Uzspiež nomu pārdotai zemei. Iedzīvotāji saņem lielus rēķinus un slīgst parādos 36
Rīgā zemes kopīpašnieks spiež piecu Raunas ielas daudzstāvu namu iedzīvotājus nomāt zemi zem viņu namiem, kas daļēji jau ir pārdota, piedevām samaksāt parādu par aizvadītajiem diviem gadiem.
Iedzīvotāji slīkst parādos
Raunas ielas 45/1. nama iedzīvotāja Inese Magdalēna Lauce rāda man apsaimniekotāja piesūtīto rēķinu, kurā par pagājušo gadu parāds par zemes nomu viņai aprēķināts 427,53 eiro apmērā. Raunas ielas 45/5. nama iedzīvotājai Velgai Vītoliņai parāds vēl lielāks – 594,93 eiro. Raunas ielas 45/2. nama iedzīvotāja Ieva Jurāne atklāj, ka aprēķinātais parāds jau sasniedzis 804,16 eiro.
Raunas ielas 45/4. nama iedzīvotāja Ingūna Riževa uzskata, ka viņus mēģina apkrāpt SIA “MP Fondi”, kam visa zeme zem namiem nemaz nepieder, bet tikai zemes domājamā daļa. Atsaukdamies agrāko zemes īpašnieku piedāvājumam, kādu daļu zemes izpirkuši namu iedzīvotāji, kļūstot par tādu pašu domājamo daļu īpašniekiem kā SIA “MP Fondi”.
Ap 20 dzīvokļu īpašnieki prasījuši policijā uzsākt kriminālizmeklēšanu pret SIA “MP Fondi” valdes locekli Vitāliju Dorofejevu un namu apsaimniekotāju – dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Zinātne” valdes priekšsēdētāju Juri Bērziņu – par mēģinājumu izkrāpt no iedzīvotājiem naudu. Kā lasāms 2014. gadā zemes īpašnieka un apsaimniekotāja noslēgtajā zemes nomas līgumā, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “Zinātne” apņēmusies samaksāt SIA “MP Fondi” nomas maksu – tikai par četriem aizvadītajiem tā gada mēnešiem vien 5280,92 eiro, neskaitot rēķinus par turpmākajiem gadiem.
Būtisks kaitējums nav nodarīts…
Ingūna Riževa skaidro, ka iedzīvotāji neesot pilnvarojuši apsaimniekotāju noslēgt šādu līgumu viņu vārdā.
Taču kriminālizmeklēšanu policija atteikusi, uzskatot, ka strīds starp zemes un dzīvokļu īpašniekiem izšķirams tiesā. Atbildot uz iedzīvotāju iesniegto sūdzību Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā, prokurore A. Kleina atbildējusi, ka sākt kriminālizmeklēšanu neesot pamata. J. Bērziņš gan esot pārkāpis savas pilnvaras, noslēdzot ar zemes īpašnieku minēto zemes nomas līgumu. Bet, lai par to viņu varētu saukt pie kriminālatbildības, jābūt nodarītam būtiskam kaitējumam namu iedzīvotājiem. Nomas maksa, ko grib saņemt zemes īpašnieks, noteikta 5,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības, tādējādi likums nav pārkāpts un nekāds būtisks kaitējums nav radīts.
Namu iedzīvotāji gan uzskata, ka noticis tieši otrādi.
“Visus aizvadītos gadus esam dzīvojuši uztraukumā par it kā nenomaksātiem parādiem un neziņā par to, kādus rēķinus saņemsim rīt. Prokurorei, protams, šķiet, ka tas nav būtisks kaitējums,” saka Inese Magdalēna Lauce.
