– Kā jums pašam sokas ar to fizisko slodzi? Jūs esat Sibīrijas bērns, vai tas nav atstājis jūtamas sekas uz veselību? 3
– Es neesmu piemērs. Divreiz nedēļā braucu makšķerēt un airēju kādus piecus sešus kilometrus pa Engures ezeru. Ziemā nodarbojos ar zemledus makšķerēšanu – piecdesmit sešdesmit centimetru bieza ledus izurbšana prasa zināmu fizisku piepūli. Tomēr jūtu, ka kustos par maz.
Mani izsūtīja 1941. gadā, atgriezos 1946. gadā, būdams septiņgadīgs puisēns. Tēvu nošāva 1942. gada 15. maijā Sibīrijā, bet māte nomira Rīgā pēc izsūtījumā pārciestajiem gadiem – 1948. gadā. Mani audzināja mātes māsa Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docente Marta Vīgante. Viņa izskoloja piecus audžubērnus, no kuriem četri kļuva par ārstiem, no tiem divi ieguva profesora grādu – mana māsa Renāte Ligere un es.
– Cik liels ir daktera Raibarta makšķerēšanas rekords?
– Neliels – 6,2 kilogramu smaga līdaka.
– Ārsti mūs baida gan ar sāli, gan speķi… Sak, ēdīsi par daudz, iedzīvosies paaugstinātā asinsspiedienā un gals klāt!
– Agrāk laukos speķis bija viens no galvenajiem pārtikas produktiem. Traktoru nebija, bet bija liela fiziskā slodze, kas speķīti sadedzināja. Tagad labi paēd un iesēžas traktorā.
Zināms, ka viens no paaugstināta asinsspiediena riskiem ir pārmērīga vārāmā sāls lietošana uzturā (vairāk nekā pieci grami dienā). Nesen lasīju zinātnisku rakstu, kur secināts, ka šis uzskats būtu jāpārskata – sāls patēriņš dienā varētu būt lielāks, nepaaugstinot sirds un asinsvadu saslimstības risku. Par sāli bieži runā, bet neviens jau nesver, cik daudz sāls apēd. Kādi 75% no nepieciešamā sāls daudzuma jau ir pārtikas produktā, to tehnoloģiski apstrādājot.
Cilvēkiem tiek stāstīts, ka vajagot katru dienu izdzert 150 – 300 mililitrus sarkanvīna, jo tas labi noderot profilaksei pret sirds un asinsvadu kaitēm. Arī šo ieteikumu pēdējā laikā apšauba. Ja mums būtu iespēja pateikt, ka šis cilvēks var droši dzert, jo viņam pietiekamā daudzumā izstrādājas enzīmi, kas laikus noārda alkoholu, tad nebūtu nekādu problēmu. Bet ir cilvēki, kuri lieto it kā noteikto veselībai nekaitīgo sarkanvīna devu un pamazām kļūst atkarīgi no alkohola. Ne par velti Pasaules veselības organizācija ir izstrādājusi aptaujas lapu, kur jāatbild uz desmit jautājumiem un pēc savāktajiem punktiem katrs var izvērtēt, vai alkohola lietošana nav kļuvusi bīstama.
Nupat Barselonā notika kardiologu kongress, kurā uzstājās čehu ārsts. Viņš pastāstīja par sava pētījuma rezultātiem, kurus bija ieguvis, katru dienu liekot izdzert 200 ml vīna sievietēm un 300 ml vīna vīriešiem. Novērojums ilga vienu gadu. Viņš pētīja, vai vīns iespaido augsta un zema blīvuma holesterīna līmeni (sirds un asinsvadu saslimšanas marķieri), un konstatēja, ka baltvīns un sarkanvīns ir labs tikai tad, ja cilvēkam paralēli ir fiziskā slodze vismaz divas reizes nedēļā. Nē, nē, nepārprotiet mani, es neesmu absolūts atturībnieks, dažreiz arī pats iedzeru vīnu vai konjaku. Pacientiem gan nekad neesmu ieteicis regulāri lietot vīnu, pat nelielos daudzumos.
