu īpatņus selekcijai, ņemot vērā to asinslīniju un vēlamo krustojuma līniju. Lai izvairītos no briežu tuvradniecības, ganāmpulku papildināja ar Vācijā, Polijā, Rumānijā, Ungārijā un tepat Latvijā iegādātām briežu mātēm un buļļiem. Viņš atklāj, ka šo dzīvnieku cena svārstās no 70 līdz pat 130 tūkstošiem eiro.
“Manā saimniecībā ir divi buļļi no dārgā gala,” palepojas briežu dārza saimnieks.
Tagad “Jasmīnos” ir iežogoti 220 ha zemes, kur iesēti daudzgadīgie zālāji, lai aploku iemītniekiem vasarā būtu barība. Katrā aplokā atrodas savas asinslīnijas pārstāvji. Lai nepietrūktu zaļās zāles, vasarā tos ik pēc nedēļas pārvieto uz nākamo aploku. Pēc četrām nedēļām brieži atgriežas pirmajā aplokā, kur zāle paguvusi ataugt. Ik pa laikam zemi aplokos uzar un zālāju atjauno.
Ziemā dzīvniekus baro ar sienu un skābsienu, dod arī dārzeņus (kartupeļus, bietes, burkānus, kāpostus) un placinātos graudus (auzas un kviešus), kas izauguši pašu saimniecībā. Ganāmpulkam tiek arī minerālpiedevas ar vitamīniem un sāls. Lai veidotos diži ragi un būtu spēcīgs organisms, krāšņajiem dzīvniekiem nepieciešams dzelzs, selēns, magnijs, kālijs, fosfors un vēl citas vērtīgas minerālvielas. Daudz ko no organismam vajadzīgā – koku zariņus, mizu, pīlādžu ogas, brūklenājus un citas labas lietas – tie atrod iežogotajā mežā.
Briežu mātes pirmoreiz aplecina divu gadu vecumā, tās dzemdē vienu vai divus mazuļus. Edmunds Juškevičs atklāj, ka pašlaik brieži ar ciltsrakstiem ir ļoti pieprasīti. Ar “Jasmīnos” izaugušiem skaistuļiem pilnībā esot nokomplektēti divi briežu dārzi Latvijā, tie aizceļojuši arī uz Igauniju un Lietuvu. Par staltradžiem interesējas ne vien briežu dārzu saimnieki, bet arī medību kolektīvi, kas vēlas uzlabot savvaļas briežu asinslīniju.
Arī gaļas lopi un aitas
Drīz vien pēc pirmo staltradžu iegādes “Jasmīnu” saimnieks nopirka arī gaļas liellopus un aitas. To darīja pragmatisku apsvērumu dēļ – brieži nespēja noēst zāli visos aplokos. Vispirms iegādājās 20 grūsnas teles un vienu bulli, izvēloties Francijā radīto ekstensīvo Saleras gaļas liellopu šķirni, un pa kādam Šarolē un Herefordas gaļas liellopam, bet aitu ganāmpulku veidoja no Latvijas tumšgalvēm.
“Iepērku tīršķirnes pārstāvjus un veidoju krustojumus – saleriešus krustoju ar šaroliešiem un herefordiešiem. Pēc šiem krustojumiem ir labs pieprasījums. Tiesa, kopš gaļas lopu uzpircēji ir pametuši Latvijas tirgu, interese ir mazliet sarukusi,” stāsta Edmunds Juškevičs un piebilst, ka arvien lielākā cieņā esot aitas gaļa.
Lai varētu sekot nozarē notiekošajam, briežu dārza saimnieks iestājās savvaļas dzīvnieku audzētāju, gaļas liellopu audzētāju un arī aitu audzētāju asociācijā. Ik pa laikam piepērk klāt zemi, lai uz tās varētu saimniekot pats ar dzīvesbiedri un zeme spētu pabarot abus dēlus ar ģimenēm. Tagad Edmunda Juškeviča īpašumā ir 500 ha zemes un vēl 300 ha viņš nomā. Pārsimt hektāru atstāj dabiskajām pļavām, bet 250 ha apsēj ar kviešiem un auzām. Pērn pirmoreiz graudaugi palika pāri, tāpēc varēja pārdot. “Lai zemnieks varētu sevi un ģimeni nodrošināt, apsaimniekošanai nepieciešams divsimt, trīssimt hektāru,” lēš “Jasmīnu” saimnieks.
Edmunds tagad saimnieko kopā ar dēliem. Vecākā pārziņā ir graudkopība un aitkopība, bet jaunākais atbild par tehnikas parku. Dzīvesbiedre strādā pastā un arī pieskata brīvdienu māju, kur apmetas viesmednieki. Juškevičs darbu dod arī septiņiem pagasta ļaudīm.
Nesaprātīgus kredītus saimniecībai nav ņēmuši, bet kopš 2008. gada piesakās modernizācijas projektiem, lai varētu atjaunot tehniku. “Nopirkām divus traktorus “Belarusj”, pļaujmašīnas, arklus, piekabes, preses un ruļļu tinējus. Vislielākais pluss, ko līdz šim esmu izjutis no Eiropas Savienības, ir iespēja šo tehniku iegādāties ar 40% līdzmaksājumu. Ja visu vajadzētu pirkt par savu naudu, attīstība apsīktu uz vairākiem gadiem.”
Tagad “Jasmīnos” pilnā sparā rit tehnikas remonts, gādājot arī kokmateriālus, bet drīz ķeršoties pie zemes meliorācijas, lai ērti varētu piekļūt visiem briežu aplokiem un rudenī mašīnas nestigtu dubļos.
