“Zviedrijā lielu ierobežojumu nav. Maskas, piemēram, jāvelk tikai lidojumā.” Saruna ar Rodrigo Ābolu par uzticību un komfortu Zviedrijā 10
Latvijas hokeja izlases uzbrucējs Rodrigo Ābols šosezon ir piektais labākais vārtu guvējs Zviedrijas augstākajā hokejā līgā jeb “Elitserien”, čempionātā, kas ekspertu vērtējumā ir starp TOP5 Vecajā kontinentā (vēl KHL, Šveice, Somija, Vācija).
25 gadus vecais hokejists šosezon 44 spēlēs guvis 19 vārtus un izdarījis 15 rezultatīvas piespēles. No Latvijas hokejistiem Zviedrijas augstākā līmeņa čempionātā vairāk iespējis tikai Aleksandrs Beļavskis, kurš pirms 20 gadiem “Bjorkloven” komandas kreklā iemeta 21 ripu.
Ābols pārstāv “Orebro” komandu, kura aizvada labu sezonu, kluba vadībai novērtējot arī latvieša devumu, jo abas puses pirmdien noslēdza jaunu līgumu uz nākamajiem diviem gadiem.
“Latvijas Avīze” sazinājās ar Rodrigo, kurš pastāstīja, kā viņam šosezon klājies Baltijas jūras otrā pusē.
R. Ābols: Par jauno līgumu bija abpusēja interese. Man patīk spēlēt “Orebro” klubā, un viņiem patīk, ko rādu laukumā. Ilgi nebija jādomā, un esmu apmierināts, ka izdevās vienoties par turpmāko sadarbību. Jo īpaši ar to, kurā virzienā dodas komanda, jo, kopš esmu šeit spēlējis, ar katru gadu ir arvien labāk un kāpjam augstāk. Man te ir ļoti komfortabli.
Vai tas nozīmē, ka šobrīd Ziemeļamerikas iekarošanas plānu esi uz kādu brīdi nolicis malā? (Rodrigo pērn spēlēja AHL).
Tā īsti ne, jo jaunajā līgumā ir arī punkts, ja būs labs piedāvājums no Ziemeļamerikas, tad to varu apsvērt. Taču šobrīd man pašam šeit, Zviedrijā, hokeja ziņā ir daudz interesantāk, līdz ar to svarīgāk palikt, lai izbaudītu hokeju un gūtu no tā prieku. Tāpat lielu lomu līguma parakstīšanā no manas puses spēlēja tas, ka mūsu ģimenē vasarā gaidāms pieaugums. Būt tuvāk mājām man arī ir būtiski.
Teorētiski tu pirms gadu mijas varēji doties pāri okeānam, lai piedalītos Floridas “Panthers” treniņnometnē. Kas tur īsti notika, tevi neuzaicināja?
Līdz galam pats nezinu, kas īsti notika. Līdz sezonas sākumam man bija kontakts ar Floridas kluba pārstāvjiem, viņi teica, ka patīk, kā spēlēju, bet tā, šķiet, bija ziemeļamerikāņu medus liešana ausīs, kas tur ir bieži. Kad pienāca decembris, viņi pateica, ka neaicinās uz treniņnometni, jo pašiem nav skaidrības ar fārmklubu AHL. Tad teica, ka varēšu nākamajā sezonā braukt, bet vēlāk jau aģents zvanīja, sakot, ka viņi grib lauzt līgumu, neredz mani savos plānos un nākamajā sezonā varot dot tikai AHL līgumu. Pats biju par to pārsteigts, bet ko tur vairs, ir arī labums, jo tagad esmu neierobežots brīvs spēlētājs, nepiederu nevienai komandai Ziemeļamerikā un tas nākotnē var dot citas iespējas.
“Orebro”, paziņojot par līguma parakstīšanu, rakstīja, ka par tevi bijusi interese arī no citiem klubiem? Tā bija?
Pats tajā daudz neiedziļinājos, jo aģentam pateicu, ka mana primārā interese ir palikt “Orebro” komandā, jo šeit jūtos ļoti komfortabli. Ja mums ar klubu sakrīt intereses, tad nekur projām negribas skriet. Jūtu, ka man šeit uzticas, ir ļoti laba sadarbība gan ar treneriem, gan kluba menedžmentu.
Profesionālajā hokejā šī tev ir labākā sezona?
Tā sanāk, lai gan pašam šķiet, ka esmu bijis nestabils, jo ir periodi, kad punkti krājas, bet ir bijuši klusāki brīži. Tas gan ir normāli, jo tikai augstākā līmeņa hokejisti notur līmeni visas sezonas garumā. Tāpēc daudz jāstrādā, un man te ir iespējas to darīt. Kā jau teicu, jūtu treneru uzticību. Patīkami spēlēt tur, kur esi vajadzīgs un uz tevi liek cerības.
