Uzsvars uz lopkopību un izstādēm – valdība sadala 8,72 miljonu eiro finansējumu lauksaimniecības nozarēm 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šogad par 44,9 tūkstošiem eiro palielināts atbalsts lopkopības attīstībai, to skaitā ciltsdarba pasākumiem finansējums audzis par 100 tūkstošiem eiro. Šāds solis sperts, jo vēl pagājušā gada nogalē šāda summa tika pārdalīta citiem pasākumiem, bet ar šo valdības lēmumu finansējums piensaimniecībai atkal palielināts līdz 2022. gada sākotnējam līmenim. Tāpat šogad par 40 tūkstošiem eiro palielināts atbalsts ciltsdarba pasākumiem liellopu gaļas ražošanas nozarē.
Lai dotu iespēju 12 šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībām saņemt atbalstu, dzīvnieku darbspēju un ģenētiskās kvalitātes popularizēšanas pasākumiem, biedrības saņems par 42 tūkstošiem eiro lielāku summu. Vēl 600 tūkstošus vairāk saņems tie pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina dzīvnieku līķu savākšanu, transportēšanu, pārstrādi un likvidēšanu. Pamatojums – degvielas un elektroenerģijas izmaksu kāpums, no kā būtiski palielinājušās izmaksas, kas apdraud pakalpojuma sniegšanu un līdz ar to arī veterināri sanitāro prasību izpildi. Atbalsta palielinājums nodrošināšot to, ka Latvijas dzīvnieku audzētājiem arī turpmāk nebūs papildu veterinārie ierobežojumi tirdzniecībā ar dzīvniekiem un no tiem iegūtajiem produktiem. Resursu cenu kāpuma dēļ par 10 tūkstošiem eiro vairāk naudas atvēlēs Lauksaimniecības dzīvnieku gēnu bankas darbības nodrošināšanai.
Atrod finansējumu citur
Tomēr ne viss izskatās tik pozitīvi, jo dažos lopkopības attīstības pasākumos atbalsts samazināts vai vispār netiks piešķirts. Piemēram, par 32 tūkstošiem eiro mazāk naudas būs ciltsdarba pasākumiem cūkkopības nozarē. Atbalsta samazinājums ir tāpēc, ka cūku skaits kopumā ir sarucis, komentē Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.
Savukārt par 135 tūkstošiem mazāks atbalsts gaidāms ciltsdarba pasākumiem netradicionālajās nozarēs, jo finansējumu briežkopības nozarei 2023. gadā paredzēts piešķirt no citiem līdzekļiem. Arī biškopjiem paredzētā nauda tiks iedalīta no cita avota – KLP Stratēģiskā plāna finansējuma. Šogad par 429 tūkstošiem eiro samazināts atbalsts augkopības attīstībai, jo valdības noteikumos vairs nav paredzēts atbalsts pasākumam “Selekcijas materiāla novērtēšana, lai ieviestu integrētās un bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģijas”. Šim pasākumam, kā arī atbalstam vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai nauda tikšot piešķirta no papildu finansējuma.
Naudas visiem nepietiek
Zemkopības ministrijā (ZM) norāda, ka kopējais finansējums valsts atbalsta pasākumiem lauksaimniecībai un lauku attīstībai pēdējo desmit gadu laikā faktiski nav palielināts. Ņemot vērā izmaksu pieaugumu desmit gadu laikā un jo īpaši straujo inflāciju pērn, lauksaimnieki nevar šogad īstenot daļu no pasākumiem, ja finansējums tiem netiek ievērojami palielināts. Lai arī daži pasākumi jau šogad tiks finansēti no KLP Stratēģiskā plāna, ne visās jomās, kam prasītos lielāks naudas apjoms, situāciju bija iespējams uzlabot. Tādējādi saglabājas kritisks stāvoklis gan selekcijas jomā, gan tirgus veicināšanā.
Kā norāda zinātniskie institūti, pagājušajā gadā infrastruktūras uzturēšanas, degvielas, minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu izmaksas bija 1,4–2,2 reizes lielākas, turklāt elektrībai ražas novākšanas un uzglabāšanas laikā – pat piecas reizes lielākas nekā iepriekš. Turklāt valsts atbalsts nesedz visas ar selekcijas darbu saistītās izmaksas, jo nefinansē obligātos selekcijas darba sākuma posmus – darba kolekciju uzturēšanu, hibrīdu veidošanas un populāciju izvērtēšanas izmaksas, bez kurām nav iespējams nonākt pie selekcijas līniju un hibrīdu ieguves un novērtēšanas. Tās visas ir papildu izmaksas valsts finansējumam, kas sedz zinātnisko institūtu ieguldījumu selekcijas darbā un kam tiek atvēlēti ar savu saimniecisko darbību nopelnītie līdzekļi. “Interese par mūsu selekcionētajām šķirnēm ir liela. Pieprasījums pēc Latvijā selekcionētu pākšaugu, zālaugu un labības sēklām ir ne vien Latvijā, bet arī Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Jaunzēlandē, Īrijā u. c. Pašlaik katastrofāla finansējuma nepietiekamība institūtiem liek pieņemt kardinālus lēmumus par turpmāko darbību,” teikts ZM skaidrojumā.
