Uzsver pieaugošos draudus Latvijas drošībai 20
Valdība otrdien apstiprināja Valsts aizsardzības koncepciju, kurā tagad, pēc izskatīšanas valsts sekretāru sanāksmē, uzsvērta arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) loma kopējā valsts aizsardzības politikā.
Koncepcijas projektā teikts, ka bruņota konflikta vai kara gadījumā valsts militāro aizsardzību veic Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki (NBS), bet valsts civilās aizsardzības sistēma nodrošina atbalstu NBS. Lai stiprinātu valsts kopējo aizsardzību, ir nepieciešams noteikt IeVP lomu un vietu kopējā valsts aizsardzības politikā.
Dokumentā atzīmēts, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās vairo Latvijas iekšējo un ārējo ievainojamību pret ārējiem draudiem. Tāpat ņemot vērā Krievijas iekšpolitisko notikumu dinamiku, pieaugošo militāro klātbūtni NATO pierobežā un demonstrēto vēlmi izmantot militāro spēku politisku mērķu sasniegšanai, šīs koncepcijas darbības laikā draudi Latvijas drošībai pieaug.
Koncepcijas autori arī norāda, ka jāveic karavīru sociālo garantiju sistēmas paplašināšana, kā arī jāuzlabo tās sasaiste ar personāla karjeras un profesionālās izaugsmes kritērijiem, balstoties uz militārajam dienestam nepieciešamo zināšanu, operacionālās pieredzes un kvalifikācijas līmeni. Analoģiski pasākumi jāveic arī attiecībā uz Iekšlietu ministrijas iestāžu un IeVP amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, lai novērstu krasi atšķirīgās motivācijas sistēmas aizsardzības un iekšlietu dienestos, kas varētu novest pie iekšējās drošības vājināšanās un nepamatotas konkurences radīšanas.
Tieslietu ministrija (TM) jau iepriekš pēc koncepcijas projekta skatīšanas valsts sekretāru sanāksmē sniedza atzinumu, kurā teikts, ka, lai stiprinātu valsts kopējo aizsardzību, ir nepieciešams noteikt IeVP vietu un lomu kopējā valsts aizsardzības politikā, nosakot vadlīnijas un uzdevumus valsts aizsardzības pasākumu plānošanai miera laikam un valsts apdraudējuma gadījumiem.
TM vērsa uzmanību, ka ieslodzījuma vietas apsargā ar ieročiem bruņotas amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī ieslodzījuma vietas ir īpaši objekti, kas var tikt pakļauti īpašiem militāriem apdraudējuma riskiem, bet līdz šim IeVP nav noteikta vieta un loma kopējā valsts aizsardzības politikā.
Viens no otrdien valdībā apstiprinātās Valsts aizsardzības koncepcijas mīnusiem ir iztrūkstošā diskusija par obligātā militārā dienesta atjaunošanu, kas nepieciešamības gadījumā ļautu valsts aizsardzībai piesaistīt daudz lielāku skaitu cilvēku, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docents Māris Andžāns.
Kamēr Igaunijā obligātais militārais dienests pastāv un arī Lietuva nolēmusi to atjaunot, Latvijā nav pat diskusijas par šo jautājumu. Arī finansējums aizsardzības jomai vēl nav sasniedzis 2% no iekšzemes kopprodukta, kas bieži tiek kritizēts no ārvalstu ekspertu puses, lai gan tiešā veidā šī koncepcija to nerisinās, paziņojumā presei norāda Andžāns.
“Tāpat ir mazliet savādi raudzīties uz to, ka pie karavīru skaita tiek piesaistīti 8000 zemessargi, lai gan jau iepriekš no valsts aizsardzības nozares amatpersonām izskanējis, ka nav jau īsti skaidrs, cik mums to zemessargu ir, un aktīvo zemessargu, visticamāk, ir daudz mazāk. Vietām šķiet, ka valsts aizsardzības spējas attiecībā uz cilvēkresursiem un gribasspēku ir mazliet pārspīlētas. Būtu labi tālāk arī diskusijās Saeimā mazliet objektīvāk raudzīties uz faktisko situāciju,” norāda RSU docents.
Andžāns pauž viedokli, ka jaunā aizsardzības koncepcija ir lielākoties Krievijas draudiem veltīts dokuments. 2012.gadā pieņemtajā koncepcijā, kas ir spēkā patlaban, Krievija minēta trīs reizes, kamēr jaunajā dokumentā Latvijas kaimiņvalsts minēta jau 20 reizes.
Pozitīvi, ka jaunajā dokumentā iezīmējas stingrāka nostāja attiecībā uz kodolieročiem. “Tiek skaidri norādīts, ka Latvijas interesēs ir NATO alianses ietvaros saglabāt kodolarsenālu Eiropā. Pretējā gadījumā Krievijai izdodas veidot informatīvo fonu, kas rada iespaidu, ka tā ir teju vienīgā kodolvalsts pasaulē,” uz NATO spējām līdzsvarot kodoldraudus norāda Andžāns.
Eksperts arī norāda, ka aizsardzības koncepcijā nāktos likt lielāku akcentu uz solidaritātes izrādīšanu pret citām NATO dalībvalstīm, palīdzot tām misijās, kas saistītas ar civilām un, īpaši, militārām krīzēm. Šādi Latvija radītu apstākļus, kas palīdzētu panākt lielāku un pastāvīgāku ārvalstu bruņoto spēku klātbūtni valstī.
Koncepcijas projekts vēl būs jāapstiprina parlamentam. Koncepcijas sagatavošanai iepriekš organizētas vairākas publiskās diskusijas ar mērķi sekmēt tās kvalitāti. Nacionālais drošības likums nosaka, ka katra sasaukuma Saeima līdz sava otrā darbības gada 1.oktobrim apstiprina jaunu Valsts aizsardzības koncepciju.
