Uzsverot plašo piedāvājumu, ārkārtējās situācijas laikā mudina cilvēkus patērēt kultūru tiešsaistē 0
Preses konferencē par Kultūras ministrijas (KM) informatīvās kampaņas “#Ēkultūra” aktualitātēm kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) norādīja, ka ārkārtējās situācijas laikā visā pasaulē publiskie kultūras pasākumi ir apturēti. Lai cik smags šis lēmums ir kultūras nozarē strādājošajiem, ir jāapzinās, ka tas notiek sabiedrības drošības labad, uzsvēra ministrs.
Maldīgs ir uzskats, ka kultūras procesi ir apstājušies, klāstīja Puntulis, norādot, ka daudzas organizācijas aktīvi turpina darbu, attīstot digitālos resursus un piedāvājot tos plašam patēriņam.
KM informatīvā kampaņa “#Ēkultūra” ir radusies gandrīz uzreiz pēc ārkārtējās situācijas pasludināšanas. Tāpēc ministrs pateicās visām institūcijām, kā arī nevalstiskajam sektoram par plašo piedāvājumu un iniciatīvu.
“Gribu citēt pazīstamo citātu – mīlēt mākslu sevī un mīlēt sevi mākslā. Krīzes laikā mēs šī citāta būtību varam saredzēt jaunā un spilgtā aspektā. Citāta kontekstā mēs varētu paskatīties uz nozari kopumā. Šis laiks izgaismos kultūras nozares patieso vērtību un vēlmi mīlēt mākslu sevī,” pauda ministrs.
“Aicinu visus skatīties nākotnē un saredzēt pilnīgi citas attieksmes gan pret savu darbu, gan arī pret valsti, nodokļiem un savu profesiju,” mudināja Puntulis.
Dailes teātra mākslinieciskais direktors un režisors Viesturs Kairišs pastāstīja par daudzsēriju tiešsaistes izrādi, kuras pamatā ir austriešu dramaturga Roberta Mūzila luga “Jūsmotāji”.
“Krīze lika aizdomāties, kas ir tas, ko gribam darīt – imitēt darbību vai darīt kaut ko fundamentālu. Tā mēs sākām darbu pie šī projekta. Plānots, ka tas būs četras, piecas stundas, ko skatītāji varēs noskatīties. Tā būs paliekoša vērtība latviešu kultūrtelpā,” sacīja Kairišs.
Dailes teātra mākslinieciskais direktors un režisors norādīja, ka viņam bija svarīgi sākt darbu ar teātra aktieriem, jo viņš esot juties kā kapteinis, kuru nelaiž uz kuģa un kurš nevar neko iesākt. Tāpat viņš pastāstīja, ka patlaban nav skaidrs, kad notiks satikšanās ar skatītājiem teātrī.
Kairišs sacīja, ka teātrim ir sarežģīti plānot nākamo sezonu, tomēr ir izstrādāti vairāki scenāriji atkarībā no tā, kā situācija attīstīsies. Viņaprāt, šajā Covid-19 izplatības laikā irprincipiāli svarīgi, ka cilvēki atrodas mājās un nestaigā apkārt, darot darbu attālināti.
“Zināmā mērā Latvijas valdības un sabiedrības sadarbība pandēmijas laikā ir veiksmes stāsts. Domāju, ka tāda uzticība starp valsts vadību un sabiedrību nav bijusi sen. Tas ir saliedējošs pasākums, kas visiem kopā ir jāpārvar. Sabiedrība, ieskaitot kultūras darbiniekus, šajā laikā izturas ļoti atbildīgi – sēž mājās un rada,” teica režisors, norādot, ka vairums, kas strādā nozarē, izmanto šo laiku un strādā pie jauniem projektiem.
Savukārt Latvijas Nacionālās operas un baleta pārstāve Monta Tīģere pastāstīja, ka izglītojošā cikla pirmā daļa, kas sociālajos tīklos vēsta par operas un baleta ēku, ar otro daļu turpināsies pēc maija brīvdienām.
