Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto: Paula Čurkste/LETA

Egils Līcītis: Latvijai uzspiests melnā pesimisma zīmogs 41

Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Lasīt citas ziņas

Šonedēļ sociālo tīklu komūnas uzmanību piesaistīja atradums internetā – publikācija nelielā, maz apmeklētā, maz lasītā portālā ar virsrakstu “No Igaunijas un Lietuvas attīstībā atpaliekam par desmitgadi. Kāpēc?”. Artiķelī autoritatīvi tautsaimniecības pētnieki Jānis Hermanis un Pēteris Strautiņš kārtējoreiz izskaidroja atpalicību, demonstrēja skaitļus un faktus. No tiem izriet, ka Latvija ir zemākā vidējā bruto darba samaksa un mazākais iekšzemes kopprodukts – 21 tūkstotis eiro uz galviņu atšķirībā no lietuvju 24 000 un igauņu 28 000.

Jau no pirmā acu uzmetiena Igaunija šķita daudz krāšņāka un bagātāka, tagad arī māsa Lietuva platiem soļiem, sadarbojoties ar Poliju, aizspurgusi garām, atstājusi Latviju tālā aizmugurē. No pētniekiem tika gūts apliecinājums iepriekš pieņemtajam uzskatam, ka esam vājāki gan pakalpojumu sektora eksporta novadā, gan pēc rūpniecības apjoma. Kā iemeslus Latvijas pēdējai vietai Baltijas valstu starpā eksperti minēja arī iekavēšanos ar Rīgas attīstību un pat etniskā sastāva problēmu. No manis kā objektīva vērotāja puses ir piebilstams, ka milzīgs negatīvais iespaids ir klātneesošā Džordža Sorosa ietekmei, politiķu pērkamībai un nemākulībai un oligarhu naudas klātbūtnei varas ešelonos.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jāpiemetina, ka gandrīz katra jauna diena nes vēstis un piemērus, kas situāciju padara drūmāku un liek latviešu pierēs ievilkties aizvien vairāk rievu. Izrādās, Lietuva un Igaunija spējušas nosūtīt 40 cilvēku glābēju komandas Turcijas zemestrīces seku likvidēšanas darbos, bet mums nav ar ko palīdzēt – vienkārši nav tādas vienības, kas spēj strādāt nogruvumos, un diez vai drīz pašu mājās pietiks pažarnieku, kuri dzēš uguni. Latvijas valdība ziedojusi katastrofā cietušiem turkiem niecīgu summu 70 000 eiro, kur pat viena pati Latvijas futbola federācija savākusi desmit tūkstošus palīdzībai. Igaunija būvē modulāro atomreaktoru, lai izmantotu kodolenerģiju, abās kaimiņvalstīs jau funkcionē gāzes termināļi, tikmēr Latvijā galvenais kurināmais būs malciņa, ja vien Brisele neaizliegs, bet par bāzes enerģijas ieguves avotiem valda pilnīga neizlēmība.

Abu ekonomistu teiktais par to, ka kaimiņu sniegums un veikums mirdz priekšā kā mums, nabaga radiniekiem, nepieejamas Alpu virsotnes, uzšūmēja spilgtas emocijas tviterī un citur tīklojumā. Datortaustiņu klabinātāji rakstīja – letiņi to vien dara, kā gaužas un žēlojas, kamēr leiši ar estiem gudrāk un vairāk strādā, nekaitējot viens otram un savai valstij, rada konkurētspējīgākas preces un pakalpojumus, lietas ar augstāku pievienoto vērtību. Kaimiņi sakāvnieciski neīd! Mēs esam tūļīgāki, salīdzinot ar apsviedīgākajām, izdomas bagātākajām, radošākajām un vitālākajām sābru tautām – bēra sev pelnus uz galvas interneta komentāru autori. Tā viens latvietis sulīgi lamājās tīmekļa ārēs, cits zākāja Kariņa-Levita režīmu un “Vienotības” divdesmit gadu ilgušo atrašanos pie varas, bet vēl kāds, galvu nokāris, kaunējās un izjuta rūgtumu par pēdējo vietu, par uzspiesto mūžīgo atpalicēju un iedzinēju zīmogu. Kopumā nācijas veselīgie spēki nerada ne mierinājuma, ne stiprinājuma vārdus tīmeklī ieklīdušajiem pārdomu ­lasītājiem.

Kamēr Jēkabielā dziesminieks Aivars Lap­šāns grieza vaļā “Saeimas namā zagļi sēž, kara laikā naudu plēš” un par tādu dziedāšanu tika sagrābts ciet un sašņorēts, aiz smagajām parlamenta ozolkoka durvīm rosīgie deputāti pesimismā vis neslīga. Biezu ādu uzaudzējušie politiķi neizskatās ne sāpju salauzti melnā izmisuma stundā par pēdējām vietām Eiropā, ne bēdu sagrauzti par sava darba rezultātiem. Viņi ir laimīgi savās vietās, par 50 un vairāk procentiem dabūjuši algas pielikumu, peldas ne vairs taukos, bet augstākā labuma olīveļļā. Ievēlētie ar nepacietību gaida valsts galvenā dokumenta budžeta pieņemšanu ar izrietošajām sekām. Proti, jānotiek ekonomikas transformācijai, ko īstenos veseli un izglītoti cilvēki! Tuvāk gan neviens nav mācējis paskaidrot, kas par zvēru ir “transformācija” un ko tā ziemā ēd, bet tā ir mūsu trinitārās valdības jaunrades ideju kulminācija! Apcerīgumā iegrimušie valdošās koalīcijas pārstāvji nav izvirzījuši nedz valstiskus mērķus, nedz valsts celtniecības galvenos uzdevumus. Tikko noslēgušās vēlēšanas, bet politslīmestiem nav ieplānotas un sagatavotas reformas, dziļākas izpētes sabiedrību interesējošā problemātikā un nav atbalsta no partiju programmatiskajiem materiāliem, jo nav izstrādātas pašas programmas. Pie varas nokļuvuši nenopietni, bezrūpīgi cilvēki, kuru ideoloģija – pūt un palaid pa vējam!

Reklāma
Reklāma

Toties – skat, kas mums ir! Latviešiem ir pasaules labākais vīnzinis un pasaules čempions – bārmenis!

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.