Zemes īpašnieks prasa maksāt nodokli, kaut likums to neliek. Kas sagaida Raunas ielas nama iemītniekus? 37
Rīgā zemes īpašnieks spiež Raunas ielas 58/4. nama iedzīvotājus noslēgt tā dēvētos piespiedu zemes nomas līgumus, par 1364 kvadrātmetriem liekot samaksāt ne tikai 4611 eiro par zemes nomu gadā, bet arī nekustamā īpašuma nodokli par zemi 1153 eiro apmērā.
Manis uzrunātie nama iedzīvotāji saka, ka par zemes nomu maksāt neatsakās, jo tā noteikts likumā, kuru pašlaik Saeimā mēģina grozīt. Bet šādus nomas līgumus nevar parakstīt tāpēc, ka tie ir netaisnīgi.
Jāatzīst, arī man nav saprotams, kāpēc iedzīvotājiem būtu jāmaksā nodoklis par zemi, ja skaidri zināms, ka no 2015. gada 1. janvāra par citam īpašniekam piederošo zemi dzīvokļu īpašniekiem tas vairs nav jāmaksā. Bet tas nav kavējis to ierakstīt iedzīvotājiem piesūtītajos nomas līgumos.
Iedzīvotājiem piedraud ar tiesu
“Zemes nomas noteikumus ar zemes īpašnieku pat neesam apsprieduši tāpēc, ka to nevaram pat gribēdami,” stāsta nama iedzīvotāja Larisa Osvalde, “saziņai zemes īpašnieks mums piedāvā tikai e-pastu. Tāpat gaužām nekrietni zemes īpašnieks izrīkojies, iedzīvotājiem nosūtītajiem pieprasījumiem un nomas līguma projektam pievienojot tikai atsauces uz interneta vietnēm, kur tie iegūstami. Bet vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, kuru mūsu namā ir vairākums un kuriem nav interneta, tas nav pieejams. Esam saņēmuši jau gatavus zemes nomas līgumus, kuros zemes īpašnieks atsakās kaut ko mainīt. Pārsteidz arī tas, ka SIA “Lansija” līgumu projektus izsūtīja 22. septembrī, bet jau līdz 7. oktobrim pieprasīja tos parakstīt. Mums tika dotas nepilnas divas nedēļas līgumu novērtēšanai un juridiskas konsultācijas saņemšanai.”
“Ja es neparakstīšu šādu līgumu un nemaksāšu, man piedraud ar tiesu, kas no manis piedzīšot gan šo nomas maksu 6% apmērā no zemes kadastrālās vērtības, gan tiesas izdevumus, gan par advokāta pakalpojumiem, kas novērtēti 3519,64 eiro apmērā,” teic nama iedzīvotājs Jānis Bidzāns.
Par ētiku jāaizmirst
Pēc ierakstiem zemesgrāmatā redzams, ka kopš šā gada jūnija zeme zem nama pieder pavisam citai firmai – SIA “LansiMed”. Bet iedzīvotājus ar pieprasījumiem noslēgt līgumus un maksāt kopš septembra beigām bombardē SIA “Lansija”.
Kā izrādās, septembra vidū noslēdzot patapinājuma līgumu, SIA “LansiMed” visas zemes lietošanas tiesības bez atlīdzības nodevusi tai.
“Lursoft” dati rāda, ka šo abu firmu vienīgā īpašniece ir Inese Baļķena. Tādējādi pašai piederošo zemi zem šī Raunas ielas nama viņa nodevusi lietošanā būtībā pati sev.
Daži manis izjautātie juristi saka, ka juridiski viss esot nokārtots precīzi – viena firma bez atlīdzības nodevusi otrai īpašuma lietošanas tiesības. Ka abas pieder vienai un tai pašai personai, tas gan neesot īsti ētiski. Bet tā varot. Kāda ir šī darījuma ētiskā puse, tas jau ir cits jautājums. Kur notiek sarunas par naudu, turklāt prāvām summām, tur vārdu “ētika” parasti nepiemin un nelieto.
Citi apgalvo, ka namam piesaistīto zemes gabalu zemes īpašnieks ar šo patapinājuma līgumu nedrīkstēja nodot pats sev. Tā noteikts Civillikumā. Tādējādi SIA “Lansija” nemaz nedrīkst pieprasīt iedzīvotājiem ne noslēgt nomas līgumus, ne likt maksāt par zemes nomu. Viņuprāt, tā ir shēma, kurā iesaistītie, iespējams, mēģina iegūt sev kaut kādu labumu.
Likuma vietā interpretācija
“Inesei Baļķenai piederošās firmas un zemes juridiskajam aizstāvim – viņas laulātajam draugam un zvērinātam advokātam Erlendam Baļķenam – rakstiski jautāju, kuras likuma normas nosaka, ka man un pārējiem nama iedzīvotājiem jāmaksā nodoklis par zemi,” stāsta Jānis Bidzāns, “advokāts man atbildēja, ka tādas neesot. Bet viņš, interpretējot vairāku likumu normas un Satversmes tiesas spriedumus, esot secinājis, ka tomēr varot to prasīt.”
Nama iedzīvotāja Jeļena Labaņa teic, ka SIA “Lansija” prasībai iebildusi rakstiski, lūdzot vienoties par citiem nomas līguma noteikumiem, kas būtu pieņemami viņai un citiem nama iedzīvotājiem. Pēc SIA “Lansija” prasītā iznāktu, ka par viņai piederošo triju istabu dzīvokli 75 kvadrātmetru platībā jāmaksā 425 eiro gadā.
Advokāts atbildējis nama iedzīvotājiem, ka neredzot iemeslu turpināt sarunas par zemes nomas līguma noteikumiem. Viņaprāt, iedzīvotājiem vienīgā izeja esot nekavējoties parakstīt līgumus un maksāt rēķinus, tostarp nekustamā īpašuma nodokli.
Zemesgrāmatu dati cita starpā liecina, ka uz Ineses Baļķenas piederošās firmas vārda reģistrētais zemes gabals ieķīlāts par 140 000 eiro – vairāk nekā trīs reizes lielāku summu, nekā to SIA “LansiMed” šā gada pavasarī iegādājusies izsolē. Kredītu viņai izsniedzis neviens cits kā zvērināts advokāts Erlends Baļķens…
Advokāts atbild izvairīgi
Baļķena k-gam jautāju, kāpēc, viņaprāt, iedzīvotājiem būtu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis par zemi, ja likumā skaidri noteikts citādi.
Advokāts atbild, ka, izvērtējot viņa rīcībā esošo informāciju, esot nepārprotami secinājis, ka Raunas ielas nama iedzīvotājiem piedāvātais zemesgabala nomas līguma projekts ir juridiski pamatots visos tā punktos. Tas samērīgi sabalansējot iedzīvotāju un zemes īpašnieka tiesības un pienākumus.
Tā kā tiesā jau esot nodota prasība par zemes nomas līguma noslēgšanu, viņš neredzot nekādu vajadzību kaut ko paskaidrot man vairāk, jo tas, viņaprāt, neatbilstot zemes īpašnieka interesēm.