Pieminēji treneri (Niklasu Ēriksonu). Viņš taču ir 1994. gada olimpiskais čempions?
Jā, tā ir, bet ne tikai viņš viens, mums ir patiešām zvaigžņots treneru korpuss. Galvenā trenera palīgs Jorgens Jonsons ir pat divkārtējs olimpiskais čempions, hokejā ieguvis visu, ko var, izņemot Stenlija kausu. Interesanti, ka 2006. gadā Jonsons, kad otro reizi karjerā uzvarēja olimpiskajās spēlēs, pēc tam maijā Rīgā kļuva arī par pasaules čempionu, bet es, desmitgadīgs puika, to skatījos no tribīnēm.
Pirms nedaudz vairāk kā diviem mēnešiem Latvijas hokeja interneta vidi pāršalca tavs supergols, kad ripu vārtos raidīji, to izlaižot sev starp kājām. Tā bija improvizācija vai instinkti?
Tur bija smieklīgi, jo pirms spēles komandas biedram teicu – padosi man ripu tur lejā, tad tā izdarīšu. Tā sanāca, ka trāpīju. Pagājušajā sezonā ECHL spēlē arī līdzīgi izdarīju, vienīgi tam turnīram mazāk seko līdzi un to neredzēja Latvijā. Arī junioru laikā tā esmu iemetis. No malas tas varbūt izskatās “zīmulīgi”, bet, ja tas ir atstrādāts, tad tā ir laba kustība. Notiek ātri, tiek mainīts leņķis, un vārtsargs var apjukt un to nenovērtēt. Tā ir diezgan laba kustība, ko izmanto diezgan daudzi.
Šobrīd “Orebro” ir ceturtajā vietā. Ko vēlaties sasniegt?
Sezonas sākumā vēlējāmies būt starp sešām labākajām komandām un tam esam ļoti tuvu. Tālāk jau izslēgšanas spēlēs jācīnās, cik tālu tiksim. Turnīra tabula ir ļoti spraiga, bet pēdējās spēles nav bijušas vieglas, arī pastarīši cīnās, jo negrib palikt pēdējās vietās un pēc tam sisties par palikšanu elitsērijā. Mums pēdējās sešās dienās bijuši četri mači, grafiks ir saspringts. Pats sezonas laikā izlaidu trīs spēles diskvalifikācijas dēļ, vēl divas spēles izlaidu, jo biju saslimis.
Kā Zviedrijas čempionātā klājies ar Covid-19 situāciju?
Sezonas sākumā mums komandā daži cilvēki bija saslimuši, tad septiņas dienas nevarējām iziet no mājas. Sezonas vidū bija mierīgi, bet tagad beigu daļā vēl piecās komandās ir konstatēti gadījumi. Līdz ar to regulārā čempionāta beigas ir par divām nedēļām pavirzījušās uz priekšu un viss noslēgsies marta beigās. Tikai pēc tam sāksies izslēgšanas spēles, kas var ievilkties līdz maija vidum. Vēl datumi nav paziņoti, iespējams, ka pirmajā kārtā spēlēs līdz vienas komandas trim, ne četrām uzvarām.
Kāds ir epidemioloģiskais protokols? Stingrs?
Teikšu, ka nav, jo Zviedrijā lielu ierobežojumu nav. Maskas, piemēram, jāvelk tikai lidojumā.
Tu zini, ka vari pārspēt Aleksandra Beļavska Latvijas hokejistu rekordu Zviedrijas augstākajā līgā. Viņš savulaik iemeta 21 ripu, tev šobrīd ir par divām mazāk.
Jā, esmu lasījis par to. Man palikušas trīs spēles, bet es par to nedomāju. Ja domāsi, tad nesanāks. Pēdējie mači man bijuši gana labi, ja turpināšu tempu, tad varu būt tuvu.
“Orebro” ziņoja, ka esi labi ielauzies zviedru valodā. Savulaik bērnībā dzīvoji šajā valstī, jau tad iemācījies?
Nē, tagad sāku no nulles. Jā, bērnībā, kad dzīvojām Zviedrijā, es it kā esmu runājis zviedriski, bet pats to īsti neatceros, un pēc atgriešanās Latvijā tas viss pazuda. Iespējams, ka galvā kaut kas bija iesprūdis, jo šobrīd sarunas valodas līmenī varu arī nedaudz pakomunicēt zviedriski, ja ar mani runā zviedriski, aptuveni 60–70% saprotu. Bet ar runāšanu gan ir grūtāk.
Šosezon noteikti vairāk paseko līdzi arī Latvijas hokeja virslīgai?
Es arī iepriekšējos gadus Latvijas hokejam sekoju līdzi, bet šogad ir iemesls sekot līdzi vairāk “Zemgalei/LLU”, kur tētis strādā par treneri. Viņiem viss kārtībā, traumas gan ir patraucējušas, bet tētis ir labs treneris, tiks galā ar situāciju.
