Uzspridzinātā Kahovkas HES, divu teatrāļu duelis un sēru vēsts. Nedēļas notikumu apskats. 5
Pagājušās nedēļas aktuālākais notikums, par kura sekām tiek runāts arī šodien, – Kahovkas HES uzspridzināšana.
Briesmīgs kara noziegums – Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES
Krievijas karaspēks pagājušajā nedēļā – otrdien – Hersonas apgabalā uzspridzināja Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) aizsprostu. Apdraudētajā teritorijā Ukrainas kontrolētajā Dņepras labajā krastā atradušies apmēram 16 000 iedzīvotāju.
Ukrainas Iekšlietu ministrija norādījusi, ka jāevakuējas Hersonas Korabelas mikrorajona un desmit ciemu iedzīvotājiem. Vairākas apdzīvotās vietas jau applūdušas.
Kahovkas HES atrodas Krievijas karaspēka kontrolē, taču pēc aizsprosta uzspridzināšanas applūdušas teritorijas gan Dņepras labajā krastā, kuras kontrolē Ukraina, gan Krievijas okupētās teritorijas kreisajā krastā.
Ukrainas ģenerālprokuratūra ierosinājusi krimināllietu par ekocīdu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piebildis, ka Krievijai nedrīkst atstāt nevienu Ukrainas zemes metru, jo katru metru tā izmanto terorismam.
Savukārt Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba norādījis, ka Kahovkas HES uzspridzināšana, iespējams, ir lielākā tehnoloģiskā katastrofa Eiropā pēdējās desmitgadēs, kas apdraud tūkstošiem civiliedzīvotāju. “Tas ir briesmīgs kara noziegums,” tviterī uzsvēris Kuleba.
Nedēļas sākumā tika saņemta arī negaidīta sēru vēsts. Aizsaulē 75 gadu vecumā devās talantīgā Dailes teātra aktrise Lilita Ozoliņa.
Mūžībā devusies leģendārā aktrise Lilita Ozoliņa
Pagājušās nedēļas sākumā – 5. jūnijā – negaidīti mūžībā devusies Dailes teātra aktrise Lilita Ozoliņa (19.11.1947. – 5.06.2023.). Viņas talants un inteliģence veidojusi Dailes teātri jau vairāk kā pusgadsmitu. Teātrī aktrise strādāja kopš 1966. gada un viņas leģenda ir kļuvusi par neatņemamu daļu no Dailes kanona.
Dailes teātrī Lilita bija dīva un leģenda. Viņas darbs bija izcils, tik smalks un dziļš. Ārkārtīgi sāpīgs zaudējums Dailes teātrim, Latvijas teātrim un pasaules kino mākslai. Savu lielo un traģisko varoni Āriju Lilita Ozoliņa sagaidīja ar lomu Raiņa traģēdijā “Indulis un Ārija” (1987) viņas skatuviskā esība ir smalkas jūtu dzīves caurausta, un pārliecina ar īstas, traģiskas mīlestības spēku.
Lilita Ozoliņa savas profesionālās dzīves plašāko skatītāju mīlestību saņēma pēc viņas lielajām kino lomām, kas daudziem miljoniem cilvēku bijušajās padomju valstīs viņas tēlos ļāva atpazīt Latviju. Par lomu daudzsēriju filmā “Ilgais ceļš kāpās” nesenā intervijā Lilita teica: “Ilgais ceļš kāpās” man nav tikai kārtējā filma vai viena loma klāt pārējām. (..) “Ilgais ceļš kāpās” ir mans dvēseles parāds, kas tiek atdots maniem vecākiem.”
Lilita Dailes teātra pēdējām sezonām iedeva divas neaizmirstamas mātes lomas. Tā bija Henrieta Iskariota (S. A. Girga “Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu”, 2022) un titulloma Floriana Zellera lugas “Māte” iestudējumā (2020), kur viņa uzcēla pieminekli mātes mīlestībai – tik pretrunīgai, taču neizmērojami lielai un spēcīgai.
Gan sociālo tīklu ierakstos, gan ziņu portālu virsrakstos sabiedrība varēja sekot domstarpībām, kas radušās Jaunā Rīgas teātra un Dailes teātra starpā.
Divu teatrāļu duelis, kas atgādina cilvēktirdzniecību
Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis sociālajos tīklos paudis, ka viņam zināmi 12 aktieri, kurus mēģinot pārvilināt Dailes teātra vadība. Turklāt, saskaņā ar vairāku teātra vadītāju teikto, no aktieru “pārpirkšanas” ciešot ne tikai JRT, bet arī Valmieras Drāmas teātris un Liepājas teātris.
Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins norāda, ka pēdējo 15 gadu laikā šis ir pirmais gadījums, kad galvaspilsētas teātris atņem Liepājas teātra Liepājas pašvaldības sagatavotus aktierus. Šāda Dailes teātra rīcība Laukšteina ieskatā grauj Latvijas teātra nozares sistēmu un rada arī finansiālus zaudējumus.
Tikmēr Hermanis norāda, ka ir gatavs tiesāties par kompensācijām, kas segtu “pārvilinātajos” aktieros ieguldīto laiku un darbu. Viņš pauž, ka lēmumi ir pieņemti, taču pagaidām, kamēr sezona nav beigusies, tos neatklās. Savukārt Dailes teātris Hermaņa rakstīto dēvē par nepatiesību un aicina to atsaukt, tajā pašā laikā mudinot citus teātrus un Kultūras ministriju (KM) uz diskusiju par profesionālo teātru lomu aktieru izglītībā.
Dailes teātris vēstulē skaidro, ka patlaban uzņēmumā ir četras brīvas aktieru štata vietas, un to aizpildīšanai uzrunāti trīs konkrēti jaunie aktieri un viens vidējās paaudzes aktieris. “Teātra mākslinieciskais direktors V. Kairišs visas sezonas garumā ir apzinājis Dailes teātrim potenciāli interesantos jaunos aktierus no visas Latvijas,” teikts teātra paziņojumā.
Tāpat vēstulē uzsvērts, ka uzrunātajiem aktieriem netiek solīts nekas vairāk kā esošajiem Dailes teātra aktieriem. Proti, līgumā paredzēts gan vienāds atalgojums, gan vienādi darba pienākumi. Tikmēr KM norāda, ka tiesvedībai par jauno aktieru pārpirkšanu nav juridiska pamata. Kā vienu no argumentiem ministrija min brīvā tirgus apstākļus, kur katrs aktieris pats var izvēlēties savu darba vietu.
