Uzsvars uz evakuāciju: Latvijā draudu gadījumā padomju bumbu patvertnes un pagrabus neredzot kā risinājumu 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvija kā NATO dalībvalsts ir drošībā, to uzsvērušas augstākās amatpersonas. Aizsardzības ministrija tomēr aicina iedzīvotājus nodrošināties ar rezervēm 72 stundām, kas var radīt drošības sajūtu ne tikai kara, bet arī civilās katastrofas gadījumā. Rīgas domes koalīcijā pēc Ritas Našenieces (“JV”) ierosinājuma ir notikušas vairākas sarunas ar atbildīgo institūciju pārstāvju dalību, lai izvērtētu Latvijas galvaspilsētas iedzīvotāju iespējas krīzes situācijā nonākt drošībā. Pirmie secinājumi liecina, ka ne padomju laiku bumbu patvertnes, ne māju pagrabi šādā situācijā nevarētu būt risinājums. Par tādu domnieki uzskata iedzīvotāju evakuāciju.
“Civilās aizsardzības gatavības būtiskākais elements ir saruna ar sabiedrību. Un ne tikai par informēšanu attiecībā uz konkrētiem pasākumiem. Kopumā sabiedrībai jābūt drošai, ka vara to nepametīs, un kritiskā brīdī atbildīgās struktūras būs gatavas cilvēku glābšanai,” “Latvijas Avīzei” sacīja R. Našeniece.
Viņai ir miera un konfliktu studiju maģistra grāds, ko politiķe ieguvusi 2009. gadā Eiropas Universitātes Miera studiju centrā Austrijā.
R. Našeniece atzīst, ka nav nepieciešamība cilvēkiem sniegt detalizētu informāciju par plāniem, bet sabiedrībai ir jābūt pārliecinātai, ka tādi ir.
Tāpēc viņa rosināja sarunu Rīgas domes koalīcijā par šo tematu, bet no deputātes sacītā ir iespaids, ka pārliecība par šādu plānu esamību viņai neradās.
Jau vairākas nedēļas pie varas partijām ar līdzīgu aicinājumu vēršas bijušais aizsardzības ministrs, Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis (ZZS), kurš ir opozīcijā.
Viņš uzsver: “Ir nepieciešama visaptveroša valsts aizsardzības sistēma, lai katrs iedzīvotājs zinātu, kā rīkoties krīzes situācijā – kur patverties, kā evakuēties, kā notiks cilvēku apziņošana. Vai ir minimālās rezerves, kur tikties ģimenei, ja nāktos pazaudēt citam citu.”
Bijušais aizsardzības ministrs uzskata, ka šis ir īstais brīdis, lai izveidotu Monitoringa centru, kur ir vienkopus saslēgti visi iespējamie dienesti. Šāda vienota monitoringa sistēma nodrošinātu ne tikai savlaicīgu risku apzināšanu, bet arī krīzes novēršanas vienotu koordinēšanu.
Rīcība civilajā katastrofā zināma
Rīgas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisiju vada Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (“Par”/”Progresīvie”). Taču no viņa “Latvijas Avīzei” neizdevās uzzināt, kā Rīga gatavojas varbūtējam apdraudējumam. Mēra pārstāvis Aleksis Zoldners paskaidroja, ka M. Staķis esot aizņemts, taču uz visiem jautājumiem atbildēšot pašvaldības policijas pārstāvji un priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola (JKP).
Te jāpaskaidro, ka L. Ozola pārstāv frakciju, kurā ir tikai četri deputāti, viņai ir arī mazākais birojs, bet tagad ir deleģēta atbildība arī par Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanas procesu.
Kāds koalīcijas deputāts pieļāva, ka M. Staķis nevēlas uzņemties atbildību par jautājumiem, kas ir valsts institūciju – vispirms jau Iekšlietu ministrijas – kompetencē. Tas arī ir specifisks temats, par kuru ne visa informācija ir publiskojama, turklāt par iespējamo rīcību apdraudējuma gadījumā iedzīvotāji ir jāinformē tā, lai neradītu cilvēkos paniku.
Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece L. Ozola “Latvijas Avīzei” uzsvēra, ka ir divu veidu krīzes.
Civilajām krīzēm, piemēram, dabas katastrofām vai sprādzieniem kādā objektā pašvaldība ir sagatavojusies.
Civilās aizsardzības plānā ir noteikts, kā tiek organizēta cilvēku evakuācija, kur notiek viņu pulcēšanās, kur tādos gadījumos iedzīvotājus varētu izmitināt. Jāteic, ka daļēji šīs telpas tagad dome izmanto arī Ukrainas civiliedzīvotāju izvietošanai.
“Mēs mācībās esam izspēlējuši, kā organizēt iedzīvotāju evakuāciju civilās katastrofas gadījumā – ir apzināts, cik “Rīgas satiksmes” autobusus varētu iesaistīt. Aptuveni 50 000 iedzīvotāju varētu aizvest no apdraudētās teritorijas,” skaidroja L. Ozola. Ja notiek lielāka katastrofa, tad pašvaldība sadarbībā ar valsti cilvēku evakuācijā var iesaistīt “Latvijas dzelzceļu”.
Runājot par krīzi, ko var izraisīt kara darbība, tad pašvaldība jau iekļaujas kopējā valsts civilās aizsardzības plānā, paskaidroja L. Ozola. Koalīcijas sanāksmē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis ir deputātiem izskaidrojis esošo situāciju. VUGD pārstāve Agrita Vītola “Latvijas Avīzi” informēja, ka gan valsts, gan pašvaldību civilās aizsardzības plānos ir paredzēta rīcība kara un militārā apdraudējuma vai draudu gadījumā, kad civilās aizsardzības sistēmas darbību sākotnēji koordinē Iekšlietu ministrija sadarbībā ar VUGD, izveidojot Civilās aizsardzības operacionālās vadības centru, kurā ir nozaru eksperti.
