“Uzticēšanās mūsu karavīriem NATO ir visaugstākā.” Dienas saruna ar Raimondu Bergmani 71
Valsts drošība: aktuālie jautājumi par robežas stiprināšanu un Sēlijas poligona attīstīšanu. Saruna TV24 raidījumā “Dienas personība” ar Raimondu Bergmani, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītāju.
Velta Puriņa: Sāksim ar aktualitātēm, runājot par robežas stiprināšanu. Vakar Varšavā tikās četru valstu iekšlietu ministri un mēģināja uztaustīt, kādos gadījumos būtu jāslēdz robeža ar Baltkrieviju, un vai to varētu izdarīt visas četras valstis – Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija – vienlaicīgi.
Raimonds Bergmanis: Jau šobrīd vairākus gadus kopš ir sācies hibrīdkarš uz mūsu valsts robežām un ne tikai uz mūsu, bet arī Lietuvas un Polijas, skaidrs, ka šī sadarbība ir ļoti cieša. Vakar bija tikšanās ministru līmenī un tad tika arī pieņemti šie lēmumi, kādos gadījumos mēs, iespējams, slēdzam robežu pilnībā.
Bija arī aicinājums pie Baltkrievijas valstij par nekavējošu “Wagner” karavīru izvešanu no viņu valsts teritorijas, par imigrantu pārvietošanu no valsts robežas, kas ir ar mūsu trim valstīm. Līdz ar to šie jautājumi tika ļoti plaši izdiskutēti.
Es domāju, ka šī sadarbība jau šobrīd robežsardzes līmenī ir ļoti, ļoti laba un kvalitatīva, bet, protams, par to ir jādomā, jo šie izaicinājumi ir.
Jūs esat arī NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs. Gribētu dzirdēt Jūsu viedokli par neseno Lietuvas armijas rezerves majora Darjus Antanaiša izteikumu, ka Latvija ir vājākais posms, kas rada bīstamību NATO drošībai.
Katram cilvēkam ir tiesības izteikties. Protams, nevajag arī teikt tagad, ka mums viss ir labi. Šis ir jāvērtē. Mēs jau dzirdam arī no citām valstīm, ka mēs esam neizdevusies valsts un vājais posms, bet es pateikšu pavisam vienkāršu piemēru, ne tik daudz attiecībā par robežu, bet par to, kāda ir mūsu karavīru gatavība.
Nesen man bija iespēja būt kopā ar komisiju Kosovā, kur mūsu karavīri ir misijā. Tur es dzirdēju vislabākos vārdus par mūsu karavīru gatavību un spējām, un uzticēšanos, sevišķi no Amerikas Savienoto Valstu karavīru puses – mūsu karavīriem tiek uzticēti vissarežģītākie uzdevumi. Līdz ar to man drošvien ir jārunā ar šo cilvēku personīgi, lai viņš man tad pastāsta tos argumentus, kāpēc viņš tā ir izteicies.
Jāsaprot, ka arī man, strādājot kā aizsardzības ministram, bija ļoti cieša sadarbība un mēs esam ļoti daudz darījuši un veikuši. Šī uzticēšanās mūsu karavīriem NATO ir visaugstākā. Skaidrs, ka mums daudz kas ir jādara robežas izbūvē un stiprināšanā, robežsardzes kapacitātes stiprināšanā un tā tālāk, bet tas viss tiek veikts.
Es nevaru aizliegt, tā ir demokrātija izteikties, bet, kā es jau minēju iepriekš, noliegt nevar, ka mums ir daudz izaicinājumu priekšā, bet tas, ka mēs būtu vājākais posms, par to es varētu daudz parunāt ar šo cilvēku personīgi.
Par Sēlijas militāro poligonu, runājot par tā attīstīšanu, vai tā bija Jūsu iniciatīva?
Tā gluži nav mana iniciatīva. Tā bija komisijas iniciatīva. Runājām par Sēlijas poligonu Aizsardzības komisijā, mēs aicinājām veidot tādu plašāku pieeju, izpratni, ko tad īstenībā nozīmē šis Sēlijas poligons. Tas nav vienkārši militārs objekts un ar to viss noslēdzas. Tur dzīvos karavīri, tur dzīvos viņu ģimenes, tur būs mūsu sabiedrotie.
