– Tie ārsti, kas par jums balsoja, ir jūsu bijušie studenti. Viņi jūs atceras kā ļoti bargu mācībspēku, no kura nebija iespējams sagaidīt nekādas atlaides, bet tagad to ir atzinīgi novērtējuši ar Ilmāra Lazovska balvu. Vai studenti toreiz un tagad atšķiras, un kā ir ar topošo ārstu apmācības programmām – vai tur ir jūtamas izmaiņas? 3
– Pašreizējās mācību programmas pārsvarā ir saistītas ar teoriju, nevis praksi. Ir zināmas grūtības studentiem iemācīt, kā konkrētas slimības izpaužas reālajā dzīvē, jo to nav iespējams izdarīt tikai no mācību grāmatām. Ir nepieciešami slimnieki ar konkrētajām attiecīgajā brīdī studējamām saslimšanām. Stradiņa slimnīcā, kur studenti apgūst ārstniecības praktisko pusi, iestājas pacienti ar dažādām, nevis vienu kaiti, tāpēc studentiem ir grūti izvērtēt to slimību simptomus, kas atbilst konkrētajai slimībai. Turklāt pacienti daudz biežāk nekā agrāk atsakās no studentu vizītēm. Agrāk varēja pateikt – jūs ārstējaties augstskolas klīnikā un jums ir jāpiekrīt, ka studenti jūs iztaujā un izmeklē. Tagad ir liela demokrātija un to nedrīkst.
Reizēm grūti saprast, kā students atļāvies tik vaļīgā izskatā ierasties pie slimnieka. Puisis cauros, it kā modernos džinsos, ar krellēm ap kaklu… Meitenes īsos lentes platuma svārciņos, gariem plīvojošiem matiem…
– Daudzus gadus esat konsultējis un ārstējis sirds un asinsvadu slimniekus, padziļināti pētījis hipertensiju. Mūsu valstī ap 45% iedzīvotāju esot paaugstināts asinsspiediens. Ārsti nepārtraukti aicina: esiet fiziski aktīvi, ēdiet veselīgi, nepārstrādājieties… Varbūt jums ir kādi reālajai dzīvei vieglāk piemērojami paņēmieni par šiem, jo cilvēks tomēr ir netikla būtne, viņam gribas to, kas nav atļauts?
– Cilvēki pārāk uzticas medikamentiem. Salasās visādus reklāmu rakstus par medikamentiem – viens samazina svaru, cits asinsspiedienu… Tad kāpēc viņam būtu pašam kaut kas jādara?
Ja cilvēks sevi fiziski nodarbina vismaz piecreiz nedēļā pusstundu, tad viņš biežāk var grēkot ar saviem ēšanas paradumiem, jo fiziskā slodze sadedzina visu lieko.
Augsta asinsspiediena izcelsmē nereti vainojama arī iedzimtība. Pēdējā laikā uzskata, ka arī samazināts D vitamīna daudzums, ko iespaido gēni, var būt hipertensijas cēlonis.