Interesenti varēs noskatīties audiovizuālas lekcijas “Operas sākumi”, kuras vadīs operas vēsturnieks Mikus Čeže un stāstīs par operas un operetes žanra aizsākumiem. Astoņās lekcijās tiks aptverts laika posms no 16.gadsimta itāļu komponista Klaudio Monteverdi līdz romantismam. Lekcijas būs publicētas Nacionālās operas un baleta interneta vietnē katru piektdienu un sestdienu, tātad divas lekcijas nedēļā mēneša garumā.
Latvijas Kultūras akadēmijas pārstāve Aija Lūse pastāstīja, ka maijā sāks svinēt akadēmijas 30 gadu jubileju. Pasākumu atklās ar digitālu festivālu, kurā nedēļas garumā rādīs to, kas tapis šo divu mēnešu laikā un ko veikuši studenti. Viņi analizēs un diskutēs arī par uzņēmumu un kultūras institūciju darbību krīzes apstākļos.
Notiks arī konference “Zinātmāksla”, kur studenti dalīsies ar savu pētījumu rezultātiem ne tikai par “normalitātes” apstākļiem, bet arī par šo krīzes laiku. Tāpat tiks diskutēs par to, ko kultūrai nozīmē distance divi metri un aicinās ieraudzīt sevi kultūrā attālināti.
Svētkus atklās ar izstādēm, kas būs skatāmas tiešsaistē, sacīja Lūse. Tā būs pēc krievu rakstnieka Fjodora Dostojevska romāna tapušais iestudējums “Brāļi Karamazovi” Pētera Krilova režijā un Rūdolfa Blaumaņa “Pazudušais dēls” Māras Ķimeles režijā.
Kultūras informācijas sistēmu centra pārstāvis Aldis Liepa sacīja, ka ikviens interesents var izmantot elektronisko grāmatu (e-grāmatas) bibliotēku vietnē “3td.lv”. Viņš pavēstīja, ka projekts sākts pērn, sadarbojoties ar izdevniecību “Zvaigzne ABC”, tomēr patlaban jau noris sadarbība ar izdevniecību “Prometejs”, “Mansards” un “Latvijas Mediji”.
Bibliotēkā ir pieejams 370 e-grāmatas un tās lietotāju skaits ir pieaudzis. 2019.gadā bija aptuveni 50 lasītāji dienā, bet patlaban ir dienas, kad lasītāju skaits sasniedz 200. Dienā tiek lasītas aptuveni 350 grāmatas un lietotāju skaits sasniedz 9000. Lai izmantotu e-grāmatu bibliotēku, nepieciešams interneta vietnē ievadīt lasītāju datus, kas saņemti no bibliotēkas.
Latvijas Nacionālais mākslas muzeja (LNMM) pārstāve Elīna Bērziņa norādīja, ka līdz 31.maijam muzeja interneta vietnē ir apskatāma antipubliska videomākslas kolekcija, kas tapusi piecu gadu laikā.
Skatītāju uzmanībai piedāvāta izlase, ko veido Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna, Kārļa Vītola, Ievas Epneres, Ērika Apaļā, Kriša Salmaņa, Kristapa Epnera, Miķeļa Fišera, Maijas Kurševas, Katrīnas Neiburgas un Kristas Dzudzilo videomākslas darbi. Tāpat Bērziņa aicināja interesentus izmantot resursus, kas pieejami muzeja interneta vietnē.
Savukārt Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte pavēstīja, ka laikā, kad nevar doties tautastērpu gājienā, apvienojot spēkus ar tautas tērpu centru “Senāk klēts” un biedrību “Mans tautastērps”, rasts citādāks risinājums. Tautas tērpu gājienam šogad aprit piektais gads un 4.maijā to varēs svinēt, nopublicējot uz “Facebook” sienas savu vai grupas fotogrāfiju. Fotogrāfijas ar tēmturi “#tautastērpugājiens” tiks apkopotas un izveidos paliekošu vērtību, kas varētu būt filma, lai redzētu, kā neparastā veidā entuziasti var pulcēties atļautā veidā un svinēt svētkus.
Kā ziņots, Covid-19 pandēmijas dēļ no 13.marta līdz 12.maijam Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā aizliegti publiski pasākumi ar cilvēku pulcēšanos, tāpēc nenotiek arī virkne kultūras un izklaides pasākumu.