Lai tas viss varētu funkcionēt un lai to varētu izbūvēt, ir nepieciešamas milzīgas investīcijas un milzīgs darbs. Un tas ietver dažādas lietas. Tāpēc es esmu ļoti pateicīgs valdībai, ka tā ieklausījās un izveidoja šādu komisiju, kurā ietilpst gan Finanšu ministrija, gan Veselības ministrija, gan VARAM, gan Zemkopības ministrija, gan Satiksmes ministrija, kā arī abas pašvaldības – gan Aizkraukles novads, gan Jēkabpils novads.
Tad mēs varam saprast – skolas, ceļi, slimnīcas, elektroenerģija, sakari. Tas viss tur ir nepieciešams. Arī dzelzceļš, par ko mēs šobrīd dzirdzam aktualitāti. Kaut vai atjaunojam, tur ir pietiekoši labs dzelzceļa savienojums no Jēkabpils uz Jelgavu, kas arī ir ļoti svarīgi. Mēs zinām, ka būs atsevišķs ievads no “Rail Baltica” pie Ādažu bāzes, tad līdzīgi drošvien ir nepieciešamība pēc šāda platuma sliežu pievades arī pie Sēlijas poligona.
Šeit ir ļoti daudz un plaši jautājumi. Par skolām, par infrastruktūru, arī par vietējiem uzņēmējiem, kuri grib attīstīties, saprotot, ka tur būs daudz cilvēku. To mēs redzam pēc Ādažiem, kur es nupat nesen biju arī kā Šaušanas federācijas vadītājs uz sacensībām. Tur pat sestdienas vakarpusē dzīve Ādažos kūsā, tur viss notiek, un tas ir devis arī uzrāvienu tautsaimniecībā. Es ceru, ka arī šīs bāzes izbūve turpmākajos gados ļaus šim reģionam ļoti labi attīstīties.
Vispār visam reģionam?
Es domāju, absolūti. Ja mēs atceramies, kad šeit ienāca mūsu sabiedrotie, mums, piemēram, aptrūkās nomas mašīnas. Un tad visi apzinājās, ka tas un tas ir vajadzīgs. Šie dažnedažādie pakalpojumi ir nepieciešami.
Es domāju, ka šīs pašvaldības būs ļoti gandarītas. Galvenais, lai izveidojas laba sadarbība un attieksme. Un es ceru, ka iedzīvotāji spēs to saprast un novērtēt. Mēs atceramies, kādas mums bija pietiekoši dažādas diskusijas par poligonu Ādažos, ka tur ir troksnis un tā. Bet mēs apzināmies, ka tas ir nepieciešams mūsu valsts drošībai. Ne jau tāpat tie karavīri tur iet un šauj.
Vai jau ir vismaz provizoriski aprēķināts, cik tas izmaksās?
Tas ir vairākās pakāpēs sadalīts. Pirmā pakāpe, ja es nemaldos, ir 38 miljoni. Tas ir tas pirmais posms, ko mēs šobrīd sākam. Bet es domāju, ka šīs izmaksas būs daudz lielākas. Nākamajā nedēļā mēs tiekamies Aizsardzības ministrijā kā komisija, kur mēs šo jautājumu gribam arī uzdot, lai saprastu, kāda tad ir šī situācija.
Laika ziņā cik ietilpīgs ir šis projekts?
Redzam, kā mums ir gājis ar Ādažiem. Protams, tad, ja ir kaut kāds finansējums, tas daudz ātrāk iet uz priekšu. Lai gan mēs redzam, tieši ko nupat runājām, finansējums ir viens, bet ir izaicinājumi. Tas galvenais izaicinājums šobrīd ir celtniecības kapacitāte.
Mēs bieži runājam – nevajag betonā, vajag cilvēkos. Bet šoreiz tieši vajag tajā betonā, jo tur nav, kur dzīvot. Tur ir mežs, tur nekā nav. Pilnīgi tukša vieta. Tur ir jāpievelk visa infrastruktūra, kanalizācija, elektrība, viss šis tur ir jāiegulda. Līdz ar to tas ir izaicinājums. Mēs runājām ar Kanādas delegāciju, ka varbūt var piesaistīt Kanādas pusi, piemēram, viņu inženierus kopā ar mūsu inženieriem un tādā veidā tiek atrisināts gan šis drošības jautājums, gan viņu pieredze un zināšanas dos rezultātu un kvalitāti.
Visu sarunu ar Raimondu Bergmani skaties video!