Darba apjoma samazināšana atbilstoši patlaban pieejamam finansējumam nozīmētu ne tikai atteikšanos no atsevišķu sugu selekcijas un vietējiem apstākļiem selekcionētu šķirņu piedāvājuma samazināšanos, bet arī specifisku zināšanu un pieredzes bagātu ekspertu, lauksaimniecības zinātnieku un selekcionāru zaudēšanas. Šāds scenārijs kavēšot Latvijas valsts attīstību, turklāt veicināšot Latvijas lauksaimnieku atkarību no ārvalstu kompāniju piedāvājuma, liekot novirzīt lauksaimnieku ienākumus šo kompāniju stiprināšanai. Lai risinātu situāciju, ZM šī gada valsts budžeta pieņemšanas laikā iesniegusi priekšlikumu par ZM budžeta “Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai” papildus plānoto 50 miljonu eiro pārdali. Tas nozīmē – selekcijas materiāla izstrādei, lai ieviestu integrētās un bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģijas, ieplānoti divi miljoni eiro, bet vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai – 222,5 tūkstoši eiro. Jāatgādina, ka iepriekš izskanēja variants daļu no lauksaimniekiem paredzētās naudas novirzīt piena krīzes risināšanai.
Mērķē uz eksporta tirgiem
Salīdzinājumā ar 2022. gadu šogad par pusmiljonu eiro palielināts atbalsts tirgus veicināšanai, jo šajos ģeopolitiskajos apstākļos esot būtiski veicināt pārtikas produktu eksportu. Ik gadu no atbalsta līdzekļiem tiek organizēta uzņēmumu dalība četrās starptautiski nozīmīgās pārtikas izstādēs – “Anuga” (Ķelnē Vācijā) vai “SIAL” (Parīzē Francijā), “Gulfood” (Dubaijā AAE), “Zaļā nedēļa” (Berlīnē Vācijā) – un “Riga Food” (Latvijā). Pagājušā gada izstāžu sezonā kopējais organizēto stendu skaits bija deviņi nacionālie kopstendi 928 kvadrātmetru kopplatībā un 89 dalībnieku darbam eksporta attīstīšanai, savukārt jaunajā izstāžu sezonā paredzēts kopējo organizēto stendu skaitu palielināt līdz 10 ar 1000 kvadrātmetru kopplatību un 100 dalībniekiem.
Arī izstādēm kopš 2017. gada piešķirtais finansējums bijis gandrīz nemainīgs. Pandēmija un karš Ukrainā būtiski palielinājuši nacionālo kopstendu izmaksas, līdz 2023. gada sākumam tās augušas par 130% salīdzinājumā ar 2019. gadu, bet produktu transportēšanas izmaksas – par 30%. Ekonomiskā situācija Latvijas eksportspējīgiem uzņēmējiem liekot domāt par eksporta attīstību un jaunu noieta tirgu meklējumiem, tāpēc tik svarīgs ir atbalsts nacionālajiem kopstendiem. Aug arī to uzņēmumu skaits, kas piesakās dalībai nacionālajos kopstendos, piemēram, uz vienu no pasaules lielākajām izstādēm 2023. gada oktobrī dalībai kopstendos ir apstiprināti 40 uzņēmumi, kas ir par 66% vairāk nekā iepriekšējā gadā, norāda ZM. Papildu atbalsts sekmēšot pārtikas nozares eksportspēju, un tādējādi ieguvēji būs arī lauksaimnieki, kas realizē savu produkciju Latvijas pārstrādes uzņēmumiem.
Valsts finansējums lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023. gadā
* Lopkopības attīstībai – 6 007 335 eiro,
* Augkopības attīstībai – 472 013 eiro,
* Starptautiskai un savstarpējai sadarbībai – 681 586 eiro,
* Tirgus veicināšanai – 859 782 eiro,
* Pārtikas kvalitātes shēmām – 77 500 eiro,
* Lauksaimniecības nozares profesionālo izglītības programmu pilnveidošanai – 40 000 eiro,
* Iepriekšējā gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansēšanai – 582 274 eiro.
Avots: Zemkopības ministrija
