Uzticējās viltus draugiem – futbolista Andreja Rubina stāsts 0
Kad bija daudz naudas, uzradās draugi, bet pietrūka padomdevēju, pēc tam depresija un atkarības – Latvijas futbola izlases kādreizējais pussargs Andrejs Rubins pārdzīvo ļoti grūtus laikus.
Jālauž sevi
Pasaulē daudzas sporta slavenības pelna miljonus, taču brīdi pēc karjeras beigām attopas bankrota priekšā. Latvijā Rubins tāds nav vienīgais, taču, iespējams, spilgtākais piemērs. Profesionālajā futbolā viņš aizvadīja 15 sezonas, spēlēja Anglijas otrās līgas klubā Londonas “Crystal Palace”, Maskavas “Spartak”, Jaroslavļas “Šiņņik”, Baku “Inter” un citās labi zināmās komandās, nopelnot summas, kas rakstāmas ar sešām nullēm. Tagad parādu dēļ viņam slēgts mobilā telefona numurs, un Rubinu iespējams sasniegt tikai lietotnē “WhatsApp”.
Par Andreja Rubina neapskaužamo situāciju pagājušajā nedēļā sabiedrībai pavēstīja futbola kluba “Metta” ģenerālsekretārs Ģirts Mihelsons, norādot, ka viņš palicis bez uzturlīdzekļiem, un aicinot tos ziedot. “Andrejs Latvijai ļoti daudz devis kā spēlētājs, motivējis arī mūs būt futbolā un veidot klubu. Redzot, ka viņš pazudis no aprites, gribēju uzzināt, kā klājas. Andrejam jau ilgi sāpēja gūža, un ārsts uzreiz pateica, ka vajadzīga operācija. Klibo un agri vai vēlu vispār apstātos. Aicināju palīgā virslīgas klubus, atsaucās seši no deviņiem, iesaistījās arī organizācija “Futbola ģimene”,” man pastāstīja Mihelsons.
Operācija notika novembra sākumā, un pašlaik 41 gadu vecais Rubins iziet rehabilitāciju. Ģirts gatavs viņam piedāvāt trenera vietu “Mettā”, taču vispirms jāatbrīvojas no alkohola un nikotīna atkarības.
“Tas noderētu arī pārliecības stiprināšanai, jo kādreiz laukumā gūtie nopelni neko vairs nedod. Andrejs grib palikt futbolā, un uzskatu, ka viņš var palīdzēt, jo redzējis to, ko neviens no mums – Anglija, Krievija, Eiropas čempionāts 2004. gadā.”
Latvijas izlasē Andrejs Rubins ir otrais spēlēm bagātākais vīrs – 117 un desmit gūti vārti. Futbolista karjeru viņš beidza 2012. gadā vien 33 gadu vecumā.
Futbols glāba no cietuma
Andreja Rubina dzīves gājums nav bijis viegls. Jaunieša gados viņš iekļuva sliktā kompānijā, nonāca cietumā un vēlāk atzina, ka futbols izglābis no tā, lai pastāvīgu viesotos aiz restēm. Kad Andrejs sāka pelnīt lielu naudu, pietrūka prātīgu padomdevēju, lai ieteiktu, kā ar to rīkoties, turpretī uzradās “draugi”, kas saredzēja iespēju gūt pašlabumu. Andrejs ieguldījis milzu naudu nekustamo īpašumu projektā, kas izrādījies neveiksmīgs, aizdevis apaļas summas futbola sabiedrībā labi zināmiem cilvēkiem, kuri nav uzskatījuši par pienākumu norēķināties. Brīdī, kad nāca pie apziņas, ka par viņu tikai paņirgājušies, pie durvīm klauvēja depresija, un tās atvērās. Karjeras laikā Rubins iegādājās lepnu māju Mežaparkā, taču tā pazaudēta un ģimene mīt vienkāršā dzīvoklī.
Šī gada sākumā Andrejs Rubins strādāja ar Latvijas Futbola federācijas veidoto U-14 austrumu reģiona komandu starptautiskajā turnīrā “Riga Cup”. Vairākus gadus trenēja bērnus Ikšķilē, pēc tam kļuva arī par pirmās līgas komandas “Auda” galveno treneri. Šī sadarbība gan ilga tikai īsu brīdi.
“Andrejs kopā ar mums bija aptuveni mēnesi, bet tad pavēstīja, ka viņam ir cits darbs, kas prasa biežu izbraukšanu no Latvijas, tāpēc šķīrāmies. Futbolā nopelnīt grūti, īpaši, ja nestrādā ar profesionālu komandu, tādēļ viņš aizgāja arī no Ikšķiles un izvēlējās otru nodarbi, kas nebija saistīta ar sportu,” atceras “Audas” prezidents Juris Gorkšs. Neizdevās uzzināt, kas šajā ceļā nogājis greizi. Pats Rubins ar medijiem runāt nevēlas.
“Tādā situācijā viņš ir jau vairākus gadus. Tagad tā saasinājusies, jo vajadzēja operāciju un tas prasa naudu. Profesionāliem spēlētājiem pēc karjeras pāreja uz nākamo dzīves posmu ir ļoti sarežģīta. Vajag lielu māku, lai tā nebūtu sāpīga,” atzīst Juris Gorkšs. Viņš uzsver, ka trenera darbā ar Rubinu nekad nav bijis tā, ka viņš neierastos uz treniņu, spēli vai ierastos reibumā: “Andrejam patika trenera darbs, cīnītāja raksturs ir ļoti spēcīgs, un domāju, ka viņam viss būs kārtībā.”
