Latvijā taps jauna atkritumu savākšanas pieeja 5
Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” sadarbībā ar pašvaldībām izvietos papildu tūkstoti konteineru stikla pudeļu un burku savākšanai, kas ļaus gada laikā iegūt papildus vismaz piecus tūkstošus tonnu stikla. Šā gada beigās uzņēmums Salaspils novadā plāno sākt būvēt stikla lausku pārstrādes rūpnīcu.
Analizēs mobilo tālruņu zvanus un īsziņas
Vien retajā Latvijas pašvaldībā šobrīd ir izvietots iedzīvotāju skaitam atbilstošs stiklam paredzēto konteineru daudzums. Tāpēc pašvaldības ir aicinātas pieteikties bezmaksas konteineru izvietošanai. “Tas mudinās iedzīvotājus šķirot atkritumus un palīdzēs vieglāk uzturēt kārtību pašvaldības teritorijā,” norāda “Eco Baltia vide” direktors Jānis Aizbalts. Viņš arī piebilst, ka pašvaldībām tiek piedāvāti vairāki konteineru risinājumi, kuru lielumu var izvēlēties atbilstoši iedzīvotāju plūsmai konteinera uzstādīšanas teritorijā. Konteinerus stikla savākšanai iecerēts izvietot tieši tajās vietās, kur tas ir visvairāk nepieciešams, tāpēc arī restorāni, kafejnīcas un ēdnīcas ir aicinātas pieteikt vietas, kur ir nepieciešami stikla konteineri.
Analizējot iedzīvotāju pārvietošanos, Latvijas Universitātes (LU) pētnieki izstrādās jaunu atkritumu savākšanas pieeju. “Pētījums ir unikāls, jo tajā tiks izmantoti lielie dati, kas dod iespēju pieņemt datos balstītus lēmumus un uzlabot stikla savākšanas sistēmu visā Latvijā,” atzīmē LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētnieks Aldis Ērglis. Ar lielajiem datiem tehnoloģiju eksperts domā mobilo tālruņu zvanus un īsziņas. Tos analizējot, iespējams izdarīt secinājumus par iedzīvotāju paradumiem un uzvedības modeļiem.
Tā, piemēram, jau zināms, ka tā saucamie darbarūķi, kam ir augsta aktivitāte darba dienās, bet vidēji zema aktivitāte brīvdienās, mīt Rīgā un Pierīgā. Savukārt harmoniskie iedzīvotāji, kam ir vidēji augsta aktivitāte gan darba dienās, gan brīvdienās, mīt Jelgavā un Mārupē. “Mēs secinājām, ka darbadienu aktivitāte Rīgā lielā mērā atkarīga no Pierīgas novadiem, kuru iedzīvotāji brauc uz Rīgu strādāt,” atklāj A. Ērglis. “Tas arī parādās mobilajā aktivitātē, kas Pierīgā darba dienās ir zema, bet brīvdienās – augstāka.” Pētāmo datu intervāls ir 15 minūtes, tas nozīmē, ka pētnieki varēs analizēt cilvēku pārvietošanos arī darba dienas ietvaros.
Kā šīs zināšanas palīdzēs šķirot stiklu un savākt atkritumus? Zinot iedzīvotāju paradumus, varēs novietot atkritumu savākšanas konteinerus tā, lai līdz tiem būtu jāmēro visīsākais ceļš, kā arī atkritumu savākšana un nogādāšana līdz šķirošanas vietai būtu pēc iespējas lētāka.
Statistika tiek analizēta bāzes staciju līmenī, tas nozīmē, ka pētnieki nevar identificēt konkrētus tālruņu lietotājus, mierina pētnieks.
Jauns iepakojums un ceļu būvmateriāls
“Latvijai divu gadu laikā jāpanāk, ka pārstrādei tiek nodoti 68% no izmantotā stikla. Ar laiku tikai 10% no sadzīves atkritumiem drīkstēs noglabāt atkritumu poligonos. Mums tas ir liels izaicinājums, ņemot vērā, ka šobrīd lielākā daļa atkritumu nonāk poligonos,” atzina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola. Viens no iemesliem, kāpēc stikls nokļūst kopējos sadzīves atkritumu konteineros, ir tas, ka lielai daļai iedzīvotāju dzīvesvietas tuvumā nav dalīto atkritumu savākšanas punktu.
Gadā Latvijā tiek izmantoti gandrīz 55 tūkst. tonnu stikla taras, no tiem savākti un atkārtoti pārstrādāti tiek 36 tūkst. tonnu. Lielākoties stikls tiek pārstrādāts Lietuvā un Igaunijā, kur no lauskām top jauna stikla tara. Nelielu daļu stikla lausku izmanto ceļu būvē, abrazīvo materiālu ražošanā, būvniecībā un ar to saistītajā ķīmijas ražošanā.
SIA “Eco Baltia vide” vēl domā, ko ražot jaunajā rūpnīcā no stikla lauskām. Tajā savākto stiklu vispirms sašķiros pēc krāsas un kvalitātes. “Mēs vēlamies nodrošināt iespēju no jauktu stiklu masas atdalīt bezkrāsainu, brūnu un zilu stiklu, līdz ar to samazināt jauktas krāsu stikla lausku apjomu, kuram ir limitēts pielietojums,” teica “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Dažādu krāsas stiklu ir neiespējami pārstrādāt, jo nav, piemēram, jauktas krāsas pudeles vai burkas, viņš teica.
Rūpnīca būs izvietota “Eco Baltia grupa” piederošā zemesgabalā “Lauciena” Salaspils novadā, kas atrodas līdzās termoelektrostacijai “Rīgas TEC-2”. Netālu ir arī sadzīves atkritumu poligons “Getliņi”. Investīciju projekta īstenošanai jau ir saņemtas visas nepieciešamās atļaujas, tostarp Salaspils novadā pirms diviem gadiem notikusi publiskā apspriešana, līdz ar to projektā ņemtas vērā arī iedzīvotāju vēlmes par jaunākajām attīrīšanas iekārtām.
“Eco Baltia grupa”
“Eco Baltia grupa” pēc apgrozījuma ir lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijā.
2016. gadā tās apgrozījums bija 3,6 miljoni eiro, peļņa 2,4 miljoni.
SIA “Eco Baltia grupa” pieder akciju sabiedrībai “Eco Baltia”.
Uzņēmums līdz 2020. gadam plānojis investēt jaunu materiālu pārstrādes līnijās un savākšanas tīkla attīstībā līdz 15 miljoniem eiro.
Koncernā ietilpst vides apsaimniekošanas uzņēmumi “Eco Baltia vide”, “Eko Kurzeme”, “Jumis”, pārstrādes rūpnīcas “Pet Baltija”, “Eko Pet” un “Nordic Plast”, ražotāju atbildības sistēmas operators “Latvijas Zaļais punkts”, kā arī otrreizējo izejvielu tirdzniecības un apstrādes uzņēmums “Eko Reverss”.