Golubeva: “Tas nenozīmē, ka būs jāslēpjas”
Visi “Latvijas Avīzes” aptaujātie atzina, ka ne padomju laika bumbu patvertnēs, ne dzīvojamo māju pagrabos nevarētu patverties liels skaits iedzīvotāju.
Par bumbu patvertņu esamību pērn mediji atgādināja, kad atklājās, ka viena patvertne bija arī zem Centrālās dzelzceļa stacijas. Bunkurs tika nojaukts, uzsākot “Rail Baltica” trases būvdarbus dzelzceļa stacijas mezgla posmā. Tad kļuva skaidrs, ka jau padomju laikā šīs slēptuves nebija domātas lielam iedzīvotāju skaitam, bet gan, lai uz tām varētu pārvietoties ar nomenklatūru saistītas institūcijas un tajās strādājošie.
Rīgas mēra vietniece L. Ozola pastāstīja, ka Rīgas pašvaldībā ir četras bumbu patvertnes, no kurām divas viņa esot klātienē apskatījusi. Tās sakārtojot, uz patvertnēm varētu nepieciešamības gadījumā pārcelties kāda institūcija. Taču tur nevarētu uzturēties liels cilvēku skaits.
L. Ozola uzsvēra, ka arī māju pagrabos nebūtu droši patverties, jo to pārsegumam nav tāda nestspēja, lai pasargātu cilvēkus no trieciena. Tad vajadzētu saņemt speciālistu vērtējumu, cik triecienizturīgam jābūt pagraba pārsegumam.
Rīgas mēra vietniece šaubās, vai būtu racionāli atjaunot esošo dzīvojamo ēku pagrabus, lai tos varētu pielāgot iespējai patverties.
Taču L. Ozola uzskata, ka tas būtu jāņem vērā, būvējot jaunas ēkas. Tad varētu paredzēt prasību, lai nama pagrabā ir droši uzturēties katastrofas gadījumā. Tas sadārdzinātu būvniecības izmaksas, bet, iespējams, tas ir nepieciešams. Jāpasaka, ka izejai no patvertnes ir jāatrodas nostāk no ieejas ēkā, lai gadījumā, kad tā ir sabrukusi, cilvēki nepaliktu zem drupām.
Savukārt R. Našeniece uzsvēra: “Kamēr Somija kopš aukstā kara laikiem ir uzbūvējusi veselas pazemes pilsētas, kuras veiksmīgi izmanto miera laikā, Latvijas valsts ir dzīvojusi bezrūpīgā pašhipnozē, pieņemot, ka mums nav nekāda apdraudējuma.”
R. Našeniece uzskata, ka kopā ar būvinženieriem ir jāveic esošo patvertņu revīzija. Tajās ir svarīgi nodrošināt ventilāciju, kanalizāciju, ievilkt elektrību. Ja tas nav iespējams, tad ir jābūt kādai alternatīvai. Viņasprāt, Rīgā ir ēkas, zem kurām ir šim mērķim piemērotas pazemes teritorijas.
Iekšlietu ministre Marija Golubeva (“AP”) Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” 10. martā atgādināja, ka Latvijas valdība 2008. gadā pieņēma lēmumu neuzturēt patvertnes kā civilās aizsardzības objektus. Tagad Iekšlietu ministrija ir uzdevusi VUGD sadarbībā ar pašvaldībām izvērtēt iespējas attīstīt civilās aizsardzības aizsargbūvju sistēmu.
“Ir jāaicina pašvaldības izvērtēt, vai viņiem ir tādas pazemes telpas pašvaldību civilajos objektos, kuras būtu jāsakārto. Taču, kas ir ļoti būtiski, mēs negatavojamies uzbrukumam, bet tikai pārbaudām civilās aizsardzības sistēmas. Nevajadzētu radīt tādu sajūtu, ka rīt tur būs jāslēpjas,” uzsvēra M. Golubeva.
Katram – radio ar baterijām
Visi uzrunātie atzina, ka draudu gadījumā uzsvars ir jāliek uz cilvēku evakuāciju.
Rīgas civilās aizsardzības plānā ir saraksts ar adresēm, uz kurām varētu notikt cilvēku evakuācija. “Civilās aizsardzības plānā ir aprakstīts, kā notiek cilvēku apziņošana. Tas notiek arī ar televīzijas un radio starpniecību. Taču ir svarīgi, lai katram iedzīvotājam ir radioaparāts ar baterijām. Rīgai ir plāns, kā notiek sadarbība ar pašvaldības kapitālsabiedrībām, piemēram, kā “Rīgas ūdens” nodrošina ūdens piegādi,” skaidroja L. Ozola.
VUGD pārstāve A. Vītola uzsvēra, ka informācija par iedzīvotāju turpmāko rīcību ir atkarīga no tā, kāds apdraudējums pastāv. Ja tāds ir, tiek iedarbinātas trauksmes sirēnas. Ja būs nepieciešama evakuācija, iedzīvotājus informēs par pulcēšanās vietām un evakuācijas ceļiem.
Nepieciešamā informācija ir pieejama arī VUGD mājas lapā. Tajā teikts, ka, izdzirdot sirēnas, cilvēkiem ir jāieslēdz radio vai televīzija. Ja ir iespējams izmantot savu transportu, tad pašu spēkiem var doties norādītajā evakuācijas virzienā vai uz iepriekš izvēlēto vietu, kur plānots patverties. Ja savas mašīnas nav, tad jādodas uz pulcēšanās vietu. Atstājot mājokli, tajā jāatslēdz gāze un elektrība.
